Mūsdienās, kad mūsu ikdienas dzīve arvien vairāk pārceļas digitālajā vidē, daudzi vairs neiedomājas, ka var notikt kaut kas negaidīts. Esam pieraduši ērti maksāt ar bankas karti, veikt pārskaitījumus mobilajā lietotnē vai apmaksāt rēķinus internetbankā.
Maz ticams, bet iespējams: kas notiek, ja kontu pēkšņi nobloķē?
Iztēlojies, ka vienu rītu pamosties un atklāj, ka tavs bankas konts ir nobloķēts. Nevis parādu vai kādas kļūdas dēļ, bet tehniska traucējuma vai kiberuzbrukuma rezultātā. Bez jebkāda brīdinājuma tava nauda un līdzekļi kļūst nepieejami, un tu vairs nevari nopirkt pat pašas elementārākās ikdienā nepieciešamās lietas.
Digitālā finanšu sistēma ir ļoti ērta, taču tajā slēpjas riski, par kuriem vairums cilvēku neaizdomājas. Sistēmas traucējumi, banku lēmumi, kiberuzbrukumi vai pat elektrības pārrāvumi var atstāt tevi bez piekļuves savai naudai ne tikai uz dažām stundām, bet pat uz vairākām dienām.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc ar tikai digitāliem maksājumiem nepietiek?
Eksperti arvien biežāk brīdina, ka pilnīga atteikšanās no skaidras naudas var kļūt par nopietnu problēmu. Lai gan šobrīd šķiet, ka visu var nokārtot ar dažiem pieskārieniem telefonam, uzmanība un piesardzība nevienam nekaitē.
Pajautā sev: vai esi gatavs situācijai, kad kartes vairs nestrādā? Vai tev ir rezerves plāns, ja maksājumu sistēmas pēkšņi pārstāj darboties? Vai tu spētu parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem vismaz pāris dienas, ja sistēma negaidīti sabruktu?
Eksperti ceļ trauksmi: no kā baidās bankas?
Viena no pirmajām nopietnajām brīdinājuma zīmēm nāca no Nīderlandes centrālās bankas. Ziņu portāls “Direct Money” vēstīja, ka banka brīdinājusi par kiberuzbrukumiem, kas varētu traucēt visas valsts banku sistēmas darbību.
Īpašu satraukumu rada tā sauktie blackout jeb plaši elektrības pārrāvumi. Bez elektrības nedarbojas ne bankomāti, ne karšu maksājumu termināļi veikalos, un vienīgais reālais maksāšanas līdzeklis ir skaidra nauda.
Šādā situācijā cilvēki, kuriem nav pat nelielas skaidras naudas rezerves, ir pilnībā atkarīgi no tā, kad un kā tiks atjaunoti pakalpojumi. Banku vēstījums ir nepārprotams: tikai digitāla sistēma nekad nav 100% droša, un vienmēr nepieciešams plāns B.
Jums varētu patikt šie:
Skaidras naudas rezerve – nevis greznība, bet nepieciešamība
Zviedrijā, kur skaidras naudas izmantošana ir viena no zemākajām pasaulē, iedzīvotājus tomēr arī brīdina. Lai gan digitālie maksājumi ir ļoti ērti, ieteicams mājās glabāt vismaz aptuveni 170 eiro skaidrā naudā, lai krīzes situācijā varētu izdzīvot vismaz nedēļu.
Tas nav aicinājums krāt mājās lielas naudas summas. Drīzāk tā ir saprotama un vienkārša piesardzība, kas palīdz izvairīties no ļoti sarežģītas situācijas, ja kaut kas pēkšņi notiek. Ja pat tik attīstītas valstis kā Zviedrija un Nīderlande šo jautājumu uztver nopietni, ir vērts pajautāt arī sev: vai Latvijā – vai, piemēram, Lietuvā, no kurienes sākotnēji nāca šie brīdinājumi – šo risku tiešām var pilnībā ignorēt?
Cik daudz skaidras naudas būtu saprātīgi turēt Latvijā?
Latvijas un plašāk Baltijas finanšu eksperti lielā mērā ir vienisprātis: gatavībai neparedzētām situācijām ir vēlams turēt aptuveni 200–500 eiro skaidrā naudā. Ar šādu summu parasti pietiek nedēļai, lai segtu pamatvajadzības – pārtikai, medikamentiem, degvielai un citiem neatliekamiem tēriņiem.
Ļoti svarīgi ir tas, kur un kā šī nauda tiek glabāta. To nevajadzētu nēsāt līdzi ikdienas makā vai turēt viegli pieejamā vietā. Ieteicams skaidras naudas rezervi glabāt drošā vietā mājās – seifā vai aizslēdzamā atvilktnē. Tāpat jābūt piesardzīgam un nevajadzētu atklāt svešiem cilvēkiem (un arī paziņām, kuriem neuzticies pilnībā), kur tieši šī nauda glabājas.
Ne tikai skaidra nauda: praktiski soļi finanšu drošības stiprināšanai
Papildus skaidras naudas rezervei vērts padomāt arī par citiem praktiskiem risinājumiem:
- Glabā vairākas bankas kartes dažādās bankās – ja vienas bankas sistēma nedarbojas, tev paliek alternatīva.
- Izmanto dažādu banku mobilās lietotnes, lai nepieciešamības gadījumā būtu cits piekļuves kanāls saviem līdzekļiem.
- Regulāri seko līdzi konta atlikumam un pievērs uzmanību aizdomīgiem darījumiem, lai savlaicīgi pamanītu iespējamu krāpšanu.
- Noskaidro, kur atrodas tuvākie bankomāti, kuri varētu darboties arī elektrības traucējumu laikā (dažas bankas izmanto autonomus risinājumus).
Neliela naudas rezerve – liels atspaids krīzes brīdī
Digitālā pasaule sniedz milzīgas iespējas, taču tā nav ne ievainojama, ne absolūti droša. Neliela skaidras naudas rezerve nav panikas izpausme, bet atbildīga gatavošanās. Tā ir neliela investīcija tavā finanšu drošībā, kas tehnisku traucējumu laikā var izrādīties neaizstājama.
Neviens neapgalvo, ka krīze ir tepat aiz durvīm, taču dzīvesgudrs cilvēks zina: labāk būt sagatavotam un nekad šo gatavību neizmantot, nekā brīdī, kad tā patiešām nepieciešama, palikt pilnīgi bez palīga.
