Ja ja pamanījuši, ka pēdējā laikā veikalā šķiet, ka viss ir apgriezts kājām gaisā, jūs noteikti neesat vienīgie. Arvien vairāk pircēju sūdzas, ka ierastais iepirkšanās ritms ir izjaukts negaidītu preču izvietojuma izmaiņu dēļ. Tas rada apjukumu, pagarina veikalā pavadīto laiku un bieži vien beidzas ar to, ka grozā nonāk pavisam citas preces, nekā sākotnēji bija plānots.
Sašutuma pilni ieraksti sociālajos tīklos rāda, ka pircēji jūtas maldināti. Viņus kaitina, ka makaroni pēkšņi atrodami blakus sadzīves ķīmijai, dzērienu nodaļas vietā redz „uzbrūkam” saldos našķus, bet ierastās preces ir pazudušas no plauktiem, kur tās it kā bija „ierakstītas atmiņā”. Šādas pārmaiņas ne tikai mulsina, bet arī liek jautāt: kāpēc tas tiek darīts un kam tas patiesībā ir izdevīgi?
Tirgotāji apgalvo, ka veikali nav kļuvuši par eksperimentu poligonu uz pircēju rēķina. Viņuprāt, preču izvietojuma maiņa esot nepieciešama un pat lietderīga, lai gan pircēji to visbiežāk izjūt kā neērtību. Taču vai tiešām tā ir? Kāpēc tik daudzi veikali izmaiņas veic gandrīz vienlaicīgi? Tieši te sāk parādīties atbildes, kas varētu daudzu priekšstatu mainīt.
Jums varētu patikt šie:
Pircēju neapmierinātība: kāpēc pēkšņi viss ir sajaukts?
Sociālais tīkls „Facebook” ātri vien piepildījās ar komentāriem, kad Viļņas iedzīvotājs Juozs dalījās savos novērojumos, ka preču izvietojums veikalos dažkārt šķiet gluži apzināti sagrozīts. Viņš minēja piemēru: tur, kur agrāk bija makaroni, tagad ir sadzīves ķīmija, savukārt dzērienu plauktu vietā slejas saldumu rinda. Viņa skatījumā tas ir pilnīgi nesaprotami un notiek bez jebkāda skaidrojuma.
Ar viņu piekrita arī citi pircēji. Greta no Kauņas neslēpa neapmierinātību, jo šādas izmaiņas liek veikalā pavadīt krietni vairāk laika, maldoties starp plauktiem. Pircēji aizdomājas, ka šis it kā radītais haoss varētu palīdzēt veikaliem panākt, lai cilvēki ilgāk uzturas tirdzniecības zālē un iegādājas vairāk preču, kuras sākotnēji nebija viņu plānos.
Līdzīgās domās ir arī Viļņas iedzīvotājs Toms. Viņaprāt, tā varētu būt mārketinga metode, kas rosina cilvēkus pamanīt papildu produktus un piepildīt savu iepirkumu grozu vairāk, nekā sākumā iecerēts.
Šādi komentāri skaidri rāda, ka pircēji jūtas apjukuši. Viņi pierod pie noteiktas loģikas un kārtības, taču pēkšņas izmaiņas plauktos rada sajūtu, ka visa sistēma ir izjaukta. Līdz ar to rodas jautājums: vai tirgotāji tiešām to dara apzināti, vai tomēr aiz šiem soļiem slēpjas citi iemesli?
Kāpēc veikali patiesībā maina preču izvietojumu: oficiālais skaidrojums
Lielo veikalu tīklu pārstāvji uzsver, ka izmaiņas neesot nejaušas. Preču izvietojums tiek regulāri pārskatīts un visbiežāk tas esot saistīts ar veikalu novecošanu vai pircēju paradumu maiņu.
Jums varētu patikt šie:
„Rimi” pārstāve Luka Lesauskaite-Remeike skaidro, ka preču izvietojums tiek pielāgots jaunākajām mazumtirdzniecības tendencēm. Veikali, kas būvēti pirms desmit un vairāk gadiem, vairs neatbilst mūsdienu iepirkšanās paradumiem. Tāpēc tirdzniecības zāles plānojums tiek atjaunots tā, lai telpa tiktu izmantota efektīvāk, preču kategorijas būtu saprotamāk sakārtotas un visbiežāk pirktās preces būtu vieglāk atrodamas.
Līdzīgu skatījumu pauž arī „Iki” komunikācijas vadītāja Gintare Kitove. Viņa norāda, ka dažu pēdējo gadu laikā atjaunināta visa veikala koncepcija. Tas nozīmē, ka plaukti ir pārkārtoti tā, lai pircēji ātrāk varētu saprast, kur kas atrodas. Viņasprāt, galvenā prioritāte ir iepirkšanās ērtums.
„Maxima” pārstāvis Tits Atraškevičs uzsver, ka preču izvietojuma maiņa ir nepārtraukts process ar mērķi padarīt iepirkšanos vienkāršāku. Preces tiek sakārtotas tā, lai viena kategorija loģiski papildinātu citu. Piemēram, tējai blakus izvieto saldumus, bet pie miltiem – garšvielas un makaronus. Tādējādi pircējiem ir vieglāk izveidot pārdomātu un pilnvērtīgu iepirkumu grozu.
Tirgotāji atzīst: neērtības ir, taču tikai uz laiku
Kaut arī veikalu tīkli uzsver, ka izmaiņām ir savi ieguvumi, tie tomēr piekrīt – pirmajās nedēļās pastāvīgajiem klientiem var būt grūtāk. „Rimi” pārstāve atzīst, ka cilvēkiem, kuri pieraduši pie noteikta plānojuma, nepieciešams laiks, lai pieņemtu jauno kārtību. Vienlaikus viņa uzsver, ka ilgtermiņā iepirkšanās kļūst ērtāka un pārskatāmāka.
„Norfa” pārstāvis Darjus Riliškis piebilst, ka viņu veikalos reti tiek veikta pilnīga preču „pārcelšanās”. Visbiežāk mainās tikai sezonālās zonas. Tas nozīmē, ka, tuvojoties svētkiem vai mainoties sezonai, daži nodaļu posmi dabiski atdod vietu citām preču grupām.
Vienots plānojums: līdzīgs veikalu izkārtojums visā valstī
„Lidl” piedāvā vēl vienu stratēģisku skaidrojumu. Viņu veikali esot projektēti pēc vienota standarta. Tas ļauj pircējiem vieglāk orientēties jebkurā pilsētā – neatkarīgi no tā, kuru „Lidl” veikalu viņi apmeklē.
Līdzīgi rīkojas arī „Maxima”. Pārstāvji skaidro, ka jau kādu laiku notiek veikalu vienotāka plānojuma ieviešana. Tas nozīmē, ka līdzīga izmēra „Maxima” veikalos dažādās pilsētās pircējs preces var atrast aptuveni vienās un tajās pašās vietās.
Sezonalitāte: kāpēc plaukti nemitīgi mainās?
Vēl viens būtisks iemesls ir sezonalitāte. Tiklīdz pagājusi viena svētku sezona, plauktos parādās nākamajai atbilstošas preces. Piemēram, pēc piemiņas dienām un svecīšu vakariem sveču plaukti ātri vien pārtop par Ziemassvētku preču zonu. Jaunajām precēm vajadzīga vieta, tāpēc daļa kategoriju uz laiku tiek pārvietotas citur.
„Rimi” pārstāvji skaidro, ka pirms izmaiņām tiek analizēta pircēju plūsma veikalā – kur cilvēki visvairāk pārvietojas un kur visbiežāk apstājas. Tas palīdz preces izvietot tā, lai plānojums pēc iespējas vairāk atbilstu reālajai pircēju uzvedībai un veikala telpa tiktu izmantota efektīvi.
