Nakts bieži līdzi nes tumšākas domas. Kad pasaule iegrimst klusumā, cilvēka prāts sāk darboties citādi – rodas skumīgas un satrauktas pārdomas, pastiprinās tieksme pēc kaitīgām lietām un pieaug impulsīvu lēmumu risks. Aizvien vairāk zinātnieku brīdina, ka nomodā būšana pēc pusnakts var būt bīstama gan emocionālajai, gan fiziskajai veselībai.
Pētījumi rāda, ka naktī smadzenes darbojas citā režīmā nekā dienā. Iestājoties tumsai, cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret negatīvām emocijām, zaudē mundrumu un pašsavaldīšanos, savukārt riskantas idejas šķiet daudz pievilcīgākas.
Dabiskā diennakts ritma un smadzeņu darbības nozīme
Eksperti uzskata, ka šo pārmaiņu pamatā ir dabiskā diennakts ritma ietekme – bioloģiskais cikls, kas vada mūsu miegu, garastāvokli un uzvedību. 2022. gadā publicētā hipotēze “Mind After Midnight” (“Prāts pēc pusnakts”) skaidro, ka cilvēka ķermenis un apziņa ir pielāgojušies 24 stundu aktivitātes ritmam. Dienā smadzenes ir aktīvas un vērstas uz rīcību, bet naktī – uz atpūtu. Ja šis ritms tiek izjaukts, domāšana mainās tādā veidā, kas var veicināt riskantu un bīstamu rīcību.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc nakts maina mūsu apziņu?
No evolūcijas skatpunkta tas ir loģiski. Cilvēks izsenis ir bijis dienas radījums, kas tumsā kļūst vieglāks medījums. Izdzīvošanas nolūkā smadzenēs izveidojusies paaugstināta jutība pret briesmām tieši naktī. Savulaik šī spēja palīdzēja palikt dzīvam, taču mūsdienās tā liek mums pārāk koncentrēties uz negatīvo un pārvērtēt iespējamos draudus.
Šāds psiholoģisks pavērsiens ietekmē arī mūsu motivācijas sistēmu. Smadzenes spēcīgāk reaģē uz īslaicīgu baudu – tāpēc naktī biežāk gribas smēķēt, ēst neveselīgu pārtiku vai iesaistīties riskantā uzvedībā. Miega trūkums vai bezmiegs šo efektu pastiprina vēl vairāk: cilvēks kļūst impulsīvāks un zaudē spēju skaidri izvērtēt savu rīcību un tās sekas.
Riski, kas slēpjas pēc pusnakts
Harvardas Universitātes pētniece Elizabete Klermena uzsver, ka miljoniem cilvēku naktīs ir nomodā, lai gan viņu smadzenes vairs nefunkcionē tik labi kā dienā. Šāds stāvoklis var radīt nopietnas sekas: zūd koncentrēšanās spējas, emocijas kļūst grūtāk kontrolējamas, un lēmumu pieņemšana būtiski pasliktinās.
Zinātnieki min divus īpaši uzskatāmus piemērus. Pirmais – cilvēks, kurš lieto narkotikas un dienas laikā spēj sevi savaldīt, taču naktī tomēr padodas kārdinājumam. Otrs – students, kuru moka bezmiegs un kuram nakts stundās sāk šķist, ka dzīvei nav jēgas. Šādas situācijas var noslēgties traģiski: pašnāvības risks laikā no pusnakts līdz sešiem rītā ir līdz pat trīs reizēm augstāks.
Ko nakts izdara ar mūsu uzvedību?
Līdzīga tendence novērota arī narkotiku lietotāju vidū. Brazīlijā veikts pētījums atklāja, ka pārdozēšanas un pārmērīgas lietošanas risks naktī ir gandrīz piecas reizes lielāks. Tas, visticamāk, nav saistīts tikai ar tumsu vai miega trūkumu, bet arī ar reālām neiroloģiskām pārmaiņām smadzenēs.
Jums varētu patikt šie:
Joprojām ir maz pētījumu par to, kā nakts nomods ietekmē smadzeņu baudas un motivācijas centrus. Tāpēc mēs vēl pilnībā nezinām, kādas sekas ilgtermiņā rada darbs nakts maiņās tiem, kuru profesija prasa īpaši augstu uzmanību un atbildību – piemēram, maiņu darbiniekiem, ārstiem, pilotiem vai autovadītājiem. Aptuveni sešas stundas no katras diennakts mūsu apziņai joprojām lielā mērā ir noslēpums, un zinātne tikai sāk ceļu uz dziļāku izpratni par to, kas patiesībā notiek cilvēka smadzenēs pēc pusnakts.
