NASA misijas “OSIRIS-REx” uz Zemi nogādātie asteroīda Bennu paraugi ir atvēruši jaunu skatījumu uz dzīvības rašanās stāstu. Zinātnieki tajos ir atklājuši vielu kopumu, kas tiek uzskatītas par bioloģiskās dzīvības rašanās būtisku priekšnosacījumu. Tas pastiprina ideju, ka Bennu tipa debess ķermeņi agrīnajai Zemei varēja piegādāt dzīvībai būtiskus ķīmiskos savienojumus.
Kad kapsula 2023. gada septembrī nolaidās Jūtas tuksnesī un tika atvērta, kosmiskajos putekļos atrada lielu daudzumu oglekļa un ūdeni, kas ieslēgts māla minerālos. Tomēr lielākais pārsteigums izrādījās daudz sarežģītāks un precīzāks ķīmiskais paraksts, kas liecina par daudzveidīgākiem procesiem. Šie atklājumi ir vieni no līdz šim skaidrākajiem pierādījumiem tam, ka asteroīdi varēja darboties kā sava veida ķīmiskie “eksprespasta kurjeri”.
Agrīnā Saules sistēma un “sākotnējā ķīmiskā zupa”
Pēc zinātnieku domām, Zemi agrīnā Saules sistēmas attīstības posmā intensīvi bombardēja ar oglekli un ūdeni bagāti ķermeņi. Ja tie sev līdzi nesa arī bioloģiski izmantojamus savienojumus, tie varēja radīt apstākļus tā dēvētās sākotnējās ķīmiskās zupas veidošanai. Bennu būtībā ir laika kapsula no 4,5 miljardus gadu sena pagātnes posma, kas saglabājusi tā laika apstākļus un vielu sastāvu.
Jums varētu patikt šie:
Fosfora atklāšana – dzīvībai būtisks elements
Viens no iespaidīgākajiem atklājumiem Bennu paraugos ir magnija un nātrija fosfātu savienojums. Fosfāti agrāk ir konstatēti meteorītos, taču tik šķīstošā un tīrā formā tie asteroīdu vielās līdz šim nav novēroti. Fosfors bioloģijā ir kritiski svarīgs elements, jo:
- veido DNS un RNS “mugurkaulu”;
- piedalās ATP enerģijas apritē, kas ir šūnu “enerģijas valūta”;
- ir nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa (fosfolipīdi).
Profesora Jošihiro Furukavas vadītā pētnieku grupa Bennu paraugos noteica arī plašu cukuru klāstu. Tika atklāts riboze, liksoze, ksilose, arabinoze, galaktoze un īpaši nozīmīgi – glikoze. Glikoze ir galvenais “degvielas” avots gandrīz visu dzīvo organismu vielmaiņā, tādēļ tās klātbūtne kosmiskajā iežā ir ārkārtīgi zīmīga.
Kā šie savienojumi varēja rasties?
Pēc Furukavas skaidrojuma šie cukuri, visticamāk, radušies reakcijās sāļos šķīdumos, kas saturēja formaldehīdu. Tas labi saskan ar iepriekšējiem pētījumiem, kuros Bennu vielā atrastas sāļu pēdas un norādes, ka asteroīda sākotnējais mātesķermenis kādreiz varēja saturēt sāļa ūdens uzkrājumus. Šādas nelielas, īslaicīgas ūdens “peļķes” būtu bijusi labvēlīga vide organisko savienojumu sintēzei.
Šie rezultāti atbalsta hipotēzi, ka Bennu ir cēlies no sena, ar ūdeni bagāta pasaules atlūzām. Pirms miljardiem gadu Zemi varēja atkārtoti skart asteroīdi, kas sev līdzi nesa ūdeni, oglekli un fosfātus. Šo ķīmisko “celtniecības bloku” atkārtota nogādāšana uz Zemi varēja radīt pamatu pirmajām vienkāršajām dzīvības formām.
Ko tas nozīmē astrobioloģijai?
Bennu paraugu atklājumi ir nozīmīgi ne tikai agrīnās Zemes vēstures izpratnei, bet arī astrobioloģijas kontekstā kopumā. Ja dzīvības rašanās nepieciešamās sastāvdaļas spēj saglabāties kosmosā un ir plaši izplatītas Saules sistēmā, pieaug iespējamība, ka dzīvība varēja rasties arī citur.
Jums varētu patikt šie:
Tāpēc īpaši aizraujoši pētniecības objekti kļūst tādas pasaules kā Eiropa (Jupitera ledus pavadonis) un Encelds (Saturna pavadonis), par kurām uzskata, ka zem ledus virskārtas tām ir šķidra ūdens okeāni. Ja Bennu tipa ķīmiskie “sūtījumi” ir nonākuši arī uz šiem ķermeņiem, tas varētu nozīmēt, ka dzīvības celtniecības bloki ir pārsteidzoši izplatīti visā Saules sistēmā.
