Astrofotogrāfam Endrjū Makkārtijam izdevies iemūžināt mirkli, kas skan teju neticami, tomēr ir pilnīgi īsts. Viņš nofotografēja izpletņlēcēju tieši uz Saules diska fona – siluets skaidri iezīmējas uz liesmainās Saules virsmas struktūras. Šis kadrs kļuvis par vienu no unikālākajiem fotodarbiem, kādi jebkad tapuši.
Trakoti rūpīga sagatavošanās un precīza plānošana
E. Makkārtijs atzina, ka šāds rezultāts prasījis milzīgu sagatavošanos un ārkārtīgi precīzu plānošanu. Bija jāsaskaņo Saules stāvoklis, izpletņlēciena laiks, lēciena augstums, kā arī attālumi starp zemi un teleskopu. Tas izrādījās daudzkārt sarežģītāk, nekā sākumā varētu šķist.
Pie šī kadra viņš nonāca tikai pēc sešiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, un iecere beidzot īstenojās 2025. gada 8. novembrī pulksten deviņos no rīta. Izpletņlēcējs un mūziķis Gabriels Brauns izlēca no mazas propellera lidmašīnas vairāk nekā tūkstoš metru augstumā. Tieši šis lēciens radīja priekšnoteikumus pilnīgam, iepriekš izsapņotam kadrām.

Maksimālu precizitāti prasošs kopdarbs
Gan fotogrāfam, gan izpletņlēcējam nācās atrast pilnīgi precīzu laiku un vietu, lai viss sakristu burtiski sekundes ietvaros. Bija jāizvēlas piemērota lēkšanas vieta, lidmašīna, pareizs lidojuma virziens attiecībā pret Sauli un jāaprēķina lidojuma trajektorija. Tikai tad kļuva iespējams panākt ideālu silueta novietojumu Saules priekšā.
G. Brauns norādīja, ka jāņem vērā arī lidmašīnas planēšanas īpašības un ļoti precīzi jāaprēķina lēciena augstums. Komandas dalībnieki sazinājās, izmantojot trīskanālu sakaru sistēmu, lai lēciena brīdis sakristu ar īsto momentu burtiski līdz sekundei. Šāda koordinācija ļāva radīt izcilu skatu, kuru būtu ārkārtīgi grūti atkārtot.
Astrofotogrāfijas meistara rokraksts
E. Makkārtijs ir plaši pazīstams ar saviem iespaidīgajiem debesu ķermeņu attēliem, kurus raksturo apbrīnojama detalizācija. 2022. gadā viņam izdevās nofotografēt milzīgu koronālās masas izvirdumu, kura garums sasniedza aptuveni miljonu jūdžu. Šādi darbi skatītāja priekšā atklāj Saules aktivitāti īpaši skaidri un iespaidīgi.
Fotogrāfs sadarbojies arī ar planetologu Konoru Maternu, ar kuru kopā izveidota ļoti detalizēta Mēness karte. Tam bija nepieciešams savākt aptuveni 200 000 atsevišķu kadru un gandrīz divus gadus ilgu, rūpīgu darbu. Šādi projekti parāda, cik daudz pamatīguma un laika ieguldīts, lai nonāktu līdz vienam gatavam attēlam.
Jaunākais darbs: izpletņlēcējs Saules priekšā
Arī šī gada sākumā E. Makkārtijam izdevās uzņemt Saules attēlu brīdī, kad tās priekšā pagāja Starptautiskā kosmosa stacija. Šādi kadri prasa izcilu precizitāti, jo objekti atrodas dažādos attālumos no Zemes un Saules un pārvietojas ar lielu ātrumu. Tomēr fotogrāfs spēj tos apvienot vienā kadrā, sajūdzot milzīgos mērogus un attālumus vienā skatā.
Jaunākais attēls ar izpletņlēcēju izrādījās vēl sarežģītāks uzdevums, jo starp izpletņlēcēju un kameru bija vien apmēram divi kilometri. Tas nozīmēja, ka bija tikai daži mirkļi, lai noķertu lēcēja siluetu uz spožā Saules diska fona. Rezultāts vēlreiz apliecina, cik meistarīgi E. Makkārtijs spēj apvienot mākslu un zinātni vienā neaizmirstamā attēlā.
Skats nākotnē

Gan fotogrāfijas entuziasti, gan astronomijas cienītāji ar nepacietību gaida, kādu projektu E. Makkārtijs īstenos tālāk. Viņa daiļradē nepārtraukti dzimst arvien drosmīgākas un tehniski sarežģītākas idejas, kas vienlaikus iedvesmo un apbur. Ir skaidrs, ka robeža starp zemi un kosmosu viņam vēl tikai veidojas, nevis noslēdzas.
Šādi darbi spilgti parāda, ko iespējams sasniegt, apvienojot precizitāti, pacietību un radošumu. Katrs E. Makkārtija attēls ir atgādinājums, ka šķietami ierastajā debesu ainavā slēpjas neticami skati. Nākotnē varam gaidīt vēl ambiciozākus projektus un neatkārtojamus mirkļus, kuros māksla un kosmoss satiekas vienā kadrā.


