Katru gadu transporta nozare sabiedrībai piedāvā projektus, kas atgādina drīzāk nākotnes vīzijas, nevis vienkārši jaunus transportlīdzekļus. Elektrisko automobiļu mērķis bija atbrīvot mūs no degvielas uzpildes stacijām, savukārt ātrās uzlādes stacijas solīja būtiski saīsināt uzlādes laiku. Tagad arvien biežāk tiek runāts par nākamo soli – par transportu, kas spēj sevi uzlādēt pats, vienkārši stāvot saulē.
Pārvietošanās ar saules enerģiju – sena ideja jaunā izpildījumā
Ideja par ar saules enerģiju darbināmiem transportlīdzekļiem nav nekas jauns. Universitāšu komandas jau gadu desmitiem sacenšas sacīkstēs ar īpaši viegliem saules auto, un vairāki jaunuzņēmumi tirgo motorollerus ar integrētiem saules paneļiem.
Īstā problēma ir praktiskums. Lielākoties šādi risinājumi paliek eksperimentu līmenī vai arī nav piemēroti ikdienas lietošanai, jo paneļiem nepieciešama ļoti liela virsma. Tieši tāpēc īpašu uzmanību piesaistīja Itālijas un Turcijas arhitektu biroja veidotā konceptuālā motocikla ideja – tas teorētiski spēj pārvietoties pilnīgi bez pieslēguma elektrotīklam.
Jums varētu patikt šie:
Motocikls “Solaris” un tā pamatideja
Projektu ar nosaukumu “Solaris” nav izstrādājis kāds pazīstams motociklu ražotājs – tā autori ir arhitektu birojs MASK Architects. Līdz šim birojs sevi pieteicis ar projektiem, kuros atjaunojamā enerģija tiek integrēta ēkās; “Solaris” pārnes šo pašu domāšanas veidu uz mobilitātes jomu. Koncepts paredz pilnībā ar saules enerģiju darbināmu un pašuzlādi spējīgu elektrisko motociklu.
Ideja ir vienkārša: jebkur, kur spīd saule, motocikla akumulators var lēnām uzlādēties – stāvlaukumā, nometnē vai tuksneša vidū. Tādējādi atpūtas pauze pārvēršas par papildu nobraukumu, un vadītājam nav jāpaļaujas ne uz uzlādes stacijām, ne uz fosilo degvielu.
Kā darbojas salokāmie “saules spārni”?
Braukšanas laikā “Solaris” izskatās kā salīdzinoši slaids elektriskais motocikls ar atvērtu alumīnija un oglekļa šķiedras rāmi un integrētu LED apgaismojumu. Lielākais pārsteigums atklājas brīdī, kad motocikls apstājas.
Apstājoties no sāniem atveras apaļas formas fotogalvaniskie “spārni”, kas paceļas motocikla augšpusē kā mehāniskas lapas. Izplestie spārni izveido virs motocikla sava veida saules paviljonu, kas lādē rāmī iebūvēto akumulatoru.
Enerģijas uzkrāšanos kontrolē vadības sistēma, kas uzrauga, cik daudz enerģijas tiek savākts un kā tā tiek patērēta. Šī informācija tiek attēlota digitālajā mērinstrumentu panelī un mobilajā lietotnē. Arhitektu birojs norāda, ka šāda pieeja ļauj palielināt aktīvo saules uztveršanas virsmu līdz pat 1,5 reizēm, salīdzinot ar klasisku risinājumu, kur paneļi ir tikai plakaniski piestiprināti pie virsbūves.
Jums varētu patikt šie:
Kādos apstākļos šāds motocikls būtu visnoderīgākais?
Precīzi tehniskie rādītāji vēl nav atklāti – zināms vien, ka projektā paredzēts elektriskais motors, rekuperācija un viegls rāmis. Tomēr projekta loģika ir skaidra. Šāds transportlīdzeklis būtu īpaši piemērots reģionos, kur motocikli ir galvenais pārvietošanās līdzeklis, bet elektrotīkls ir vājš vai mazattīstīts.
Afrikā, Āzijā vai Dienvidamerikā pašuzlādes motocikls varētu kļūt par ļoti praktisku darba rīku, it īpaši vietās, kur uzlādes infrastruktūras izveide būtu dārga vai arī kaitīga dabas videi.
Tieši tā MASK Architects arī redz “Solaris” pielietojumu: tas paredzēts attālām kopienām, dabas tūrismam un ekspedīciju bāzes nometnēm, kur infrastruktūra ir ierobežota. Pilsētā izplestie “spārni” aizņemtu pārāk daudz vietas, bet plašās un atklātās teritorijās tas nav traucēklis – tur saule ir klātesoša gandrīz vienmēr.
Vai fizika pieļauj braukšanu tikai ar saules enerģiju?
Svarīgākais jautājums ir pavisam tiešs: vai šāda izmēra motocikls patiešām varētu funkcionēt tikai ar saules enerģiju? Arī mūsdienu augstas efektivitātes saules paneļi spēj nodrošināt salīdzinoši ierobežotu enerģijas daudzumu. Ja “Solaris” paneļu kopējā virsma būtu tikai daži kvadrātmetri, dienā uzkrātā enerģija, visticamāk, pietiktu drīzāk nelielu attālumu veikšanai.
Tāpēc šāds transportlīdzeklis būtu ideāli piemērots specifiskos scenārijos – piemēram, ciema feldšerim, skolotājam vai apsardzes darbiniekam, kurš ikdienā veic īsākus maršrutus, bet darba laikā bieži un ilgi stāv uz vietas. Cilvēkam, kura pienākumos ietilpst regulāra liela attāluma veikšana, saule, visticamāk, kļūtu par papildu enerģijas avotu, nevis vienīgo uzlādes iespēju.
Ko mums dod šī ideja?
Šobrīd “Solaris” joprojām ir vīzija, nevis gatavs produkts veikalu plauktiem. Nav zināms, vai tas jebkad nonāks sērijveida ražošanā. Tomēr pats virziens šķiet loģisks: mazie elektriskie transportlīdzekļi nākotnē varētu daļu enerģijas iegūt tieši no apkārtējās vides – vienmēr, kad tas ir iespējams.
Praksē saule, visticamāk, palielinās nobraukumu, nevis pilnībā aizstās tradicionālo uzlādi. Taču, attīstot šādus risinājumus tālāk, nākotnes mobilitāte var kļūt elastīgāka, lētāka un mazāk atkarīga no izbūvētas infrastruktūras.
