Mākslīgais intelekts (MI) spēļu industrijā vienlaikus rada gan lielas cerības, gan ievērojamu satraukumu. Daļai tas nozīmē ātrāku un efektīvāku radošo procesu, citiem – draudus spēļu autentiskumam un darba vietām. Pēdējos gados šī tēma kļuvusi par vienu no karstākajiem diskusiju jautājumiem visā spēļu pasaulē.
Radošā iztēle pret mašīnisko efektivitāti
Par šiem jautājumiem ļoti tieši runā Konrads Tomaškevičs – plaši pazīstams kā spēles The Witcher 3 režisors un viens no Cyberpunk 2077 autoriem. Pēc viņa domām mākslīgais intelekts nekad nespēs sacensties ar cilvēka iztēli, tāpēc spēļu industrija nevar balstīties tikai uz automatizētiem risinājumiem.
Tomaškevičs ir pārliecināts, ka tehnoloģijām jākalpo kā palīgam, nevis cilvēka aizstājējam. Šī nostāja, viņaprāt, ir vienlīdz svarīga gan spēļu veidotājiem, gan spēlētājiem, kuri ir ļoti jūtīgi pret jebkādām pazīmēm, ka spēles zaudē savu cilvēcisko rokrakstu. Tieši tādēļ viņa vārdi izskan īpaši pārliecinoši.

Radošais veterāns jaunā lomā
K. Tomaškevičs ir viens no spilgtākajiem Polijas spēļu industrijas veterāniem. Strādājot pie The Witcher 3, viņš vadīja projektu un būtiski veicināja tā globālos panākumus. Vēlāk viņš piedalījās arī ambiciozās spēles Cyberpunk 2077 izstrādē.
Tagad viņš vada savu studiju Rebel Wolves, kur tiek izstrādāta jauna liela lomu spēle The Blood of Dawnwalker. Pirmie publiskie prezentācijas materiāli jau piesaistījuši plašu spēlētāju uzmanību, un gaidas ir augstas.
Mākslīgais intelekts kā rīks, nevis autors
Kādā nesenā intervijā Tomaškevičs atzina, ka studija kādu laiku izmantojusi mākslīgo intelektu balss ierakstu vajadzībām. Tas noticis agrīnā izstrādes posmā, kad profesionālie aktieri vēl nebija piesaistīti. Šāda pieeja ļāva ātri izmēģināt idejas un ainas, kā arī veikt tehniskus testus.
Tomēr viņš skaidri nodala prototipēšanu no gala rezultāta. Pēc viņa domām MI var būt liels palīgs brīžos, kad jāpārbauda radošais virziens vai jātaupa laiks tehniskajās darbībās. Taču galīgajam emocionālajam iespaidam – tēliem, dialogiem, noskaņai – ir jāpaliek cilvēka rokās.
Cilvēciskā radošuma neaizstājamība

Tomaškeviča vēstījums ir nepārprotams: mākslīgajam intelektam ir jā atbalsta cilvēks, nevis viņu jāaizstāj. Ja tehnoloģija palīdz uzlabot kādu konkrētu darba posmu, to var lietot bez pārmetumiem. Taču viņš brīdina no sistēmas, kas sāk pārņemt autora lomu.
Viņš īpaši uzsver arī autortiesību nozīmi. MI nedrīkst mācīties no radošu profesionāļu darbiem tādā veidā, lai vēlāk spētu tos atdarināt un aizstāt. Šāda prakse, viņaprāt, grauj visu spēļu industrijas pamatu, jo samazina autoru ieguldījuma vērtību.
Skandāli un sašķelta kopiena
Mākslīgā intelekta loma spēlēs spēlētāju kopienu ir nopietni sašķēlusi. Vieni tajā saskata aizraujošu iespēju spēles radīt ātrāk un daudzveidīgāk, citi baidās, ka cietīs darba kvalitāte un oriģinalitāte. Tāpēc gandrīz katrs ar MI saistītais gadījums kļūst par publisku diskusiju iemeslu.
Ne tik sen izcēlās skaļš strīds ap spēli ARC Raiders, kuras veidotāji tika kritizēti par pārlieku lielu paļaušanos uz mākslīgo intelektu. Līdzīgi pārmetumi skāra arī Call of Duty: Black Ops 7, kur tika pamanītas ar MI palīdzību radītas ilustrācijas. Šie gadījumi parāda, cik trausla ir uzticēšanās starp spēļu autoriem un spēlētājiem.
Nākotnes izvēles izšķirs ļoti daudz

Tomaškeviča galvenā doma ir vienkārša un skaidra: tehnoloģijai jākalpo radošumam, nevis tas jāpārsedz. Spēles rodas no cilvēku emocijām, pieredzes un vēlmes stāstīt stāstus – to nevar pilnībā aizstāt neviens algoritms.
Ja industrijai izdosies saglabāt šo līdzsvaru, mākslīgais intelekts var kļūt par spēcīgu rīku, kas nekropļo spēļu savdabību un cilvēcisko pieskārienu. Taču, ja radītājs tiks aizstāts ar mašīnu, spēlētāji, visticamāk, nebūs gatavi to klusi pieņemt. Līdz ar to spēļu industrijas nākotne jau tagad ir atkarīga no atbildīgām izvēlēm, ko tā izdara šodien.


