Alerģiju var veiksmīgi kontrolēt visu mūžu – galvenais ir sākt ārstēšanu īstajā laikā. Kad augi beidz ziedēt, daudzi cilvēki, kas cieš no alerģijas, cer beidzot vieglāk elpot. Tomēr arī vēlā rudenī nevajadzētu par alerģiju aizmirst – tieši otrādi, šis ir vispiemērotākais brīdis, lai sāktu ilgtermiņa, mērķtiecīgu ārstēšanu.
Kurā brīdī vislabāk sākt ārstēšanu?
Medicīnas centra “Northway” alergoloģe, klīniskā imunoloģe un bērnu alergoloģe Rūta Tamošiūniene skaidro, ka specifisko imunoterapiju nedrīkst sākt slimības saasinājuma laikā. Imunoterapiju ar ziedputekšņu alergēniem var uzsākt tūlīt pēc iepriekšējās sezonas beigām vai vismaz trīs mēnešus pirms nākamās sezonas sākuma.
Tas nozīmē, ka vēlais rudens ir ideāls laiks ārstēšanas sākšanai – gaisā vairs nav ziedputekšņu, un līdz nākamajai sezonai organismam ir pietiekami daudz laika, lai pierastu pie alergēna. Ārste norāda, ka alerģiju pret mājas putekļu ērcītēm vai dzīvnieku spalvām var sākt ārstēt jebkurā gada laikā, tomēr tieši rudenī simptomi visbiežāk saasinās, un pacienti biežāk vēršas pie ārsta.
Jums varētu patikt šie:
Kako darbojas specifiskā imunoterapija?
Specifiskā alergēnterapija (SIT), jeb specifiskā imunoterapija, darbojas pavisam citādi nekā parastie pretalerģijas medikamenti, kurus visbiežāk lieto tikai simptomu mazināšanai. Antihistamīna līdzekļiem un citiem simptomātiskiem medikamentiem ir īslaicīga iedarbība – aptuveni 24 stundas. Ja simptomi ir reti un viegli, ar to var pietikt.
Taču, ja simptomi ir bieži, izteikti, medikamenti nepalīdz vai arī tie jālieto nepārtraukti, nepieciešams ilgtermiņa risinājums. Specifiskā imunoterapija nozīmē pakāpenisku organisma pieradināšanu pie alergēna.
“Alerģiju neizraisa pats augs vai dzīvnieks, bet gan konkrēti proteīni, kas atrodas, piemēram, ziedputekšņos, dzīvnieku siekalās, ādas šūnās vai pat urīnā.
Vienam cilvēkam reakciju var izraisīt suņa siekalu molekula, citam – viņa ādas šūnas. Tāpēc pirms ārstēšanas uzsākšanas tiek veikti precīzi izmeklējumi, bieži arī molekulārā alergēnu diagnostika – tā palīdz noteikt ne tikai alergēna veidu, bet arī konkrēto proteīnu, kas liek imūnsistēmai reaģēt,” skaidro ārste.
Individuāls ārstēšanas plāns
Nosakot konkrēto alergēnu, pacientam tiek izveidots individuāls ārstēšanas plāns. Tiek sagatavots ļoti zemas koncentrācijas šķīdums, kas satur tieši to proteīnu, kas izraisa vissmagākos simptomus. Šo ekstraktu iegūst no dabīgiem avotiem – ziedputekšņiem, dzīvnieku ādas šūnām, mājas putekļu ērcītēm u. c.
Jums varētu patikt šie:
Ekstraktu var ievadīt vairākos veidos:
- izsmidzinot zem mēles,
- kā zem mēles šķīstošas tabletes,
- ar zemādas injekcijām.
Visas šīs metodes ir vienlīdz efektīvas, tāpēc pacients var izvēlēties sev ērtāko risinājumu. Ārstēšanas laikā zāļu deva tiek pakāpeniski palielināta, līdz organisms iemācās uz alergēnu vairs nepārreaģēt.
Tolerances veidošanās
Šo procesu sauc par tolerances veidošanos – imūnsistēma, kas agrāk alergēnu uzskatīja par “ienaidnieku”, iemācās to ignorēt. Līdz ar to alerģijas simptomi mazinās vai pilnībā izzūd.
R. Tamošiūniene uzsver, ka veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir regularitāte un nepārtrauktība. Terapija ilgst vairākus gadus, un iznākumu lielā mērā ietekmē pacienta attieksme, atbildības sajūta un gatavība ievērot norādījumus.
Cik ilgi ilgst ārstēšana un kad jūtama iedarbība?
Specifiskā imunoterapija parasti ilgst 3–5 gadus. Ārstēšanas laikā tiek veiktas regulāras kontroles vizītes, kurās izvērtē rezultātus. Alergologs seko līdzi pārmaiņām un, ja nepieciešams, koriģē ārstēšanas plānu, līdz tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
Lai gan process ir ilgs, tā iedarbība var saglabāties līdz pat desmit gadiem vai pat visu mūžu. Pirmās uzlabošanās pazīmes ir ļoti individuālas.
“Daži pacienti jūtas labāk jau pirmajos mēnešos. Visbiežāk simptomi sāk mazināties aptuveni gada laikā, taču ir gadījumi, kad pašsajūta uzlabojas vēlāk vai tikai pēc pilna ārstēšanas kursa pabeigšanas. Terapijas efektivitāte tiek vērtēta pēc simptomu un nepieciešamo simptomātisko zāļu daudzuma samazināšanās,” skaidro ārste.
Atbilstoši izvēlēta un individuāli pielāgota specifiskā imunoterapija var:
- būtiski uzlabot alerģijas slimnieku dzīves kvalitāti,
- samazināt nepieciešamību regulāri lietot pretalerģijas medikamentus,
- palīdzēt novērst slimības saasinājumus un progresēšanu.
Ārstēšanas uzsākšana bērniem – jo agrāk, jo labāk
Imunoterapijas efektivitāte nav atkarīga no vecuma – tā ir piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tomēr R. Tamošiūniene uzsver, ka bērnībā uzsākta terapija ir īpaši vērtīga:
“Pacienta dzīves kvalitāte ir labāka, ja ārstēšanu sāk pirms attīstās paaugstināta jutība pret citiem alergēniem vai pirms izveidojas astma. Pastāv liela iespēja, ka imunoterapija palīdzēs novērst šādu problēmu attīstību.”
Izplatīti mīti par alerģiju
Mīts: pietiek tikai ar asins analīzi
Viens no biežākajiem maldīgajiem priekšstatiem ir, ka diagnostikai pietiek tikai ar asins analīzi. “Izmeklējumi ir tikai daļa no diagnostikas. Svarīgi ir izvērtēt arī simptomus, slimības gaitu un iedzimto noslieci,” uzsver ārste.
Mīts: pieradināšana pie alergēna izārstē alerģiju
Cits izplatīts mīts ir, ka “pieradināšanās” pie alergēna palīdz. Piemēram, daži cilvēki ar alerģiju iegādājas kaķi, cerot, ka pastāvīgs kontakts ar dzīvnieku izārstēs slimību. Patiesībā stāvoklis visbiežāk pasliktinās – simptomi kļūst spēcīgāki, var rasties elpas trūkums un sēcoša elpošana.
Pēc ārstes teiktā, masku lietošana gan var daļēji pasargāt no ziedputekšņiem, tomēr tā nav ārstēšana – tikai īslaicīga atvieglošana.
Kuru alergēnu gadījumā imunoterapija ir visefektīvākā?
Specifiskā alergēnterapija ir īpaši efektīva šādu alerģiju gadījumā:
- alerģija pret ziedputekšņiem,
- alerģija pret mājas putekļu ērcītēm,
- alerģija pret dzīvnieku spalvām,
- alerģija pret dzeltenu kukaiņu indi.
Pēc ārstes datiem, viņas pacientu vidū terapijas efektivitāte sasniedz līdz pat 90%. “Tas nozīmē, ka simptomu intensitāte būtiski mazinās – tik lielā mērā, ka cilvēks var normāli dzīvot un strādāt. Nepieciešamība lietot pretalerģijas zāles kļūst minimāla.”
Kā piemēru ārste min vienu pacientu: pirms ārstēšanas uzsākšanas cilvēks jutās tik slikti, ka vēlējās “nocirst visus Latvijas bērzu kokus”, bet, nonākot terapijas vidusposmā, jau bija mainījis domas: “Lai tie bērzi aug,” ārste pasmaida.
Kā sagatavoties imunoterapijai?
Pirms imunoterapijas uzsākšanas noteikti jākonsultējas ar alergologu. Tikai speciālists var izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā šī ārstēšanas metode ir piemērota, un izstrādāt individuālu terapijas plānu.
“Gandrīz visiem pacientiem – izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, akūtas autoimūnas vai onkoloģiskas saslimšanas – var pielietot specifisko imunoterapiju.
Sākumā tiek veikti gan alerģijas, gan vispārējie izmeklējumi, un pēc tam tiek pieņemts lēmums, vai lietot zem mēles ievadāmu vai injekciju terapiju,” skaidro ārste.
Pacientam jārēķinās, ka tas ir ilgs, bet ļoti vērtīgs process: “Ārstēšana ilgst vismaz trīs gadus, taču tās iedarbība var saglabāties desmit gadus vai pat ilgāk. Dažos gadījumos – visu mūžu.”
Ārstēšanas nepārtrauktība un dzīvesveida izmaiņas
Pēc R. Tamošiūnienes teiktā, lielākajai daļai pacientu, kuri saņēmuši imunoterapiju, atkārtota terapija vairs nav bijusi nepieciešama. Tikai daži, kas sākuši ārstēšanu bērnībā, bet dažādu iemeslu dēļ to pārtraukuši, pēc vairākiem vai pat desmitiem gadu ir atgriezušies.
“Cilvēki arvien biežāk jautā, ko darīt, ja jādodas mācīties vai strādāt uz ārzemēm uz ilgāku laiku. Šādos gadījumos iespējams kombinēt terapijas formas – ja ārstēšana sākta ar zemādas injekcijām, uz laiku var pāriet uz zem mēles ievadāmu formu un vēlāk atkal atgriezties pie injekcijām,” skaidro ārste.
Kāpēc vērts doties pie ārsta arī vieglu simptomu gadījumā?
Tiem, kuri vēl šaubās, vai doties pie alergologa, ārste atgādina: pat vieglu simptomu gadījumā ir lietderīgi veikt pārbaudi.
“Man ir pacienti, kuri gadiem ilgi katru dienu lietoja antihistamīna zāles alerģiskā rinīta dēļ, lai gan patiesībā šāda nepieciešamība jau sen bija zudusi. Dažkārt pietiek tikai ar ārstēšanas pielāgošanu vai pat pilnīgu tās pārtraukšanu. Jo ātrāk vēršaties pie speciālista, jo lielākas iespējas novērst alerģijas komplikācijas,” viņa uzsver.
Lēmumu var pieņemt jau šodien
Alergoloģe, klīniskā imunoloģe Rūta Tamošiūniene norāda, ka pats svarīgākais ir neignorēt simptomus un saprast: mūsdienās alerģija nav mūža “spriedums”. Ar specifiskās imunoterapijas palīdzību slimību iespējams ļoti labi kontrolēt.
Galvenais ir sākt īstajā brīdī – un vēlais rudens ir viens no labākajiem laikiem, lai to darītu.
