Mēs ik dienu ņemam rokās simtiem plastmasas priekšmetu – pārtikas iepakojumus, pudeles, rotaļlietas, higiēnas preces vai pat veikala čekus. Tie šķiet nevainīgi, ierasti un neatņemama mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Taču jauns, uz simtiem iepriekšējo pētījumu balstīts zinātnisks darbs uz šo tēmu met satraucošu gaismu: saskare ar plastmasu, īpaši agrā vecumā, var izraisīt veselu virkni veselības problēmu, kuru sekas var ilgt visu mūžu.
Liekais svars, sirds un asinsvadu slimības, astma, neauglība, IQ pazemināšanās – tas ir tikai daļa no minētajiem riskiem. Žurnālā The Lancet Child & Adolescent Health publicētais pētījums apraksta vairs ne teorētisku, bet ļoti reālu apdraudējumu, par kuru pasaule joprojām runā pārāk klusi.
Plastmasa no dzimšanas: kā agrīna saskare ietekmē veselību visas dzīves garumā
NYU Langone Health pētnieki analizēja simtiem zinātnisku rakstu par plastmasas ķīmisko vielu ietekmi uz grūtniecēm, augļiem un bērniem. Pētījums skaidri parādīja, ka viskritiskākais ir agrīnais dzīves posms – tad organisms ir visjutīgākais un ķermeņa sistēmas vēl tikai veidojas.
Jums varētu patikt šie:
Pētnieku secinājumi neatstāj daudz vietas optimismam: ilgtermiņa novērojumi saista šīs ķīmiskās vielas ar lieko svaru, astmu, sirds un asinsvadu slimībām, hormonāliem traucējumiem un neauglību. Tās var ietekmēt arī smadzeņu attīstību, palielinot risku IQ pazemināšanās, autiskā spektra traucējumiem un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromam (ADHD).
Pētījuma vadītājs, pediatrs Leonardo Trasande norāda, ka šobrīd ir skaidrs: “Ja vēlamies, lai bērni augtu veselīgāki un dzīvotu ilgāk, mums nopietni jāsamazina lieka plastmasas izmantošana ikdienā.” Pēc viņa teiktā, plastmasa veicina daudzu hronisku slimību attīstību jau ļoti agrīnā stadijā – kā lēns detonators, kas “sprāgst” tikai pēc daudziem gadiem.
Trīs lielākie “vaininieki”, kas slēpjas ikdienas lietās
Pētnieki izceļ trīs īpaši bīstamas ķīmisko vielu grupas, kas tiek izmantotas gandrīz visos plastmasas veidos:
Ftalāti, kas piešķir plastmasai elastību. Tie sastopami rotaļlietās, pārtikas iepakojumos, grīdas segumos un pat kosmētikā.
Bisfenoli, kas nodrošina plastmasas izturību un caurspīdīgumu. Tos izmanto pārtikas traukos, pudelēs un dzeramā ūdens kannās.
PFAS vielas, tā dēvētās “mūžīgās ķīmiskās vielas”, kas nesadalās un piešķir materiāliem karstumizturību un ūdensnecaurlaidību. Tās var atrast pat papīra čekos un pārtikas iepakojumos.
Pētījums rāda, ka šīs vielas ne tikai īslaicīgi nonāk organismā – tās tajā arī uzkrājas. Uzkarsēta plastmasa, atkārtoti lietojami trauki vai ar karstu ūdeni mazgātas pudeles izdala mikroplastmasas daļiņas un nanoizmēra šķembas, kas organismā nonāk ar pārtiku vai dzeramo ūdeni. Šīs ķīmiskās vielas traucē hormonu darbību, veicina iekaisumus un kavē nervu sistēmas attīstību.
Ikdienas paradumi var samazināt risku, taču neaizsargā pilnībā
Neraugoties uz satraucošajiem rezultātiem, pētnieki uzsver, ka ikdienas saskari ar plastmasu zināmā mērā ir iespējams samazināt. Trasande iesaka spert vienkāršus un lētus soļus: priekšroku dot stikla vai nerūsējošā tērauda pārtikas traukiem, izvairīties no plastmasas karsēšanas mikroviļņu krāsnī vai mazgāšanas trauku mazgājamajā mašīnā, jo karstums paātrina ķīmisko vielu izdalīšanos.
Jums varētu patikt šie:
Nozīmīga loma ir arī veselības aprūpes speciālistiem, īpaši pediatriem, kuriem plastmasas ietekmes tēma būtu jāiekļauj savos praktiskajos ieteikumos ģimenēm. Apzinātība ir tikpat svarīga kā profilakse – bērniem un pusaudžiem jāsaprot, kādus riskus var slēpt viņu ikdienas priekšmeti.
Risinājumi ir ne tikai ģimeņu, bet arī valstu rokās
Pētnieki ir vienisprātis, ka ar individuāliem centieniem nepietiek. Nepieciešami globāli politiski lēmumi un saistības, kas ierobežotu lieku plastmasas ražošanu. Īpaši svarīgi ir aizsargāt zemāku ienākumu kopienas, kuras visvairāk cieš no vides piesārņojuma.
Raksta publicēšana sakrita ar ANO globālās plastmasas vienošanās sarunām Ženēvā. Vairāk nekā 100 valstu atbalsta juridiski saistošus ierobežojumus plastmasas ražošanai – tieši šāda mēroga lēmumi, pēc pētnieku domām, ir nepieciešami, ja patiesi vēlamies mazināt riskus nākamajām paaudzēm. Trasande uzsver, ka ar ekonomiskiem argumentiem plastmasas ražošanas attaisnošana neiztur kritiku: vien ASV plastmasas izraisīto veselības problēmu izmaksas lēšamas ap 250 miljardiem dolāru gadā.
Plastmasas dilemma medicīnā: kad tā ir neaizstājama un kad viegli aizstājama
Svarīgi uzsvērt, ka zinātnieki nav kategoriski pret visām plastmasas formām. Dažās medicīnas nozarēs plastmasa ir neaizstājama: elpošanas aparāti, zondes priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, inhalatori bērniem ar astmu vai aizsargmaskas epidēmiju laikā.
Šādos gadījumos plastmasa patiešām glābj cilvēku dzīvības. Problēma rodas tad, ja tas pats materiāls tiek nepamatoti izmantots ikdienas, vienreizlietojamos un viegli aizstājamajos produktos. Šādās situācijās plastmasa no ērtības avota kļūst par klusu apdraudējumu.
NYU Langone Health 2025. gada simpozijs “Plastmasa, cilvēka veselība un risinājumi” solās būt viens no svarīgākajiem pasākumiem, kurā tiks apspriestas jaunākās pētniecības atziņas un sniegtas konkrētas rekomendācijas politikas veidotājiem. Vēstījums ir skaidrs: vairs nav laika atlikt rīcību.
Foto ir ilustratīvi © Canva.
