Meža veltes ir jau izsenis vilinājušas sēņotājus ar savu aromātu un garšu, taču ne visas atrastās sēnes izskatās nevainojami. Dažas augšanas laikā kļuvušas caurumainas, it kā kāds tās būtu „izgrauzis”, un rodas jautājums – vai vispār ir vērts tādas lasīt? Lai arī šādas sēnes var šķist bojātas, tas ne vienmēr nozīmē, ka tās jāatstāj mežā.
Caurumu rašanās sēnēs parasti ir dabas, nevis cilvēka nolaidības sekas. Par tiem bieži atbildīgas ir kukaiņu kāpuri, gliemeži vai pat lietus un vēja radīti mehāniski bojājumi. Tas nozīmē, ka sēni vienkārši ir „nogaršojuši” citi meža iemītnieki. Svarīgi tomēr izvērtēt, cik stipri sēne ir bojāta, jo tieši no tā ir atkarīgs, vai to ir droši lietot uzturā.
Mīti un patiesība par caurumainām sēnēm
Daudzi sēņotāji uzskata, ka caurumaina sēne ir sabojājusies un vairs nav piemērota ēšanai, taču tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Nelieli bojājumi parasti neietekmē ne sēnes garšu, ne aromātu. Svarīgi pārliecināties, ka sēne nav pārlieku mīksta, mitri gumijota vai jau sākusi pūt – tieši šādas sēnes var būt veselībai bīstamas.

Kāpēc sēnes kļūst caurumainas?
Galvenais iemesls ir kukaiņu kāpuri, īpaši mušu kāpuri. Mušu mātītes dēj olas jaunās sēnēs, un izšķīlušies kāpuri sāk izgrauzt ejas cauri mīkstumam, atstājot aiz sevis sīkus gājienus un caurumus. Šie „tuneļi” bieži kļūst redzami, kad sēni pārgriež gareniski, taču paši kāpuri cilvēkam nekādus draudus nerada.
Otrs biežākais „vaininieks” ir gliemeži un citi mazi meža dzīvnieki, kas nograuž daļu no sēnes cepurītes vai kātiņa. Dažkārt caurumi un skrambas veidojas arī nolauztu zaru, stipra lietus vai baktēriju darbības dēļ, kas sāk noārdīt sēnes audus. Tāpēc nelielas pēdas uz sēnes virsmas vēl nenozīmē, ka tā būtu neēdama, tomēr katru aizdomīgu sēni ir vērts rūpīgi apskatīt.
Vai caurumainas sēnes ir piemērotas ēšanai?

Ja uz sēnes virsmas redzami tikai daži atsevišķi caurumi un iekšpuse izskatās stingra, gaiša un tīra, šādu sēni droši var lietot uzturā. Pietiek izgriezt bojātās vietas un sēni kārtīgi novārīt vai apcept. Termiskā apstrāde iznīcina lielāko daļu mikroorganismu, tāpēc šādi pagatavots ēdiens parasti ir gan drošs, gan garšīgs.
Ja tomēr sēne ir gandrīz pilnībā izēsta, mīkstums aptumšojies, kļūstis elastīgi mīksts vai pat ūdeņains, labāk to atstāt mežā. Šāda sēne, visticamāk, jau aktīvi iesaistījusies sadalīšanās procesā un vairs nav droša lietošanai uzturā. Mežā tā joprojām būs noderīga – par barību dzīvniekiem un sēņu sporu izplatītāja.
Kā pareizi rīkoties ar caurumainām sēnēm?
Aizdomīga izskata sēni vienmēr ieteicams pārgriezt gareniski un rūpīgi apskatīt tās iekšpusi. Nelielus gājienus un izgrauztas daļas var ar nazi izgriezt, bet pārējo sēnes daļu izmantot mērču, sautējumu vai jaukto sēņu ēdienu gatavošanai. Šādos ēdienos sēnes izskats nav būtisks, tāpēc garša un uzturvērtība netiek zaudēta.
Ja caurumu ir maz un tie nav dziļi, sēnes var arī žāvēt vai sasaldēt. Žāvējot sēnes, vide mikroorganismiem kļūst nelabvēlīga, savukārt garšas īpašības saglabājas ļoti labi. Vienīgais apstrādes veids, ko caurumainām sēnēm labāk neizvēlēties, ir marinēšana – bojātas sēnes burkās parasti bojājas daudz ātrāk.
Kā izvairīties no tārpainām sēnēm?

Lai grozā nonāktu pēc iespējas veselākas sēnes, vērts ievērot dažus vienkāršus principus:
- Vāc galvenokārt jaunas un stingras sēnes – jo vecāka sēne, jo lielāka iespēja, ka tajā jau iemitinājušies kāpuri.
- Izvairies no sēnēm ar mīkstu kātiņu un aptumšotu mīkstumu, jo tas bieži vien nozīmē tārpainu iekšpusi vai sākotnēju bojāšanos.
- Lielākas sēnes pārgriez tieši mežā: ja griezuma vietā redzams daudz gājienu, atstāj sēni turpat augam.
- Dodies sēņot agri no rīta, kad sēnes vēl ir vēsas un sausas – tā tās saglabāsies svaigākas arī grozā.
- Izmanto elpojošu grozu, nevis plastmasas maisiņu, lai sēnes nepārkarstu un „neaizrītos”, kas paātrina bojāšanos.
Dažas sugas, piemēram, baravikas un akmens baravikas, daudz biežāk mēdz būt tārpainas, kamēr gailenes un zaļās bērzlapes ir ievērojami izturīgākas. Izvēloties sēnes, ir vērts paļauties gan uz redzi, gan pieredzi – arī daži atsevišķi caurumi vēl nepadara labu ēdamo sēni nevērtīgu. Ja sēnes pareizi novērtē un attīra, tās var kļūt par īstu kulināru atradumu.


