Ja, kad glāzē esošais dzēriens vairs “neatceras” nakti, riska robeža jau ir sen pārkāpta. Lai gan daudzi par šādu scenāriju ir dzirdējuši, tikai retais aizdomājas, ka tas varētu notikt ar viņu pašu vai kādu tuvinieku. Viens no bīstamākajiem mūsdienu ballīšu fenomēniem kļūst arvien reālāks arī Latvijā – tā ir GHB viela, ko nereti dēvē par “izvarošanas narkotiku”.
Šī viela, kas ilgi tika saistīta ar Rietumvalstu kriminālo vidi, strauji ielaužas arī Austrumeiropā. Polijā nesen tika aizturēti cilvēki, kuri plānoja GHB izplatīt galvaspilsētas ielās, un arī Latvijā un kaimiņvalstīs jau ir reģistrēti gadījumi, kuros cilvēki kļuvuši par šīs vielas upuriem.
GHB ir caurspīdīgs, bez smaržas un bez garšas šķidrums, un pietiek ar vienu vienīgu pili, lai cilvēku padarītu pilnīgi bezpalīdzīgu. Tās iedarbība ir tik spēcīga, ka upurim vairs nav nekādu iespēju sevi aizsargāt.
Jums varētu patikt šie:
Šie nav izdomāti stāsti, bet skarba realitāte, par kuru parasti sāk runāt tikai tad, kad nelaime jau ir notikusi. Šāda situācija liek pārvērtēt mūsu ballīšu kultūru, drošības sajūtu un to, cik nopietni trūkst prevencijas. Klubu darbinieki, bārmeņi un pat apsargi nereti nezina, kā problēmu pamanīt, tāpēc risks kļūst vēl lielāks.
Polijas piemērs brīdina par pieaugošu apdraudējumu
Varšavas policija paziņoja par divu vīriešu aizturēšanu, kuru mājās tika atrasts liels daudzums narkotisko vielu. Starp tām bija arī GHB – viela, ko bieži izmanto seksuālai vardarbībai. Viens no aizturētajiem bija polis, otrs – ukrainis, kas parāda, ka šādi tīkli nav piesaistīti vienai tautībai vai skaidri definētai hierarhijai.
Varas iestādes konfiscēja narkotikas vairāku tūkstošu eiro vērtībā. Papildus GHB tika atrasts arī “ekstazī” un “klefedrons”, ko reizēm dēvē par “nabadzīgo cilvēku kokaīnu”. Visa šī “ķīmija” nebija paredzēta personīgai lietošanai, bet gan plašai izplatīšanai. Svari, tukšas pudeles, skaidra nauda un pat viltoti dokumenti liecina, ka tas nebija nejaušs eksperiments, bet gan iepriekš rūpīgi plānota darbība, kuras ietekme varēja būt jūtama visā pilsētā.
Polijas varas iestādes uzsver, ka GHB ir īpaši bīstama, jo to ir ārkārtīgi grūti atklāt. Tā ātri uzsūcas, tai nav ne garšas, ne smaržas, un upuris pēc tam bieži neatceras pilnīgi neko. Tieši tāpēc šādi noziegumi nereti paliek neizmeklēti – vienkārši trūkst pierādījumu.
GHB klusi ienāk arī Latvijas naktsdzīvē
Latvijā sarunas par GHB tikai sāk parādīties publiskajā telpā, taču ar to ir par maz. Pirmie trauksmes signāli jau dzirdami – stāsti par pēkšņu samaņas zudumu, neizskaidrojamām atmiņas “bedrēm” pēc ballītēm, pieredzes, kas beidzas ar vārdiem: “atceros tikai līdz noteiktam brīdim”. Tie ir skaidri signāli, ka problēma tuvojas.
Jums varētu patikt šie:
Ārsti brīdina par šīs vielas ietekmi. GHB iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, nomāc refleksus un var izraisīt pat dzīvībai bīstamus stāvokļus. No malas šāds reibums var izskatīties kā parasts nespēks vai ļoti smaga alkohola iedarbība, taču patiesībā cilvēks ir pilnīgi bezpalīdzīgs. Šādu cilvēku ir viegli izvest no kluba, iesēdināt automašīnā vai izmantot, nepamanot ne apkārtējiem, ne pašam cietušajam.
Atsevišķas liecības rāda, ka problēma jau ir sasniegusi arī mūsu naktsdzīvi. Tiek stāstīts par gadījumiem, kad meitenes pamodušās svešās vietās, neatceras, kā nokļuvušas mājās, un izjūt slimīgu izsīkumu. Diemžēl ne visi vēršas pie ārsta vai policijas, tāpēc patiesais mērogs paliek nezināms.
Profilakse – vienīgā reālā aizsardzība pret GHB
GHB izplatība un lietošana rada nopietnus jautājumus gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā. Tas nav tikai krimināltiesību jautājums – tā ir arī sabiedriskās atbildības un morāles pārbaude. Pašlaik Latvijā par to runā vēl pārāk maz. Trūkst plašu informatīvu kampaņu, bāru darbiniekiem netiek nodrošinātas īpašas apmācības, un policija bieži iesaistās tikai tad, kad kaitējums jau nodarīts.
Galvenais aizsardzības līdzeklis pret šo vielu ir informētība. Klubu apmeklētājiem savi dzērieni vienmēr jātur redzeslokā, nedrīkst atstāt tos bez uzraudzības un nevajadzētu pieņemt dzērienus no svešiem cilvēkiem. Svarīgi arī vērot apkārt notiekošo un reaģēt, ja kāds pēkšņi zaudē orientēšanos vai kļūst neparasti miegains vai apātisks. Jo vairāk cilvēki zina un prot pamanīt riskus, jo mazāka iespēja kļūt par upuri.
Bāru un klubu īpašnieki arī var darīt daudz – organizēt darbinieku apmācības, uzlabot videonovērošanu, stiprināt sadarbību ar policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Efektīva ir tikai tāda sistēma, kas darbojas kā tīkls un pasargā cilvēkus no slēptiem draudiem.
Aiz klusuma sienas – īsti cilvēki un īstas traumas
Šī problēma bieži paliek ēnā aiz vainas sajūtas, kauna vai bailēm, taču klusēšana neko neatrisina. Par GHB ir jārunā skaļi un atklāti. Jādalās pieredzē un stāstos, jo tie var izglābt kādu citu. Tas nav vājuma apliecinājums, bet gan drosme atvērt acis tiem, kas vēl neko nenojauš.
Polijas piemērs skaidri parāda, cik tuvu šie draudi jau ir. Latvijai vēl ir iespēja reaģēt, pirms situācija kļūst nekontrolējama. Jo agrāk problēmu uztversim nopietni, jo vairāk traģēdiju būs iespējams novērst. Dažkārt pietiek tikai ar vienu pili, lai dzīve nekad vairs nebūtu tāda kā agrāk.
