Pirms divām nedēļām savu darbību pārtrauca Latvijas aviosabiedrība “SmartLynx Airlines”, kas darbojās vairāk nekā 30 gadus un pērn tika atzīta par vērtīgāko vietējo uzņēmumu transporta nozarē. “SmartLynx” ir uzkrāti daudzu miljonu eiro parādi, un daudzi ārvalstīs dzīvojoši apkalpes locekļi sūdzas par to, ka viņiem nav izmaksātas algas.
Tiesiskās aizsardzības process un darbības profils
LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka uzņēmuma ierosinātais tiesiskās aizsardzības process, kura mērķis bija noregulēt norēķinus ar kreditoriem, visticamāk tiks pārtraukts. “SmartLynx” nodarbojās ar lidmašīnu iznomāšanu un čarterreisu veikšanu visā pasaulē. Saskaņā ar informāciju uzņēmuma mājaslapā, tajā strādāja vairāk nekā 500 biroja un tehniskie darbinieki, kā arī apmēram 1300 apkalpes locekļu.
Nozares pārsteigums par notikušo
“Vasarā bija zināmi signāli un pazīmes, taču neviens nevarēja prognozēt, ka viss izvērtīsies šādi. Jā, tas ir diezgan negaidīts pavērsiens un jūtams trieciens aviācijas nozarei,” sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.
Piedāvājumi darbiniekiem un iespējamā maksātnespēja
Novembra pēdējā nedēļā “SmartLynx Airlines” saviem darbiniekiem piedāvāja brīvprātīgi izbeigt darba attiecības, parakstot konfidencialitātes līgumu. Zināms, ka uzņēmums ir apņēmies izmaksāt algas, taču līdzekļu nekavējošiem maksājumiem var nepietikt. Darbiniekiem skaidrots, ka “SmartLynx” apsver iespēju iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Šādā gadījumā viņi savas prasības varētu apmierināt no Garantiju fonda līdzekļiem.
Sūdzības par neizmaksātām algām
Pēdējās nedēļās vairāki “SmartLynx” apkalpes locekļi no dažādām valstīm sociālajā tīklā “LinkedIn” publicējuši ierakstus, kuros norāda, ka viņiem nav izmaksāta alga, dažiem – pat divu mēnešu garumā. Uzņēmuma pārstāve Aģija Kola-Kanča apgalvoja, ka kompānijai nav parādu pret saviem darbiniekiem.
Darba attiecības caur starpniekiem
Atbildot uz jautājumiem par daudzkārtējām sūdzībām “LinkedIn”, Kola-Kanča norādīja, ka šie cilvēki neesot bijuši “SmartLynx Airlines” darbinieki un tādi nekad neesot bijuši. Raidījumā secināts, ka viņi bijuši nodarbināti nevis tieši uzņēmumā, bet gan caur starpniecības jeb personāla atlases kompānijām.


