Ziemas ainav var daudziem šķist īpaši romantisks – balts sniega klājums, mirdzoši koki un klusums –, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tas ir viens no bīstamākajiem gada laikiem. Slidenas ielas, nesakopti pagalmi, kails ledus un apledojušas kāpnes padara katru soli par pārbaudījumu. Viens nepareizs solis var beigties ne tikai ar sasitumiem, bet arī ar kaulu lūzumiem, kas senioriem dzīst īpaši lēni un sarežģīti.
Lielākā problēma ir tā, ka kritiens vecumdienās bieži nozīmē ilgu atveseļošanos, samazinātu patstāvību un nereti arī pastāvīgas izmaiņas dzīvesveidā. Tāpēc tuviniekiem ir svarīgi neaprobežoties tikai ar pavadīšanu, bet savlaicīgi sagatavoties un darīt visu iespējamo, lai samazinātu riskus. Profilakse šeit ir pats spēcīgākais palīglīdzeklis.
Šajā rakstā uzzināsi, kā palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem ziemā pārvietoties droši, kādi palīglīdzekļi mazina kritiena risku un kādi soļi būtu jāveic tev pašam. Visi ieteikumi ir paredzēti ikdienas lietošanai un neprasa sarežģītus vai dārgus risinājumus.
Jums varētu patikt šie:
Miks vecāka gadagājuma cilvēki krīt biežāk?
Gadiem ejot, palēninās reakcijas ātrums, samazinās muskuļu masa, bet kauli kļūst trauslāki – tas ir dabisks novecošanās process. Tāpēc pat neliela paslīdēšana var izraisīt nopietnu traumu. Daudziem senioriem ir arī vājāka redze, līdzsvara traucējumi, locītavu sāpes vai hroniskas saslimšanas, kas staigāšanu vēl vairāk apgrūtina.
Ziemā riski burtiski dubultojas: apledojuši trotuāri, slikts apgaismojums, slidenas kāpnes un nelīdzens segums kļūst par nopietnu pārbaudījumu. Katra došanās uz veikalu vai pie ārsta var pārvērsties par veselības apdraudējumu. Svarīgi ir nepalikt vienaldzīgiem un palīdzēt saviem tuviniekiem laikus sagatavoties ziemai.
Profilaktiski pasākumi, drošu ieradumu veidošana un dzīvesvietas pielāgošana var samazināt kritienu risku vairāk nekā uz pusi. Tieši no tā nereti ir atkarīgs, vai cilvēks saglabās savu patstāvību.
Apavi – pirmais un pats svarīgākais drošības solis
Vecāka gadagājuma cilvēkiem pareizi izvēlēti ziemas apavi ir viens no būtiskākajiem drošības faktoriem. Ir svarīgi izvēlēties zābakus ar mīkstu, neslīdošu gumijas zoli un izteiktu protektoru, vēlams arī ar nedaudz augstāku potītes daļu papildu atbalstam. Ļoti būtiski ir, lai apavus būtu viegli uzvilkt – daudzi seniori izvairās no ziemas zābakiem tikai tāpēc, ka tos ir grūti sasiet, un ērtības dēļ izvēlas nedrošus apavus vai pat čības.
Papildu drošību sniedz uz zoles stiprināmi ledus nagliņu vai radžu pārvalki. Tie ir īpaši noderīgi, ja cilvēks dzīvo vietā, kur ielas un pagalmi netiek regulāri tīrīti un kaisīti ar smiltīm vai sāli. To uzlikšana aizņem tikai dažas sekundes, taču saķere ar ledu uzlabojas vairākkārtīgi.
Jums varētu patikt šie:
Vēl viena būtiska nianse – apaviem jābūt sausiem un tīriem. Sāls, sniega vai netīrumu kārta uz zoles krasi samazina saķeri ar zemi. Senioriem ir vērts atgādināt, ka pirms iziešanas no mājas zoles vajadzētu notīrīt un telpās sniegu un ūdeni pēc iespējas ātrāk noslaucīt.
Kā padarīt ārtelpu drošāku?
Ja vecāka gadagājuma cilvēks dzīvo privātmājā, pagalma un ieejas zonas kopšana ziemā ir īpaši svarīga. No sniega notīrītas taciņas, ar smiltīm vai sāli nokaisītas virsmas un no ledus attīrītas kāpnes var tieši novērst kritienu. Tuviniekiem vai kaimiņiem ir vērts vienoties, kurš un kad palīdzēs, īpaši, ja cilvēks dzīvo viens.
Kāpnēm ir jābūt stabilām un aprīkotām ar drošu margu, pie kuras var stingri pieturēties. Ja margu nav, to uzstādīšana ir viena no pirmajām lietām, kas jāizdara. Tāpat jārūpējas par labu āra apgaismojumu, lai cilvēks skaidri redz, kur sper soli. Vienkāršs un ērts risinājums ir LED lampas ar kustību sensoru – tās ir gan lētas, gan energoefektīvas.
Ja tuvinieks dzīvo daudzdzīvokļu mājā, ir vērts noskaidrot, kā apsaimniekotājs vai mājas biedrība organizē teritorijas kopšanu ziemā. Bieži vien rakstisks vai mutisks iedzīvotāju iesniegums palīdz panākt ātrāku un kvalitatīvāku sniega tīrīšanu un pretslīdes apstrādi.
Kā pielāgot mājokli?
Negadījumi nenotiek tikai uz ielas. Slidens durvju paklājiņš, saburzīts vai kustīgs paklājs, mitrs grīdas segums no sniegotiem apaviem – tas viss var izraisīt kritienu arī mājās. Īpaši bīstamas zonas ir priekšnams, vannasistaba un koridors.
Pie ārdurvīm ieteicams novietot paklājiņu ar pretslīdes pamatni. Ja grīda ir gluda un auksta (piemēram, flīzes), var izmantot paklājus ar gumijas vai lipīgu pamatni, kas nodrošina labāku saķeri. Vannasistabā vēlams uzstādīt rokturus un balstus, kā arī izmantot pretslīdes paklājiņus dušas vai vannas iekšpusē.
Ne mazāk svarīga ir apgaismojuma kvalitāte. Seniori bieži ceļas naktī, lai dotos uz tualeti vai virtuvi. Lai izvairītos no kritieniem tumsā, koridoros un tualetes zonā var uzstādīt nakts LED gaismekļus ar kustību sensoru. Tā cilvēkam nav jātaustās pa tumsu, meklējot slēdzi.
Kā iemācīt tuviniekiem pārvietoties droši ziemā?
Vecāka gadagājuma cilvēkiem atkal un atkal jāatgādina, ka ziemā nedrīkst steigties. Īsi un lēni soļi, kājas nedaudz platāk atstātas un pēdas novietotas pēc iespējas vertikālāk pret zemi – tie ir paņēmieni, kas samazina paslīdēšanas risku.
Ļoti svarīgi, lai rokas būtu brīvas līdzsvara uzturēšanai. Spieķis vai staigāšanas rāmis dod papildu stabilitāti, bet somas vai iepirkumu maisi rokās var traucēt līdzsvaru. Ja iespējams, drošāk ir nest pirkumus mugursomā.
Nevajadzētu aizmirst arī par cimdiem. Daudziem senioriem tie šķiet neērti, tomēr aukstumā sastingušas rokas kustas lēnāk un nespēj pietiekami ātri reaģēt paslīdēšanas brīdī, kas palielina kritiena risku.
Vai piedāvāt pavadīšanu un fizisku palīdzību?
Ja tev ir iespēja, vecāka gadagājuma tuvinieku slidena laika apstākļos vai bīstamā posmā vienmēr ir vērts pavadīt. Cilvēks jātur aiz apakšdelma, ļaujot viņam pašam noteikt tempu – nevajag steidzināt. Lēna un vienmērīga iešana ar atbalstu ievērojami samazina kritiena risku.
Ja pats nevarēsi viņu pavadīt, var apsvērt vienošanos ar kaimiņu vai sociālo darbinieku. Daudzās pašvaldībās ziemas periodā tiek piedāvāts papildu atbalsts senioriem, kuriem nav tuvinieku netālu.
Veselības stāvoklis – kāpēc tas ir tik būtisks?
Ne katrs seniora kritiens ir tikai ledus un slidenuma sekas. Ļoti bieži pamatā ir arī veselības problēmas: vājināta redze, zems asinsspiediens, reiboņi, sāpošas locītavas, muskuļu vājums vai līdzsvara traucējumi. Tas viss padara pat īsu pastaigu sarežģītu un bīstamu.
Tāpēc ir svarīgi tuvinieka veselību regulāri uzraudzīt un iedrošināt viņu saglabāt vieglu fizisku aktivitāti. Nav vajadzīgi smagi treniņi – pietiek ar ikdienas pastaigām, vienkāršiem stiepšanās vingrojumiem vai vingrinājumiem līdzsvara uzlabošanai. Katra mazākā kustība palīdz uzturēt muskuļus darbībā un samazina kritiena risku.
Emocionālais atbalsts – neatņemama palīdzības daļa
Daudzi seniori tik ļoti baidās nokrist, ka apzināti ierobežo savu pārvietošanos līdz minimumam. Tā veidojas apburtais loks: jo mazāk cilvēks kustas, jo vājāki kļūst muskuļi; jo vājāki muskuļi, jo lielāks kritiena risks.
Tava loma ir tuvinieku iedrošināt un atbalstīt – maigi pamudināt viņu kustēties, vienlaikus atgādinot par piesardzību. Var vienoties par vienkāršu sistēmu, piemēram, ka tuvinieks piezvana pirms iziešanas no mājām un atgriežoties. Tas sniedz viņam drošības sajūtu un tev – pārliecību, ka ar viņu viss ir kārtībā.
