Vērojot pelēko ikdienu, kļūst acīmredzams kāds vienkāršs fakts – bankomāti vairs nešķiet tik neatliekami nepieciešami kā agrāk. Aizvien vairāk cilvēku pierod pie mobilajām lietotnēm, bankas kartēm vai pat viedpulksteņiem, un skaidru naudu ikdienā izmanto arvien retāk.
Vai bankomātu laikmets tuvojas beigām?
Šādas pārmaiņas rada nopietnākus jautājumus: vai bankomātu laikmets tiešām tuvojas beigām? Vai tie patiešām var kļūt tikpat reta parādība kā šodienas pastkastītes, kuras pilsētnieki biežāk uztver kā arhitektūras liecību, nevis ikdienā izmantojamu infrastruktūru?
Lielajās pilsētās bankomāti cilvēkiem vēl ir pieejami, taču arī tur to tīkls jūtami sarūk. Mazākās apdzīvotās vietās un ciemos situācija ir vēl satraucošāka – iedzīvotājiem nereti nākas mērot desmitiem kilometru, lai nokļūtu līdz tuvākajam skaidras naudas izņemšanas punktam.
Šāda attīstība būtiski ietekmē gan cilvēku ikdienas paradumus, gan arī finanšu pakalpojumu drošību un pieejamību. Diskusija par to, vai bankomāti vēl ir vajadzīgi, neskar tikai tehnoloģiju vai modernus maksājumu risinājumus.

Tā tieši attiecas arī uz sociālo taisnīgumu, ģeogrāfisko pieejamību un vecāka gadagājuma cilvēku iespējām palikt pilnvērtīgiem ekonomiskās sistēmas dalībniekiem. Aplūkosim tuvāk, kādā virzienā dodamies un kas patiesībā varētu aizstāt veco, pierasto skaidras naudas automātu.
Bankomātu skaita samazināšanās iemesli
Galvenais iemesls bankomātu tīkla sarukumam ir mainīgie klientu paradumi. Lielākā daļa cilvēku tagad dod priekšroku bezskaidras naudas maksājumiem ar pieskārienu, mobilajiem pārskaitījumiem un digitālajiem maciņiem. Tas ir ne tikai ātrāk, bet daudzos gadījumos arī drošāk. Bankas redz, ka nepieciešamība pēc fiziskas skaidras naudas kļūst arvien mazāka, tāpēc vairs nav ekonomiski pamatoti ieguldīt bankomātu uzturēšanā, apsardzē un skaidras naudas kasetņu loģistikā.

Nozīmīga ir arī tendence, ka skaidras naudas izņemšanas limiti daudzviet ir samazināti un iedzīvotāji skaidru naudu lieto arvien retāk. Dažās valstīs, piemēram, Zviedrijā vai Norvēģijā, skaidras naudas darījumi jau veido tikai niecīgu daļu no visiem maksājumiem.
Latvijā šī daļa gan joprojām ir lielāka, tomēr virziens ir skaidrs – arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju vairs vispār nepieņem skaidru naudu.
Sociālā plaisa un teritoriālā nevienlīdzība

Kaut arī lielo pilsētu iedzīvotājiem tehnoloģiskās pārmaiņas pārsvarā nozīmē ērtību un ātrumu, lauku reģioniem tās var radīt nopietnus sarežģījumus. Mazpilsētu un ciemu iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav viedtālruņa vai kuri nav pieraduši pie internetbankas, bankomātu pazušana kļūst ne tikai par neērtību, bet arī par sociālās atstumtības pazīmi.
Pensijas, pabalsti un daudzi ikdienas nelielie izdevumi joprojām bieži ir saistīti ar skaidras naudas izmantošanu. Ja tuvākais bankomāts atrodas desmitiem kilometru attālumā, rodas pamatots jautājums – vai šādu sistēmu vispār var uzskatīt par visiem pilsoņiem reāli pieejamu. Bankas ir sākušas ieviest mobilos bankomātus un sadarboties ar pasta nodaļu tīklu, tomēr šie risinājumi vēl nav kļuvuši plaši izplatīti.
Alternatīvu meklējumi

Pašlaik vēl nav reāli dzīvot pilnīgi bez skaidras naudas. Tāpēc aktīvi tiek meklēti starprisnājumi – atsevišķi tirdzniecības centri, aptiekas un pasta nodaļas piedāvā iespēju izņemt skaidru naudu no kases, maksājot par pirkumu ar karti. Šāds pakalpojums zināmā mērā mazina problēmu, tomēr pilnībā neaizstāj klasisko bankomātu, kas parasti ir pieejams visu diennakti un piedāvā vairāk funkciju nekā tikai naudas izņemšanu.
No otras puses, redzami arī pozitīvi risinājumi. Uz digitālajiem pakalpojumiem orientētas valstis iegulda līdzekļus alternatīvos skaidras naudas risinājumos – sākot ar mazākiem, vieglāk pārvietojamiem automātiem un beidzot ar partnerībām ar vietējiem uzņēmējiem. Tādējādi arī attālākos reģionos rodas iespēja saņemt skaidru naudu, savukārt bankām tas ir ievērojami ekonomiskāks veids, kā nodrošināt pieejamību.
Vai bankomāti pilnībā izzudīs?

Vai bankomātus sagaida tāds pats liktenis kā pastkastītes? Iespējams. Taču tas, visticamāk, nenozīmēs to pilnīgu izzušanu. Drīzāk bankomāts kļūs par specializētu pakalpojumu, kas būs vērsts uz konkrētām klientu grupām vai koncentrēsies tikai lielākajos satiksmes un pakalpojumu mezglos – piemēram, stacijās, slimnīcās vai tirdzniecības centros.
Jau tagad bankomāti it kā atkāpjas otrajā plānā – tos vairs neatrod pie katra ielas stūra, bet gan atsevišķās, stratēģiski izvēlētās vietās. Tomēr tik ilgi, kamēr vismaz daļa sabiedrības izmanto bankomātu kā galveno piekļuves kanālu saviem naudas līdzekļiem, to pilnīga likvidēšana nav iespējama. Tas būtu ne tikai riskanti, bet arī sociāli bezatbildīgi.
Nākotnes scenārijs: jaukta sistēma

Tuvākajā nākotnē, visticamāk, izveidosies sava veida divpakāpju sistēma: pilsētās cilvēki arvien biežāk paļausies uz digitālo banku un elektroniskajiem maksājumiem, kamēr lauku reģionos saglabāsies skaidra vajadzība pēc risinājumiem, kas ļauj izņemt skaidru naudu. Iespējams, bankomāti kļūs līdzīgi bibliotēkām – to būs mazāk nekā agrāk, tomēr pavisam pazust tie nevarēs.
Taču viens princips paliek nemainīgs: nauda – neatkarīgi no tās formas – ir jābūt pieejamai ikvienam. Un tik ilgi, kamēr skaidra nauda joprojām ir svarīga daļa no mūsu naudas aprites sistēmas, arī bankomātu nozīme sabiedrībā vēl ilgi saglabāsies būtiska.


