Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam darba tirgū gandrīz 40% šobrīd pieprasīto prasmju vairs nebūs aktuālas. To vietā arvien augstāk tiks vērtēta radošums, kritiskā domāšana un atbildības sajūta. Kā šādu īpašību attīstībā var palīdzēt neformālā izglītība?
Ērinteliģence un mainīgais darba tirgus
Mākslīgā intelekta straujā attīstība būtiski pārveido darba tirgu un liek uzdot jautājumu: kādas prasmes jaunajai paaudzei būs visvairāk nepieciešamas? Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā “Future of Jobs Report 2025” prognozēts, ka visaugstāk tiks novērtēta spēja kritiski domāt, radoši risināt problēmas, strādāt komandā un uzņemties atbildību.
“Jauniešiem nereti trūkst paša svarīgākā – pārliecības par sevi, prasmes strādāt komandā vai uzņemties atbildību par uzticētajiem uzdevumiem. Redzam skaidru tendenci: darba devēji arvien biežāk meklē kandidātus, kuriem līdztekus profesionālajām zināšanām ir arī vispārīgās kompetences – kritiskā domāšana, radošums, komunikācijas prasmes. Visticamāk, šī tendence saglabāsies arī 2030. gadā, tāpēc šīs īpašības būtiski sākt attīstīt jau jaunībā,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību konsultants Liudas Dapkus.

Neformālā izglītība kā vieta izmēģinājumiem un mācīšanās procesam
Aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka šādas kompetences nevar apgūt tikai skolā vai augstskolā. Tās īpaši veicina neformālā izglītība – vide, kur bērni un jaunieši var izmēģināt, kļūdīties, mācīties no pieredzes un īstenot savas idejas reālajā dzīvē.
Labs piemērs ir lielākā neformālās izglītības iestāde Lietuvā – Viļņas bērnu un jauniešu centrs HOBIVERSE, kur darbojas Užupes laboratorija. Tajā izveidotā programma “Uzņēmējspējas paātrinātājs” (“Verslumo akceleratorius”) ir radusies, balstoties uz starptautisko iniciatīvu “VIVITA International Vista”, kas darbojas ASV, Singapūrā, Jaunzēlandē un citviet pasaulē.
“Uzņēmējspējas paātrinātājs”: nākotnes prasmju treniņš
Programmas “Uzņēmējspējas paātrinātājs” centrā ir tieši to prasmju attīstīšana, kuras Pasaules Ekonomikas forums nosaucis par galvenajām darba tirgus kompetencēm 2030. gadā: radošums, kritiskā domāšana, sadarbības prasmes un atbildības izjūta.
“Bieži dzirdam, ka skolās pietrūkst praktiskās pieredzes. Jaunieši vēlas paši piedzīvot, kā top lēmumi un risinājumi. Piemēram, “Uzņēmējspējas paātrinātājā” viņi var nonākt no pirmās idejas līdz funkcionējošam prototipam – gan individuāli, gan komandā. Viņi mācās ģenerēt idejas, veidot modeļus, testēt risinājumus un redzēt, kā teorija pārtop praksē,” stāsta programmas vadītājs Kipras Šumskas.
Pēc Šumska teiktā, jauniešu radošums nereti pārsteidz pat pieredzējušus mentorus – idejas svārstās no virtuālās realitātes ekskursijām pagātnē un nākotnē līdz apģērbam, kas maina krāsu lietus pilienu ietekmē.

No idejas līdz realitātei
“Daži projekti ir pārtapuši pavisam reālos risinājumos: viens no tiem drīzumā tiks pilnībā ieviests Lietuvas Nacionālajā muzejā, bet meiteņu izstrādātais ēdināšanas programmas jaunveidojums kļuvis par ikgadēju bērnu pasākumu, kurā piedalās zinātnieki un pazīstami pavāri,” stāsta Kipras Šumskas.
“Es redzu, kā šāda vai cita neformāla nodarbe bērnus izmaina – viņi kļūst drosmīgāki, patstāvīgāki, pārliecinātāki par sevi. Šāda pieredze apliecina, ka jaunībā attīstītās prasmes – radošums, atbildības sajūta, sadarbības spēja – ir svarīgas ne tikai šodien, bet būs izšķirošas arī 2030. gadā,” piebilst Šumskas.
Spēcīgs starts nākotnes darba tirgum
Eksperti uzsver: jo agrāk bērni saņem iespēju radīt, eksperimentēt un pārbaudīt sevi, jo stabilāku pamatu viņi izveido savai nākotnes karjerai. Tieši šāda pieredze parāda, ka neformālā izglītība kļūst par vienu no būtiskākajām nākotnes darba tirgus sastāvdaļām.


