Vācu laikraksts “Der Spiegel” atklāj satriecošus faktus par to, ka jau ilgi pirms 2014. gada notikumiem Berlīne plānoja ciešu militāro sadarbību ar Maskavu. Saskaņā ar šiem plāniem Vācijas militārie speciālisti apmācītu Krievijas karavīrus un kopā ar tiem izveidotu kopīgas vadības struktūras.
Šie plāni tika pārtraukti tikai pēc tam, kad Krievija īstenoja Krimas aneksiju. Pēc šī pavērsiena Vācija apturēja visus oficiālos kontaktus ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Šī informācija izgaismo no jauna periodu, kurā Berlīne centās par katru cenu uzturēt ar Krieviju tā dēvētās “konstruktīvās attiecības”.
Uz uzticēšanos balstīta stratēģija, kas izrādījās ilūzija
“Der Spiegel” norāda, ka toreizējā Vācijas pieeja balstījās idejā, ka ciešāka sadarbība radīs savstarpēju uzticēšanos, kas savukārt nodrošinās ilgstošu mieru. Turpmākie notikumi sāpīgi parādīja, ka šāds optimisms izrādījās nepamatots un bīstama pašapmāna izpausme.

Laikā, kad Krievija pēc 2008. gada kara ar Gruziju masveidā modernizēja savus bruņotos spēkus, Vācija kļuva par vienu no Maskavas vēlamākajiem tehnoloģiskajiem partneriem. Vācu politiķi reaģēja uz Vladimira Putina piedāvājumiem īpaši labvēlīgi, un sadarbība tika apturēta tikai tad, kad pēc Krimas piespiedu sagrābšanas 2014. gadā vairs nepalika citu politisku iespēju.
Sakaru centrā – plāns par kopīgu Vācijas–Krievijas militāro centru
Viens no nozīmīgākajiem iecerētajiem projektiem bija kopīga militārās apmācības centra izveide Muļino pilsētā pie Volgas. Saskaņā ar 2011. gada plānu Krievija vēlējās izveidot astoņus šādus centrus visā valstī, un pirmajam bija jātop ar Vācijas tehnisko un organizatorisko atbalstu.
Par projektu atbildēja aizsardzības rūpniecības uzņēmums “Rheinmetall”, kas sadarbojās ar Krievijas Aizsardzības ministrijas galveno apakšuzņēmēju. Centra izmaksas tika lēstas apmēram viena miljarda eiro apmērā. Papildus tam bija plānots izveidot kopuzņēmumu, kas nodarbotos ar Krievijas kara tehnikas remontu un modernizāciju.
Toreizējā Vācijas valdība šo projektu aktīvi atbalstīja, pamatojot to ar vēlmi attīstīt “uz uzticēšanos balstītu sadarbību”. Vienlaikus Bundesvērs cerēja, ka pateicoties šim projektam iegūs vērtīgu informāciju par Krievijas armijas reālo spēju un stāvokli.
Tehnoloģiskā sadarbība, kas balstījās ilūzijās

“Der Spiegel” skaidro, ka šī sadarbība izrietēja no plašākas politiskas doktrīnas “pārmaiņas caur tirdzniecību” (Wandel durch Handel) – tikai šajā gadījumā pārmaiņām bija jānotiek, izmantojot militārās tehnoloģijas. Līgums ar Krieviju tika parakstīts 2011. gadā Lejassaksijā.
Saskaņā ar līgumu bija jāizveido viens no modernākajiem militārās apmācības centriem pasaulē, kas gadā spētu sagatavot līdz pat 30 000 karavīru. Šā centra koncepcijas autors bija ģenerālis Valērijs Gerasimovs – tas pats, kurš vēlāk vadīja Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā.
“Rheinmetall” speciālistiem un Bundesvēra karavīriem saskaņā ar plāniem bija jādodas uz Muļino centru un jāstrādā kopā ar Krievijas militārpersonām. Savukārt Vācijas virsniekam bija paredzēts tikt norīkotam darbā Krievijas ģenerālštābā. Šāds tiešs kontaktu līmenis starp abu valstu bruņotajiem spēkiem būtu bijis bezprecedenta un padarītu militārās saites ārkārtīgi ciešas.
Neīstenotās mācības un pārtrauktā partnerība
2013. gadā bija plānotas kopīgas Vācijas un Krievijas bruņoto spēku mācības Kamjankā, kuru scenārijs paredzēja bruņotu grupējumu neitralizēšanas simulāciju. Šie manevri izraisīja nopietnas bažas Polijā, Baltijas valstīs un Somijā, kur saskatīja bīstamas paralēles ar kādreizējiem Rapallo un Molotova–Ribentropa paktiem.
Spiežot sabiedrības un kaimiņvalstu kritikai, mācības sākotnēji tika atliktas, bet vēlāk atceltas pavisam. Pēc Krimas okupācijas 2014. gadā Vācijas valdība ieviesa stingru aizliegumu militārajai tirdzniecībai ar Krieviju un apturēja visus kopīgos projektus.
Neskatoties uz to, “Rheinmetall” vēlāk centās pieprasīt kompensāciju, apgalvojot, ka lielākā daļa nepieciešamā aprīkojuma jau bijusi gandrīz gatava. Tiek uzskatīts, ka daļa šīs tehnikas joprojām stāv noliktavās Brēmerhāfenas ostā.
Sekas un novēlotā atskārsme

Lai gan Vācija galu galā pārtrauca militārās attiecības ar Krieviju, daudzi tā laika militārie un politiskie amatpersonas tagad atzīst, ka šie plāni bija nopietna kļūda. Muļino militārās apmācības centrs tomēr tika pabeigts arī bez vācu atbalsta, un 2021. gadā tas kļuva par vienu no galvenajām vietām lielmācībām “Zapad 2021”, kurās piedalījās aptuveni 200 000 karavīru.
Šodien Vācijas amatpersonas atzīst, ka toreizējā “ticība citādai Krievijai” bijusi pārlieku liela un naiva. Atpakaļskatoties neizbēgami rodas jautājums: cik daudz spēcīgāks būtu bijis Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, ja Maskava būtu saņēmusi visu iecerēto Vācijas tehnisko un taktisko atbalstu?


