Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauž nepārprotamu vēstījumu – karš ar Krieviju arvien vairāk balstās uz pašu Ukrainā radītiem ieročiem. Un runa nav tikai par droniem. Sociālajos tīklos pēdējās dienās izplatītie video kadri rāda, ka daļai mērķu Krievijas teritorijā triecieni tiek veikti nevis ar bezpilota lidaparātiem, bet gan ar cita tipa ieročiem.
Ukraina arvien aktīvāk izmanto pašu ražotus ieročus
“No sociālajos tīklos pieejamajiem video fragmentiem, manuprāt, diezgan labi redzams, kur tiek izmantoti droni un kur ne. Mēs izmantojam tikai pašu ražotos ieročus,” uzsvēra prezidents. Lai gan viņš neminēja konkrētus modeļus vai sistēmas, Ukrainas mediji pieļauj, ka runa varētu būt par jau ilgāku laiku apspriesto “Flamingo” – Ukrainā izstrādātu tālās darbības raķeti.
Zelenskis piebilda, ka par šādu ieroču patiesajām spējām detalizētāka informācija tiks sniegta vēlāk. Pēc viņa domām nav nekāda iemesla iepriekš brīdināt Krieviju par to, kas to sagaida. Citiem vārdiem – labāk, lai pārsteigums pienāk tajā brīdī, kad tiek dzirdēts sprādziens.
Ukrainas aizsardzības rūpniecība gatavojas izrāvienam
Ukrainas rūpniecība gatavo vērienīgu programmu miljardiem eiro apmērā, kas līdz 2026. gadam varētu nodrošināt raķešu un dronu ražošanas apjomus ar kopējo vērtību aptuveni viena miljarda eiro apmērā. Prezidents šajā kontekstā pateicās ne tikai karavīriem, bet arī ikvienam, kas iesaistās jaunu ieroču izstrādē un ražošanā valsts iekšienē.

Pēc Zelenska teiktā, ražošanas bāze faktiski jau ir gatava, taču viss atkarīgs no finansējuma. “Mēs uzskatām, ka esam būtiski palielinājuši savas iespējas. Tālāk viss ir atkarīgs no naudas. No kurienes to ņemt? Mums ir vairāk nekā 30 divpusēju vienošanos, un daudzās no tām ir noteikti konkrēti finansēšanas nosacījumi,” viņš skaidroja.
Prezidents īpaši izcēla Nīderlandes lomu kā vienu no dāsnākajiem atbalstītājiem gan finansiālā, gan militārā ziņā. Tāpat viņš minēja vairākas citas Eiropas valstis, kas, pēc Ukrainas teiktā, sniedz ļoti nozīmīgu atbalstu. Šis atbalsts tiek izmantots ne tikai tālās darbības raķešu, bet arī frontē ikdienā nepieciešamo dronu ražošanai.
Noslēpumainais “Flamingo”: par ko visi runā
Lai gan prezidents tieši neminēja raķeti “Flamingo”, daudzi analītiķi ir pārliecināti, ka runa esot tieši par šo sistēmu. Tā ir Ukrainā radīta raķete, kurai teorētiski jāspēj trāpīt mērķiem simtiem kilometru attālumā.
Pēdējo triecienu dziļums Krievijas teritorijā liek domāt, ka šāda ieroču sistēma jau tiek izmantota. Ja tas atbilst patiesībai, tas nozīmētu būtisku pavērsienu: Ukraina vairs tikai neaizsargā savu teritoriju, bet spēj īstenot triecienus arī tādos reģionos, kur agrāk tai nebija iespēju darboties – un to visu bez ārēju ieroču piegāžu palīdzības.
Tas nozīmē, ka tiek izmantoti pašu ieroči, pašu rūpnīcas un pašu tehnoloģiskās spējas. Ja šī informācija tiks apstiprināta, Ukraina nonāks to nedaudzo valstu pulkā pasaulē, kas spēj patstāvīgi ražot tik sarežģītas tālās darbības raķetes un efektīvi izmantot tās reālā karadarbībā. Šādas spējas ir vismaz tikpat nozīmīgas kā partneru sniegtais atbalsts.
Nākotne: vairāk dronu, lielāka efektivitāte

Raķešu programma nav vienīgais virziens, kurā Ukraina paātrina tempu. Zelenskis atgādināja, ka valsts mērķis ir sasniegt līdz tūkstoš dronu pārtvērēju ražošanu dienā. Tas nav simbolisks skaitlis, bet gan reāls instruments pretgaisa aizsardzībā, ņemot vērā Krievijas nepārtraukto raķešu un dronu uzbrukumu draudus.
Nesen Ukrainas delegācija apmeklēja Amerikas Savienotās Valstis, kur tika apspriesti nākotnes dronu iepirkumi un sadarbība drošības jomā. Šāda partnerība var nodrošināt, ka ambiciozie ražošanas plāni nepaliek tikai uz papīra, bet kļūst par reālu spēju.
Tajā pašā laikā ir skaidri redzams, ka Ukraina cenšas samazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem. Ne tāpēc, ka palīdzība vairs nebūtu vajadzīga, bet gan tādēļ, lai valsts būtu gatava jebkuram notikumu pavērsienam un spētu nepieciešamības gadījumā rīkoties patstāvīgi.
“Mēs jūs iepriekš nebrīdināsim”: vēstījums Kremlim
Zelenska vēstījums ir nepārprotams: nekādu iepriekšēju brīdinājumu nebūs. Nebūs preses konferenču ar koordinātēm vai publiskiem paziņojumiem pirms triecieniem. Ukrainas aizsardzība kļūst profesionālāka, pārdomātāka un klusāka.
Vairāki nesenie triecieni jau atstājuši sekas Krievijas infrastruktūrā – degušas naftas bāzes, dūmu stabi cēlušies virs militāriem objektiem. Tomēr oficiālu apstiprinājumu par šīm operācijām nav. Tā ir jaunā loģika: karā nerunā tie, kas draud, bet gan tie, kas jau rīkojas.


