Meksika gatavojas vēsturiskām vēlēšanām: sievietes izredzes kļūt par prezidenti un iespējamās pārmaiņas

2024. gadā Meksika stāv īpaša pavērsiena priekšā: pirmo reizi valsts vēsturē prezidenta amatam sacenšas divas galvenās kandidātes, un politiskie vērotāji plaši apspriež iespēju, ka valsti vadīs sieviete. Šis pavērsiens notiek laikā, kad Meksika saskaras ar nopietniem drošības, ekonomikas un migrācijas izaicinājumiem.

Politiskā izvēle Meksikā būs būtiska ne tikai Latīņamerikai, bet arī ASV un Eiropai, tostarp Latvijai. Lēmumi par tirdzniecību, klimata politiku, migrāciju un organizētās noziedzības apkarošanu var mainīt sadarbības formu starp reģioniem nākamajos gados.

Ko nozīmē sievietes izvirzīšanās prezidenta amatam

Fakts, ka cīņā par prezidenta krēslu iesaistītas sievietes, atspoguļo pakāpeniskas pārmaiņas Meksikas politiskajā kultūrā. Valstī gadu desmitiem ilgi dominējusi vīriešu vadība, bet pēdējos gados ir palielinājies sieviešu īpatsvars parlamentā, pašvaldībās un valdības amatos.

Sievietes kandidatūra gan pati par sevi negarantē kardinālas politikas izmaiņas. Kandidātu programmas Meksikā tradicionāli balansē starp solījumiem cīnīties ar korupciju, uzlabot drošību un veicināt sociālo atbalstu, un arī šoreiz šie jautājumi ir centrā. Taču dzimumu līdzsvars var ietekmēt politikas akcentus, īpaši attiecībā uz sociālo nevienlīdzību un vardarbību ģimenē.

Drošības situācija un cīņa ar organizēto noziedzību

Meksika jau gadiem saskaras ar augstu vardarbības līmeni un spēcīgu organizēto noziedzību, kas ietekmē gan iekšējo, gan ārējo politiku. Kartelus un citu grupējumu aktivitātes aptver narkotiku kontrabandu, izspiešanu un cilvēku nolaupīšanas, bet upuri ir gan vietējie iedzīvotāji, gan migranti.

Līdzšinējās valdības ir kombinējušas militāru pieeju ar sociālām programmām, tomēr stabils rezultāts nav panākts. Jaunajam prezidentam vai prezidentei būs jāizlemj, vai turpināt esošo kursu, mēģināt mazināt armijas lomu iekšējās drošības jautājumos vai attīstīt jaunas sadarbības formas ar ASV un citām valstīm tiesībaizsardzības jomā.

Ekonomikas izaugsme un „nearshoring“ iespējas

Pēdējos gados Meksika kļuvusi pievilcīga starptautiskajiem uzņēmumiem, kas meklē alternatīvas ražošanai Āzijā. Tā sauktais „nearshoring“, proti, ražošanas pārcelšana tuvāk galvenajiem tirgiem, nozīmē jaunas investīcijas, rūpnīcas un darba vietas pie ASV robežas un citos reģionos.

Politikas stabilitāte pēc vēlēšanām būs nozīmīga uzņēmumiem, kas plāno ilgtermiņa ieguldījumus. Jautājumi par infrastruktūru, energoapgādi, korupcijas mazināšanu un tiesiskās vides prognozējamību noteiks, vai Meksika spēs pilnībā izmantot šo iespēju un stiprināt savu lomu globālajās piegādes ķēdēs.

Migrācija un attiecības ar ASV

Meksika ir gan izcelsmes, gan tranzītvalsts simtiem tūkstošu migrantu ceļā uz ASV. Spiediens uz robežkontroli un humanitāro atbalstu pēdējos gados ir pieaudzis, un Vašingtona aktīvi iesaistās sarunās par migrācijas plūsmu pārvaldību.

Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, sarunas ar ASV par robeždrošību, vīzu politiku un kopīgiem projektiem migrācijas cēloņu mazināšanai Latīņamerikā būs prioritāte. Lēmumi šajā jomā var ietekmēt arī citu valstu, tostarp Eiropas, stratēģiju sadarbībai ar Meksiku attīstības un drošības politikā.

Sadarbība ar Eiropu un iespējamās saiknes ar Latviju

Meksikai ir ciešas ekonomiskās un politiskās attiecības ar Eiropas Savienību. Tās pamatā ir tirdzniecības līgums un dialogs klimata, cilvēktiesību un attīstības jautājumos. Jaunajai valdībai būs jāizlemj, cik aktīvi turpināt šo sadarbību un kādas prioritātes izvirzīt nākamajam periodam.

Latvijai interese par Meksiku saistīta ar tirdzniecību, loģistikas, digitālo risinājumu un izglītības sadarbības iespējām. Stabila un prognozējama politiskā vide Meksikā var veicināt uzņēmumu sadarbību, studentu un pētnieku apmaiņu un jaunu kopprojektu veidošanos starp Eiropu un Latīņameriku.

Klimata politika un pilsētu nākotne

Meksika ir viena no valstīm, kas īpaši izjūt klimata pārmaiņu sekas: sausumus, spēcīgākus viesuļvētras un ūdens trūkumu. Tajā pašā laikā tā ir būtiska naftas ražotāja un lielpilsētu valsts, kur nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Jaunā valdība saskarsies ar izaicinājumu sabalansēt ekonomisko attīstību un vides aizsardzību. Tas nozīmē enerģētikas politikas pārskatīšanu, ieguldījumus sabiedriskajā transportā un ūdens resursu pārvaldībā, kā arī sadarbību ar starptautiskiem partneriem tehnoloģiju un finansējuma piesaistē.

Ko gaidīt pēc vēlēšanām

Vēlēšanu iznākums Meksikā prognozējams ar zināmu piesardzību, jo politiskā vide ir dinamiska, bet vēlētāju noskaņojums var mainīties līdz pat balsošanas dienai. Skaidrs ir tas, ka jaunajai valdībai nāksies risināt uzreiz vairākas krīzes: drošību, sociālo nevienlīdzību, ekonomikas modernizāciju un klimata riskus.

Starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropai un Latvijai, svarīgi vērtēt gan Meksikas iekšpolitikas kursu, gan tās gatavību turpināt daudzpusēju sadarbību. Tas noteiks, cik lielā mērā Meksika turpmākajos gados būs stabils un konstruktīvs partneris globālos jautājumos.