JADA.LVJADA.LVJADA.LV
  • Visas ziņas
  • Latvijā
  • Pasaulē
  • Veselība
  • Auto
  • Tehnoloģija
  • Zinātne
  • Astroloģija
Meklēt
Kategorijas
  • Astroloģija
  • Atpūta
  • Auto
  • Dzīve
  • Ēdiens
  • Finanses
  • Internets
Vairāk
  • Latvijā
  • Pasaulē
  • Spēles
  • Tehnoloģija
  • Veselība
  • Zinātne
Toimetus
  • Par mums
  • Sazinieties ar mums
  • Privātuma politika
  • Lietošanas noteikumi
Pierakstīties
JADA.LVJADA.LV
Meklēt
  • Visas ziņas
  • Latvijā
  • Finanses
  • Auto
  • Kategorijas
    • Dzīve
    • Astroloģija
    • Atpūta
    • Ēdiens
    • Internets
    • Zinātne
    • Veselība
    • Spēles
    • Pasaulē
    • Tehnoloģija
  • Par mums
  • Sazinieties ar mums
  • Privātuma politika
  • Lietošanas noteikumi
Vai jums jau ir konts? Pierakstīties
© 2026 Viss saturs, ja nav norādīts citādi, pieder JADA.LV. Satura kopēšana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
JADA.LV > Visas ziņas > Dzīve > Šausminošā patiesība: kā lapsu medības kļuva par ekokatastrofu
Dzīve

Šausminošā patiesība: kā lapsu medības kļuva par ekokatastrofu

Roberts Siliņš
Publicēts 16. decembris 2025, 13:30
Kopīgot
4 min lasīšanas laiks

Rebešus Austrālijā ieviesa no Eiropas galvenokārt izklaides nolūkos – medībām. Taču dažu gadu desmitu laikā tie pārvērtās par vieniem no bīstamākajiem plēsējiem visā kontinentā. Jaunākie pētījumi atklāj, cik strauji sarkanā lapsa izplatība no Austrālijas dienvidaustrumiem sasniedza pat vistālākos tuksneša reģionus.

Britu medību tradīcijas, kas pārvērtās ekokatastrofā

Eiropas kolonisti apzināti ieviesa lapsas Austrālijā, lai turpinātu britiskajām medībām raksturīgo tradīciju. Pirmie dzīvnieki tika izlaisti savvaļā Vēribī, Korio un Balaratas apkaimē. Taču jau pēc dažiem gadiem lapsu skaits pieauga tiktāl, ka populāciju vairs nebija iespējams kontrolēt.

“Mazie Austrālijas dzīvnieki neprot sevi aizsargāt pret šādu plēsēju,” norāda Adelaidas Universitātes zinātnieki Šons Tomlinsons un Demjens Fordems.

Jums varētu patikt šie:

Nekad nepērc šo alu, eksperti šokā!

Šokējošs atradums Mjanmā: 99 miljoni gadu vecs ods

Eksperti brīdina: izgaisi bērna lasīšanas prieku jau tagad

Zaļā tēja, kas liek ārstiem palikt bez darba

Satellīti atklāj: Ķīna slēpj raķetes Tibetas kalnos

Balss kā slepens ierocis: vai tavs bizness izdzīvos?

Lapsa Austrālijā

Zibenīga izplatība pa visu kontinentu

Aptuveni 60 gadu laikā lapsas izplatījās gandrīz visā Austrālijas kontinentā – no Viktorijas štata līdz pat ziemeļrietumos esošajam Pilbaras reģionam. Mūsdienās tās sastopamas gandrīz visur, izņemot tropisko ziemeļu daļu un Tasmāniju.

Zinātnieki analizēja simtiem vēsturisku ierakstu par pirmajiem lapsu novērojumiem, izmantojot laikrakstu, bibliotēku un valsts iestāžu arhīvus. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vietējā prese plaši rakstīja par lapsām, kas masveidā uzbruka mājputniem un aitām.

Balstoties uz šiem datiem, pētnieki izstrādāja tūkstošiem datoru modeļu, kas precīzi atspoguļoja dzīvnieku pārvietošanās ātrumu un izplatību. Modeļu rezultāti gandrīz ideāli sakrita ar faktiskajiem datiem par lapsu izplatīšanos laikā un telpā.

Lapsu izplatība Austrālijā

Kā lapsas iekaroja kontinentu

Laikā no 1870. līdz 1895. gadam lapsas apdzīvoja visu Austrālijas dienvidaustrumu daļu, pēc tam strauji virzījās uz ziemeļiem un rietumiem, arvien sausākos reģionos. Aptuveni līdz 1940. gadam tās bija sasniegušas Austrālijas ziemeļrietumus, vairāk nekā 4000 kilometru no sākotnējās introdukcijas vietas.

Ātra vairošanās un elastīga ēdienkarte

Kāpēc lapsas Austrālijā tik viegli nostiprinājās?

Jums varētu patikt šie:

Superzvaigzne pārvēršas elpu aizraujošā kosmiskā mākslā

Jauns vienkāršs asins tests gandrīz nekļūdīgi atklāj vēzi

Ikdienas paradums, kas nemanāmi izposta tavu ādu

Instagram šokē: tu pats vari vadīt savu feed

Google jaunais noteikums: tavs interneta risks strauji pieaug

Jaunais Mercedes Vision Iconic: nākotnes auto ir klāt

Pirmkārt, lapsu mātītes ik gadu laiž pasaulē apmēram 4–5 mazuļus, kas drīz dodas tālāk, apdzīvojot jaunas teritorijas. Otrkārt, lapsas ir ļoti pielāgojamas barības ziņā – tās ēd putnus, grauzējus, trušus, kukaiņus, kā arī augļus un citu augu barību.

Nav dabisko ienaidnieku

Eiropā lapsu skaitu ierobežo tādi virsplēsēji kā vilki un lāči. Austrālijā šādu plēsēju nav. Situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka pēc kolonizācijas tika masveidā iznīcināti dingo suņi – vienīgie vietējie plēsēji, kas spētu nopietni konkurēt ar lapsām.

Lapsa Austrālijas ainavā

Ietekme uz ekosistēmu

Bez dabiskajiem ienaidniekiem un ar bagātīgu barības bāzi – uz laukiem, fermās, pat atkritumu poligonos – lapsas ātri iekaroja plašas teritorijas. Tuksnešainos apvidos to skaits gan svārstās: gados, kad pieejams vairāk barības, populācija strauji pieaug, bet ilgstoša sausuma laikā krasi samazinās.

l lēsts, ka katru gadu Austrālijā lapsas un savvaļas kaķi nogalinā apmēram 300 miljonus dzīvnieku. Vismaz 16 zīdītāju sugu populācijas ir cietušas ļoti smagi, un daļa no tām ir pilnībā izzudusi.

Austrālijas fauna miljoniem gadu attīstījās bez šādiem plēsējiem, tāpēc daudzas sugas lapsu pat neuztver kā apdraudējumu – dzīvnieki nemēdz bēgt pat tad, kad jau ir par vēlu.

Lapsa un apdraudēta suga

Mācības nākotnei

Tomlinsona un Fordema izstrādātie modeļi palīdz ne vien izprast pagātnes notikumus, bet arī prognozēt citu invazīvo sugu, piemēram, agānes krupju un savvaļas kaķu, izplatību un ietekmi uz vidi.

Austrālija ir spilgts piemērs tam, kādas sekas var radīt nekontrolēta sugu introdukcija: jaunākajos laikos tieši šeit izzudis vairāk zīdītāju sugu nekā jebkur citur pasaulē. Lapsas, kas reiz tika ievestas kā aristokrātisks medību objekts, ir kļuvušas par patiesu ekoloģisku katastrofu.

Cilvēka loma un atbildība

Lapsu pilnīga izskaušana, visticamāk, nav iespējama, pat izmantojot indes un citus agresīvus apkarošanas paņēmienus. Tomēr šī stāsta galvenais vēstījums ir nepārprotams: cilvēka iejaukšanās dabā var radīt ārkārtīgi ilgstošas sekas, kamēr dabiskā līdzsvara atjaunošana ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga.

Kopīgot šo rakstu
Facebook Kopēt saiti Drukāt
Kopīgot
Nav komentāru

Atbildēt Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Iesakām izlasīt

Dzīve

Aizmirsti Ziemassvētku zvaigznes: šis zieds smaržo pēc piparkūkām

Anna Ozoliņa
18. decembris
Dzīve

Šokējošs Ziemassvētku apgaismojums draud ar milzu rēķinu

Mārtiņš Kalniņš
21. decembris
Dzīve

Rīta rituāls, kas mainīs tavu dienu pavisam

Kristaps Jansons
2. decembris
Dzīve

Šis viens augs neticami atjauno ādu un šūnas

Anna Ozoliņa
2. decembris
Dzīve

Neticami tīrs WC bez beršanas un ķīmijas

Anna Ozoliņa
2. decembris
Dzīve

Tava pesu joprojām smird pēc mazgāšanas? Šokējošā kļūda!

Anna Ozoliņa
4. decembris
Dzīve

Vienkārša guļamistabas pārmaiņa izmainīja visu ģimeni

Anna Ozoliņa
10. decembris
Dzīve

Sinoptiķu trauksme: tuvojas bīstams sniega haoss

Anna Ozoliņa
5. decembris
JADA.LVJADA.LV
© 2026 Viss saturs, ja nav norādīts citādi, pieder JADA.LV. Satura kopēšana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
  • Privātuma politika
  • Lietošanas noteikumi
  • Sazinieties ar mums
Laipni lūgti atpakaļ!

Piesakieties savā kontā

Lietotājvārds vai e-pasta adrese
Parole

Aizmirsāt paroli?

Neesi biedrs? Reģistrēties