Svētdienas rītā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerāļštābs publiskoja ziņojumu, kas neizbēgami radīja spriedzi Krievijas militārajā vadībā. Nakts laikā tika veikti koordinēti triecieni vairākiem stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā, tostarp dabasgāzes un naftas pārstrādes rūpnīcām.
Šāda mēroga uzbrukumi, kas vērsti nevis pret frontes līniju, bet gan infrastruktūru, skaidri iezīmē Ukrainas taktikas maiņu. Ukrainas bruņotie spēki vairs neaprobežojas ar mēģinājumiem noturēt pozīcijas frontē – tie arvien aktīvāk cenšas traucēt Krievijas ekonomisko un loģistisko aizmuguri. Šoreiz galvenais mērķis ir enerģētikas sektors – nozare, kurā Kremlis līdz šim jutās teju neaizskarams.
Šie nav pirmie šāda rakstura triecieni, taču to intensitāte acīmredzami pieaug. Uguns vairs neizceļas tikai noliktavās okupētajās pilsētās – tiek skartas arī vienas no svarīgākajām dabasgāzes un naftas pārstrādes rūpnīcām visā Krievijā.
Jums varētu patikt šie:
Tas viss notiek apstākļos, kad spiediens uz Kremli nepārtraukti pieaug un vadībai nākas domāt ne vien par armijas nodrošināšanu, bet arī par iekšējo enerģētisko drošību. Ikviens veiksmīgs trieciens ne tikai pārrauj apgādes ķēdes, bet arī sūta nepārprotamu signālu: Ukraina cīnās ne tikai par teritoriju, bet arī par stratēģisko iniciatīvu.
Uzbrukums vienai no pasaules lielākajām gāzes pārstrādes rūpnīcām
Ukrainas bruņotie spēki apstiprināja, ka viens no triecieniem bija vērsts pret objektu Orenburgas apgabalā. Tur darbojas viena no pasaules lielākajām dabasgāzes pārstrādes rūpnīcām, kur ik gadu tiek pārstrādāti vairāk nekā 45 miljardi kubikmetru gāzes.
Pēc uzbrukuma Kazahstānas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka gāzes piegādes uz šo rūpnīcu ir apturētas. Tas ir būtisks satricinājums ne tikai Krievijas, bet arī kaimiņvalstu energoapgādes ķēdēm.
Orenburgas apgabala gubernators svētdienas rītā publiski apstiprināja, ka objekts ir cietis un notikuma vietā izcēlies ugunsgrēks. Lai gan “Gazprom” vēlāk ziņoja, ka liesmas esot savaldītas, tas nemaina faktu, ka šī ir pirmā reize, kad šis stratēģiski nozīmīgais objekts ir tieši saistīts ar karadarbību. Līdz šim šis reģions bija uzskatāms par vietu, kuru frontes ēna neskar.
Pēc Ukrainas militārās vadības teiktā mērķis nav izvēlēts nejauši. Rūpnīca tiek uzskatīta par būtisku elementu agresorvalsts armijas nodrošināšanā ar nepieciešamo tehniku un energoresursiem. Tādējādi tiek mēģināts ne tikai samazināt pretinieka energoresursus, bet arī iedragāt viņa ekonomisko mugurkaulu.
Jums varētu patikt šie:
Atkārtoti triecieni naftas pārstrādes rūpnīcai: ražošana atkal apstājas
Ne mazāk nozīmīgs bija uzbrukums Novokujbiševskas naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā. Šis nav jauns mērķis – Ukrainas droni rūpnīcu ir sasnieguši vismaz četras reizes kopš 2024. gada. Pēdējais zināmais trieciens septembrī piespieda pilnībā apturēt ražošanu.
Rūpnīca ik gadu pārstrādā aptuveni 4,9 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir nozīmīgs apjoms gan ekonomiskā, gan loģistiskā ziņā. Katrs uzbrukums nozīmē simtiem tonnu neapstrādātu resursu, kas nenonāk ne iekšējā tirgū, ne arī militāro vajadzību nodrošināšanai. Ukrainas ģenerāļštābs jau ir paziņojis, ka šī rūpnīca arī turpmāk paliks viens no prioritārajiem mērķiem.
Analītiķi uzsver, ka šie uzbrukumi nav nejauši. Rūpnīca ir viens no posmiem degvielas apgādes ķēdē, kas balsta Krievijas karadarbību. Tas nozīmē, ka ikviens veiksmīgs trieciens samazina iespējas papildināt degvielas krājumus frontē. Šāds stratēģisks spiediens var piespiest Krieviju mainīt savus plānus gan kaujas laukā, gan iekšējās loģistikas organizēšanā.
Arī okupētais Berdjanska kļūst par liesmu perēkli
Ukrainas spēki triecienus vērsa arī pret okupēto Berdjanskas pilsētu. Vairāki neatkarīgi mediji apstiprināja, ka trāpījumi skāruši naftas un smērvielu noliktavas. Arī šoreiz tā nav pirmā reize, kad Berdjanska tiek izvēlēta par mērķi, taču šajā uzbrukumā liesmas bijušas redzamas vairāku kilometru attālumā.
Oficiālas informācijas par cietušajiem vai precīzu postījumu apmēru pagaidām nav, taču žurnālistu uzņemtajos kadros redzams, ka ugunsgrēks skāris ne tikai ēkas, bet arī apkārtējās noliktavu teritorijas. Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka visas nakts garumā dzirdēti vairāki spēcīgi sprādzieni.
Šie triecieni apliecina, ka Ukraina nekoncentrējas tikai uz starptautiski atzīto Krievijas teritoriju, bet sistemātiski uzbrūk arī būtiskiem militārās apgādes punktiem okupētajās teritorijās. Vēstījums ir skaidrs: jebkura vieta, kas uztur kara mašinēriju, var kļūt par uzbrukuma mērķi.
Maskavas reakcija: desmitiem notriektu dronu, taču triecieni turpinās
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nakts laikā notriekti 45 Ukrainas droni – to vidū 12 Samaras, 11 Saratovas un viens Orenburgas apgabala gaisa telpā. Kaut arī šie skaitļi izklausās iespaidīgi, ir acīmredzams, ka daļa dronu tomēr sasniedza savus mērķus un nodarīja ievērojamus postījumus.
Pretruna starp oficiāli ziņoto notriekto dronu skaitu un faktisko nodarīto kaitējumu parāda, ka Ukrainas spēki spēj veiksmīgi īstenot savas operācijas arī apstākļos, kad darbojas aktīva pretgaisa aizsardzība. Ir kļuvis skaidrs, ka Kremlis nespēj efektīvi aizsargāt visu savu teritoriju no regulāriem triecieniem.
Taktika mainās – ja agrāk uzmanības centrā pārsvarā bija virzība frontē, tad tagad arvien lielāka nozīme ir stratēģiskiem triecieniem, kas ietekmē valsts darbības dziļākos slāņus. Enerģētika ir tieši tā joma, kur zaudējumi ne vienmēr ir uzreiz redzami, taču ilgtermiņā tie var izrādīties vissmagākie.
