Daudzi cilvēki paceļ plaukstu un ieskatās viedpulkstenī, lai noskaidrotu savu stresa līmeni. Šī funkcija kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu miljoniem lietotāju visā pasaulē, kuri tic, ka tehnoloģijas palīdz labāk izprast pašsajūtu. Tomēr jaunākie zinātniskie dati rāda, ka šīm ierīcēm nemaz nevar tik akli uzticēties, kā sākumā varēja šķist.
Trīs mēnešu pētījums atklāja pārsteidzošus rezultātus
Holandē veikts trīs mēnešu pētījums detalizēti izvērtēja populāru viedierīču spēju precīzi mērīt stresu. Pētījumā piedalījās 800 jauni pieaugušie, kuri nēsāja viedaproces Garmin Vivosmart 4 un regulāri atzīmēja savu subjektīvo pašsajūtu – stresa līmeni, nogurumu un miega kvalitāti. Rezultāti pārsteidza pat pašus zinātniekus.
Izrādījās, ka ierīču rādītais stresa līmenis bieži neatbilda dalībnieku patiesajām izjūtām. Katram ceturtajam dalībniekam pulkstenis uzrādīja pretējus datus tam, ko cilvēks pats juta – piemēram, zemu stresu saspringtā situācijā vai augstu stresu brīdī, kad viņš jutās atslābis. Šīs pretrunas atklājās, izmantojot ekoloģiskās momentanalīzes metodi, kas ļāva salīdzināt reālo pašsajūtu ar sensoru fiksētajiem rādījumiem.

Kā viedpulkstenis mēra stresu?
Lielākā daļa viedpulksteņu stresa līmeni vērtē pēc sirds ritma un tā mainības. Lai gan šie rādītāji patiešām mainās stresa ietekmē, tie tāpat reaģē arī uz daudziem citiem faktoriem – piemēram, fizisku slodzi, emocionālu uzbudinājumu vai pat patīkamu satraukumu. Ierīce nespēj atšķirt eksāmena radītu sasprindzinājumu no prieka, ko izjūtam, klausoties mīļāko mūziku.
Rezultātus ietekmē arī sensoru tehniskie ierobežojumi. Vieni un tie paši fizioloģiskās aktivācijas rādītāji dažādiem cilvēkiem var nozīmēt atšķirīgas lietas – vienam tie dod mobilizējošu enerģiju, citam tie ir trauksmi izraisošs satraucošs signāls.
Ne visas funkcijas ir vienlīdz neprecīzas
Lai arī stresa mērīšanas rezultāti izrādījās vilšanos raisoši, ne visas viedpulksteņu funkcijas bija tikpat neuzticamas. Miega ilguma rādījumi biežāk sakrita ar dalībnieku pašu novērojumiem. Taču neprecizitātes bieži parādījās, vērtējot miega kvalitāti un atpūtas sajūtu pēc naktsmiera.
Salīdzinoši labus rezultātus uzrādīja arī tā dēvētā “ķermeņa akumulatora” funkcija, kas noguruma līmeni vērtē pēc sirds ritma un fiziskās aktivitātes datiem. Tā izrādījās uzticamāka par stresa mērītāju, lai gan arī šī funkcija ne vienmēr būs precīza katram lietotājam.

Iespējamie pielietojumi garīgās veselības atbalstam
Pētījums parādīja, ka noteiktiem datu veidiem – piemēram, miega analīzei – var būt praktiska vērtība. Projekta “WARN-D” ietvaros tiek mēģināts izveidot sistēmu, kas, balstoties uz izmaiņām miega ciklos, spētu prognozēt depresijas epizožu risku studentiem. Tas liecina, ka, lai gan pašreizējās tehnoloģijas nepilda visus reklāmās solītos brīnumus, tās tomēr var izmantot garīgās veselības atbalstam.
Viedpulkstenis – dzīvesstila rīks, nevis medicīniska ierīce
Ir svarīgi saprast, ka viedpulksteņi ir galvenokārt dzīvesstila aksesuāri, nevis precīzas medicīniskas ierīces. Eksperti brīdina – uz to rādījumiem nedrīkst balstīt ar veselību saistītus lēmumus. Viedierīces var būt noderīgas kā papildu instruments pašsajūtas novērošanai, taču to sniegtie dati nedrīkst tikt uztverti kā absolūta patiesība.
Kā lietot stresa rādījumus ar vēsu prātu?
Lai gan pētījuma secinājumi var sagādāt vilšanos dažiem lietotājiem, tie palīdz reālistiski novērtēt tehnoloģiju šī brīža iespējas. Kamēr ražotāji nav izstrādājuši sistēmas, kas spēj skaidri atšķirt fizisku slodzi no emocionāla stresa, uz viedpulksteņa stresa mērīšanas funkciju jāraugās ar piesardzību.
Šī funkcija var būt interesanta un atsevišķos gadījumos arī noderīga, ja vēlamies labāk iepazīt sava ķermeņa reakcijas, tomēr to nevajadzētu uztvert kā uzticamu medicīnisku rādītāju. Tā drīzāk ir piemērota zinātkāres apmierināšanai un vispārēju tendenču vērošanai, nevis precīzu diagnožu noteikšanai vai nozīmīgu lēmumu pieņemšanai par veselību.


