Latvija ir veikusi stingrus soļus pret Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo valstī. Līdz 13. oktobrim valstij ir jāatstāj kopumā 841 cilvēkam.
Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka attiecīgie cilvēki nav spējuši pierādīt nepieciešamo latviešu valodas zināšanu līmeni un nav izgājuši drošības pārbaudes, kā to pieprasa arvien stingrākie imigrācijas noteikumi. Tas ir skaidrs Latvijas reakcijas signāls uz reģiona ģeopolitiskajām pārmaiņām un Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Izmaiņas imigrācijas likumā pēc kara sākuma
Pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija sāka plašu iebrukumu Ukrainā, Latvijas valdība uzsāka valsts imigrācijas likuma pārskatīšanu un grozīšanu.

No 2024. gada ir stājušās spēkā vēl stingrākas izmaiņas, kuru mērķis ir daudz nopietnāk regulēt Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā, stiprināt valsts drošību un veicināt kvalitatīvāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Jaunās prasības Krievijas pilsoņiem
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visi Krievijas pilsoņi, kas vēlas turpināt dzīvot Latvijā, līdz 2025. gada 30. jūnijam ir spiesti pieteikties Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam.
Viena no būtiskākajām prasībām ir vismaz A2 līmeņa latviešu valodas zināšanas, kā arī veiksmīga drošības pārbaužu iziešana. Bez šo nosacījumu izpildes uzturēšanās Latvijā vairs nav iespējama.
Noteikumu ignorētājiem Latvija būs jāatstāj

Izdevuma Politico dati liecina, ka šīs izmaiņas kopumā skārušas apmēram 30 000 Krievijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā. Liela daļa ir izpildījusi visas prasības, bet aptuveni 2600 cilvēku nolēma valsti pamest brīvprātīgi.
841 cilvēks gan nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus un nav izpildījis noteiktos nosacījumus, tāpēc viņiem oficiāli ir noteikts pienākums atstāt Latviju ne vēlāk kā līdz 13. oktobrim.
Ja tas netiks izdarīts brīvprātīgi, šos cilvēkus var sagaidīt piespiedu izraidīšana, jo apzināta likuma ignorēšana tiek uzskatīta par pārkāpumu.
Tādējādi kļūst skaidrs, ka Latvijas iestādes konsekventi ievēro stingru kursu – likumu ievērošana ir obligāta visiem, neatkarīgi no izcelsmes valsts vai personīgās situācijas.
Valsts drošība kā augstākā prioritāte

Šis lēmums ir nozīmīga daļa no Latvijas valsts drošības politikas. Pieaugošā spriedze starp NATO valstīm un Krieviju, hibrīdapdraudējumi un propagandas kampaņu risks liek Baltijas valstīm rīkoties daudz izlēmīgāk iekšējās drošības stiprināšanā.
Eksperti uzsver, ka valodas prasības nav tikai formāla procedūra – tās ir būtisks sociālās integrācijas instruments, kas palīdz novērst informatīvo “burbulu”, noslēgtu kopienu un potenciālu prorietisku vai prokremlisku ietekmes centru veidošanos.
Vienlaikus drošības pārbaudes ļauj izvērtēt, vai konkrēta persona var radīt apdraudējumu valstij, ņemot vērā, ka daļa esošo vai bijušo Krievijas pilsoņu var būt saistīti ar izlūkdienestiem vai citām naidīgām struktūrām.
Latvijas rīcība starptautiskās uzmanības centrā
Latvijas soļi ir piesaistījuši ievērojamu starptautisko mediju uzmanību, taču pašā valstī tos lielākoties uztver kā nepieciešamu soli drošības risku mazināšanai.
Tā ir kārtējā norāde, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir būtiski mainījis Eiropas skatījumu uz drošības apdraudējumiem. Baltijas valstis vairs neaprobežojas tikai ar politiskiem paziņojumiem – tās ievieš konkrētus, praktiskus pasākumus savas valstiskuma un drošības aizsardzībai.


