Jaunākā datu analīze, kas veikta ar kosmosa zondes “Cassini” instrumentiem, atklājusi iespaidīgu atklājumu: no Saturna pavadoņa Encēlada ledus geizeriem ir identificēti jauni organiskie savienojumi.
Pētnieki uzskata, ka šīs vielas nāk no globāla okeāna, kas slēpjas zem bieza ledus slāņa. Tas vēl vairāk nostiprina hipotēzi, ka šis mazais mēness varētu būt piemērota vide dzīvības pastāvēšanai. “Encēlada geizeru daļiņās mēs atklājām ļoti daudzveidīgu organisko savienojumu klāstu,” skaidro Vašingtonas Universitātes pētnieks Fabjēns Kleners (Fabien Klenner), viens no pētījuma autoriem.
“Ir pārsteidzoši iegūt tik skaidrus pierādījumus par dažādiem organiskiem savienojumiem pasaulē, kurā ir šķidrs ūdens. Šķiet, Encēladam piemīt visi nosacījumi dzīvībai tādā formā, kādu mēs to pazīstam.” Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Nature Astronomy, un tie tiek uzskatīti par vienu no nozīmīgākajiem pēdējo gadu atklājumiem meklējumos pēc dzīvības ārpus Zemes.

Okeāns zem ledus bruņas
Kosmosa zonde “Cassini”, kas startēja 1997. gadā, daudzus gadus riņķoja ap Saturnu un veica vairākus tuvus lidojumus garām Encēladam. Šo misiju gaitā izdevās atrisināt divas senas mīklas: kāpēc Saturnam ir plānais, bet milzīgais “E” riņķis un kas ir Encēlada neparastā spožuma iemesls.
Noskaidrojās, ka mēnesi klāj aptuveni 25–30 kilometrus biezs ledus slānis, zem kura viļņojas globāls sāļš okeāns. No Encēlada dienvidpola reģiona kosmosā izplūst iespaidīgi ledus un ūdens tvaika strūklveida izvirdumi, kas baro Saturna “E” riņķi.
Jau agrāk “Cassini” kosmiskā putekļu analizators (CDA) šajās ledus daļiņās konstatēja organiskos savienojumus un citus dzīvības “būvelementus”. Jaunākie mērījumi snieguši vēl daudz precīzāku un detalizētāku ainu.
Iespējamās dzīvības pēdas zem ledus

Pētījuma vadītājs, Brīvajā Berlīnes Universitātē strādājošais pētnieks Nozairs Havādža (Nozair Khawaja), norāda, ka Encēlada okeāna dibenā ļoti iespējams atrodas hidrotermālie avoti – vietas, kur karsts ūdens izplūst caur plaisām iežos, līdzīgi kā tas notiek Zemes okeānu dzīlēs. “Ir norādes, ka tieši šādās vidēs uz Zemes varēja rasties pirmā dzīvība,” viņš uzsver.
Pēdējā tuvajā lidojumā “Cassini” savāca daļiņas, kas tikai dažas minūtes agrāk vēl atradās Encēlada okeānā. Tajās tika atklāti jauni savienojumi, tostarp esteri, alkēni un ēteri. “Svarīgi ir tas, ka esteri un ēteri ir lipīdu sastāvdaļas, savukārt lipīdi ir šūnu membrānu galvenie elementi – bez tiem dzīvība nav iedomājama,” skaidro F. Kleners.
Kas notiks tālāk?

Lai gan “Cassini” misija noslēdzās 2017. gadā, tās laikā iegūtie dati joprojām atklāj ko jaunu. NASA jau plāno nākamās izpētes misijas – piemēram, uz Jupiterā esošo mēnesi Eiropu, kuram arī ir okeāns zem ledus kārtas, dosies zonde “Europa Clipper”.
F. Kleners uzsver, ka tikai daļa “Cassini” datu ir pilnībā izanalizēta. “Tas ir patiesi iespaidīgi – pat pēc vairākiem gadiem kopš misijas beigām mēs joprojām atklājam tajā jaunus faktus. CDA datos slēpjas vēl daudz noslēpumu, un es ar interesi gaidu, ko tie atklās turpmāk,” viņš saka.
Encēlads kļūst par arvien nozīmīgāku mērķi kosmosa izpētē. Tur ir sastopams šķidrs ūdens, enerģijas avoti un organiskie savienojumi – trīs galvenie faktori, kas tiek uzskatīti par būtiskiem dzīvības rašanās priekšnosacījumiem. Ja jaunie atklājumi apstiprināsies, tas varētu būt pirmais patiesi nopietnais signāls, ka dzīvība mūsu Saules sistēmā neaprobežojas tikai ar Zemi.


