Vides piesārņojumu jau sen uzskata par vienu no nopietnākajām mūsdienu sabiedrības problēmām, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tā ietekme varētu būt vēl bīstamāka, nekā līdz šim domāts. Zinātnieki arvien biežāk saista gaisa piesārņojumu ne tikai ar elpceļu un sirds slimībām, bet arī ar smagiem nervu sistēmas traucējumiem, kas laika gaitā var kļūt neārstējami.
Pētījums Kanādas zinātnieku vadībā
Kanādas zinātnieku grupa veica plašu pētījumu, kas atklāja, ka noteiktas daļiņas, kas atmosfērā nonāk, dedzinot fosilo kurināmo, var būt saistītas ar paaugstinātu amiotrofiskās laterālās sklerozes (ALS) risku. Tā ir smaga neirodeģeneratīva slimība, kas bojā nervu šūnas un pakāpeniski izraisa muskuļu paralīzi un nāvi.
Pētījuma rezultāti ir īpaši satraucoši tādēļ, ka paaugstināts risks tika konstatēts arī tajos reģionos, kuru gaisa kvalitāte oficiāli atbilst “tīra gaisa” standartiem. Tas liecina, ka pat zems, bet ilgstošs gaisa piesārņojuma līmenis var atstāt smagas sekas uz cilvēka organismu.

Pētījuma norise
Pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstotis cilvēku: 304 pacienti ar ALS un 1 207 veseli cilvēki, kuri bija tāda paša vecuma un dzimuma. Zinātnieki analizēja vides datus par reģioniem, kuros dalībnieki dzīvojuši ilgāku laiku, lai noteiktu, kādam gaisa piesārņojuma līmenim viņi bijuši pakļauti.
Īpaša uzmanība tika pievērsta sēra dioksīdam, kas rodas, dedzinot ogles un naftas produktus. Iepriekšējos pētījumos šī savienojuma iedarbība jau tikusi saistīta ar smadzeņu bojājumiem, tomēr līdz šim nebija pietiekami skaidri izpētīts, kā tas var ietekmēt nervu sistēmu un veicināt tādu slimību kā amiotrofiskā laterālā skleroze attīstību.
Saistība starp sēra dioksīdu un slimības risku

Pētījuma rezultāti parādīja skaidru saistību starp ilgstošu sēra dioksīda iedarbību un paaugstinātu ALS saslimšanas risku. Cilvēki, kuriem tika diagnosticēta šī slimība, biežāk dzīvoja teritorijās ar augstāku šī piesārņotāja koncentrāciju nekā pārējie dalībnieki. Tas ļauj secināt, ka ilgstoša saskare pat ar salīdzinoši nelielām sēra dioksīda devām var būt bīstama nervu šūnām.
Lai gan šī saistība vēl nav uzskatāma par galīgi pierādītu, zinātnieki uzsver, ka tā ir ļoti nopietna brīdinājuma zīme sabiedrībai un politikas veidotājiem. Viņi aicina veikt turpmākus pētījumus, lai noskaidrotu, kā dažādi gaisa piesārņotāji iedarbojas uz cilvēka smadzenēm un nervu sistēmu, kā arī ieviest pasākumus, kas samazina šo vielu daudzumu vidē.
Citi riska faktori un nākotnes perspektīvas

Zinātnieki pētīja arī citus piesārņotājus, piemēram, slāpekļa dioksīdu, kas galvenokārt rodas no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm. Tomēr, ņemot vērā sociālekonomiskos un citus ietekmējošos faktorus, statistiski nozīmīga saistība starp slāpekļa dioksīda koncentrāciju un slimības risku netika konstatēta.
Tas liecina, ka tieši sēra dioksīds varētu būt viens no galvenajiem faktoriem, kas tieši ietekmē nervu sistēmu. Pētījums uzsver, ka gaisa piesārņojums jāuztver kā ilgtermiņa apdraudējums sabiedrības veselībai, nevis tikai īslaicīgs diskomforta avots.
Lai gan ALS ir salīdzinoši reta slimība, tās sekas ir ārkārtīgi smagas. Tāpēc ir īpaši svarīgi uzlabot vides aizsardzības politiku un samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, lai pasargātu gan pašreizējās, gan nākamās paaudzes no šī klusi, bet neatlaidīgi iedarbīgā riska.


