Mūsu acis mūsdienās strādā gandrīz nepārtraukti. Tiklīdz pamostamies, uzmetam aci telefonam, bet vakarā pavadām vēl vairākas stundas internetā vai skatoties filmas. Saskaņā ar 2025. gada datiem cilvēks dienā ekrānu priekšā pavada vidēji 6–7 stundas, bet jaunieši – pat deviņas un vairāk stundas. Ekrāni kļuvuši par pašsaprotamu darba, saziņas un atpūtas daļu, taču acīm šāda slodze ir nopietns pārbaudījums.
Ārsti arvien biežāk norāda, ka tā dēvētais acu nogurums vairs nav tikai īslaicīgs diskomforts, bet gan mūsdienu dzīves pastāvīgs pavadonis. Tam pievienojas sausuma sajūta, kairinājums, asarošana vai pat galvassāpes. Un, lai gan ķermenis par šīm problēmām signalizē, mēs bieži pat neiedomājamies, ka arī acīm ir nepieciešama atpūta.
“Cilvēki ekrānu priekšā pavada tik daudz laika, ka acu nogurums ir kļuvis drīzāk par likumsakarību, nevis izņēmumu. Tas nenozīmē, ka pati tehnoloģija būtu kaitīga – mēs vienkārši aizmirstam acīm dot atpūtu. Ilgtermiņā tas vairs nav tikai fizisks diskomforts, bet ietekmē arī koncentrēšanās un uzmanības spējas. Tādēļ kļūst arvien svarīgāk iemācīties dzīvot kopā ar tehnoloģijām tā, lai tās mūs atbalstītu, nevis izsīktu,” skaidro Santaras slimnīcu oftalmoloģe Viktorija Gurskite.
Jums varētu patikt šie:
Lēns, bet neatlaidīgs pavadonis: acu nogurums
Acu nogurums ir kļuvis tik ierasts, ka to bieži pat nesaistām ar saviem ikdienas paradumiem. Pēc V. Gurskites teiktā, tas nav viens konkrēts diagnozes nosaukums, bet gan vesels simptomu kopums, kas liecina – acis strādā pāri saviem spēkiem.
“Acu nogurums visbiežāk rodas tad, kad ilgstoši strādājam tuvplānā, piemēram, skatoties ekrānā. Parasti tas sākas ar radzenes virsmas sausumu – rodas sajūta, it kā acīs būtu smiltis, cilvēks vēlas biežāk mirkšķināt, parādās kairinājums vai apsārtums. Drīz vien arī redze var kļūt miglaina.
Ja acu nogurums ir izteikts un atkārtojas bieži, laika gaitā var pievienoties galvassāpes un ilgtermiņā – pat redzes pasliktināšanās. Šie simptomi īpaši bieži sastopami jauniešu vidū, kuri lielāko dienas daļu pavada pie dažādiem ekrāniem – sākot ar telefonu un beidzot ar datoru,” skaidro ārste.
Mūsdienu dzīvesveids – darbs, saziņa un atpūta, izmantojot ekrānus – būtiski palielina šo simptomu biežumu. “Ja stundām ilgi skatāmies ekrānā bez pārtraukumiem, acīm nav iespējas atslābināties, un nogurums vienkārši uzkrājas.
Taču, ja kaut uz īsu brīdi paceļam skatienu tālumā, piemēram, paskatāmies pa logu, acis var atpūsties un risks samazinās. Lielāku diskomfortu parasti izjūt tie, kuri visas dienas garumā skatās mazā ekrānā – piemēram, telefonā. Liels ekrāns acīm var būt pat nedaudz labāks, jo fokusēšanās uz mazu ekrānu prasa lielāku piepūli un nogurdina vairāk,” piebilst V. Gurskite.
Jums varētu patikt šie:
Mīti par zilo gaismu un paradumu patiesā nozīme
Acu veselība kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē. Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam dažādu acu slimību un redzes traucējumu dēļ cietīs aptuveni 895 miljoni cilvēku – tas ir par aptuveni 150% vairāk nekā šobrīd. Šie skaitļi atgādina, ka redzi neietekmē vienīgi gēni un vecums – liela nozīme ir arī ikdienas paradumiem, kas var kļūt par nopietnāku problēmu iemeslu.
Īpaši būtiska acu veselība ir jaunākajai paaudzei – studentiem un jaunajiem speciālistiem, kuri ekrānus izmanto gan darbam, gan atpūtai. Cīņā ar acu nogurumu cilvēki bieži paļaujas uz ieteikumiem, kas izklausās pārliecinoši, taču tiem trūkst zinātniska pamatojuma. Zilās gaismas filtri, speciālās brilles un “aizsargājošas” lietotnes pēdējos gados kļuvušas par īstu tendenci.
Tomēr, kā norāda ārste, līdz šim nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, ka šādi līdzekļi palīdzētu novērst acu nogurumu. “Ir veikti vairāki šūnu un dzīvnieku pētījumi, kas radīja iespaidu, ka zilā gaisma bojā acis, taču pētījumi ar cilvēkiem to neapstiprina.
Mums nav datu, kas liecinātu, ka zilās gaismas filtri vai atbilstoši brillīšu stikli mazinātu acu nogurumu vai novērstu slimības. Tāpēc oftalmologi šobrīd šādus filtrus vairs neiesaka,” uzsver V. Gurskite.
Vienkārši noteikumi, kas tiešām darbojas
Speciāliste iesaka atgriezties pie vienkāršiem un labi zināmiem principiem. “Strādājot ar ekrāniem, vajadzētu ieviest īsus pārtraukumus – ievērot tā saukto 20–20–20 likumu: ik pēc 20 minūtēm vismaz 20 sekundes skatīties uz objektu, kas atrodas aptuveni 20 pēdu jeb apmēram 6 metru attālumā.
Šāds īss vingrinājums palīdz acīm atslābināties un mazina sasprindzinājumu. Ik pēc divām stundām būtu nepieciešams arī ilgāks pārtraukums – vismaz uz 10–15 minūtēm vajadzētu aiziet prom no ekrāna un padarīt kaut ko citu, piemēram, nedaudz izkustēties,” iesaka ārste.
Acu nogurumu palīdz mazināt arī daži vienkārši ieradumi. “Ja jūtat kairinājumu vai citu diskomfortu, var izmantot mākslīgās asaras, biežāk apzināti mirkšķināt un vienkārši dot acīm atpūtu. Skatoties ekrānā, mēs mirkšķinām 2–3 reizes retāk nekā parasti, tāpēc apzināta mirkšķināšana ir ļoti vienkāršs, bet efektīvs veids, kā mazināt sausumu,” skaidro ārste.
Viņa piebilst, ka nozīme ir arī tam, kā novietots ekrāns un kāds ir apgaismojums: ekrānam vajadzētu atrasties nedaudz zem acu līmeņa, spilgtuma līmenim – būt līdzīgam apkārtējai gaismai, telefonu vai planšeti vajadzētu turēt vismaz 40 cm attālumā no acīm, bet, strādājot ar datoru, – aptuveni rokas stiepiena attālumā.
Svarīga ir arī ķermeņa kustība. “Pietiek ar dažiem vienkāršiem vingrinājumiem kaklam un pleciem, lai mazinātu spriedzi un saglabātu darbaspējas visas dienas garumā. Ilgstoša darba ar ekrānu gadījumā labāk izvēlēties brilles, nevis kontaktlēcas, jo lēcas acis sausina vēl vairāk,” piebilst ārste.
Acu komforts – kad tehnoloģijas pielāgojas cilvēkam
Tā kā mūsu acis ir gandrīz nepārtraukti pakļautas lielai slodzei, kļūst arvien svarīgāk meklēt veidus, kā ar to tikt galā. Lai gan lielā mērā acu veselība joprojām ir atkarīga no mūsu pašu paradumiem – kā atpūšamies, kā sēžam, cik tālu atrodas ekrāns –, arvien vairāk tehnoloģiju tiek veidotas tā, lai tās pašas pielāgotos lietotāja vajadzībām.
Šādi risinājumi palīdz mazināt acu sasprindzinājumu, uzturēt piemērotu apgaismojumu un nodrošināt komfortu arī pēc garas dienas pie ekrāna. “Tehnoloģijām nevajadzētu mūs nogurdināt – tām vajadzētu atbalstīt uzmanību, produktivitāti un labsajūtu.
Mūsdienās vairs nerunājam par to, kā izvairīties no ekrāniem, bet gan par to, kā padarīt tos pēc iespējas draudzīgākus acīm. Tieši tāpēc planšetdators “Huawei MatePad 11.5” radīts, vispirms domājot par lietotāja komfortu un acu labsajūtu, ņemot vērā cilvēka dabiskos redzes paradumus,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītāja Baltijā Urtė Eidžiūnaite.
PaperMatte ekrāns – it kā strādātu ar papīru
Planšetdatora “PaperMatte” ekrāns izstrādāts tā, lai ilgstošas lietošanas laikā acu nogurums būtu iespējami mazs. Ekrāna virsma ir pārklāta ar īpašu slāni, kas izkliedē gaismu un mazina atspīdumus, tādējādi kontrasts saglabājas skaidrs gan dienā, gan vakarā, bet attēls acīm ir maigs.
“MatePad 11.5” īpaši piemērots tiem, kuri daudz laika pavada pie ekrāna – mācās, lasa, strādā vai nodarbojas ar radošu darbu. Planšete ļauj rakstīt ar roku ar “M-Pencil” irbuli, vienlaikus izmantot vairākus logus un strādāt vienmērīgi visu dienu bez papildu uzlādes.
“Ekrāns ir saudzīgs acīm un patīkams pieskārienam – tas automātiski pielāgojas apkārtējam apgaismojumam un rada dabisku sajūtu, it kā strādātu ar parastu papīru,” rezumē U. Eidžiūnaite.
