Rudenī bieži jūtam lielāku vajadzību pēc siltuma un mājīguma, un nereti pietiek jau ar tasi tējas, lai to radītu. Augu tēja vēsajā sezonā var būt ne tikai ikdienas patīkams rituāls, bet arī dabisks veselības stiprinātājs: viena nomierina un palīdz iemigt, cita atvieglo gremošanu, trešā stiprina imunitāti.
Tā kā ārstniecības augu klāsts ir ļoti plašs, rodas jautājums, kurus augus izvēlēties. Speciālisti skaidro, kādas tējas ir vērts turēt mājās, kā orientēties bagātīgajā piedāvājumā un no kādām kļūdām tējas pagatavošanā noteikti vajadzētu izvairīties.
“Rudens sākumā, kad sāk izplatīties dažādas vīrusu infekcijas, pieaug elpceļu slimību skaits un biežāk parādās dažādi saaukstēšanās simptomi, cilvēki izvēlei par labu konkrētai tējai pievērš lielāku uzmanību. Aptiekās pieejami daudzi ārstniecības augi un to maisījumi, un, lai saprastu, kura kombinācija varētu būt visnoderīgākā, ir svarīgi zināt, kādas aktīvās vielas augi satur un kādus simptomus tie var palīdzēt mazināt,” skaidro BENU farmaceite Deimantė Zalagaitytė.

Šim viedoklim piekrīt arī zāļu augu pazinēja Virginija Mažeike. Pēc viņas teiktā, pareizi izvēlēti ārstniecības augi palīdz stiprināt imunitāti, mazināt saaukstēšanās simptomus, uzlabot miegu un gremošanu, taču tikpat svarīgi ir zināt, kuras tējas turēt mājās un kā tās pareizi pagatavot, lai saglabātu to labvēlīgo iedarbību.
Vērtīgākie ārstniecības augi vēsajai sezonai
Pēc D. Zalagaitytės teiktā, galvenie ārstniecības augi, kas īpaši noderīgi aukstajā laikā, ir šādi: melnā plūškoka ziedi, mežrozīšu augļi, ingvera sakne, raudenes vai timiāna laksti, priedes dzinumi, islandes ķērpis, salvijas lapas, altejas sakne, ceļmallapas lapas, liepu ziedi un aveņu lapas.
V. Mažeike šo sarakstu papildina ar piparmētru, kas veicina gremošanu un piešķir svaigumu, melisu, kas nomierina nervu sistēmu un palīdz iemigt, maigās iedarbības, pretiekaisuma kumelīti, kā arī ingveru, kanēli un krustnagliņas, kas uzlabo asinsriti, sasilda un uzlabo garastāvokli.
Zāļu tējas saaukstēšanās simptomu mazināšanai
“Melnā plūškoka ziedi īpaši labi der pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm, jo var saīsināt slimības norisi – tajos esošais kvercetīns, kemferols un citi flavonoīdi kavē vīrusu, īpaši A un B gripas vīrusa, kā arī koronavīrusa vairošanos un neļauj tiem iekļūt šūnās,” skaidro D. Zalagaitytė. “Mežrozīšu augļi ir pazīstami ar īpaši lielo C vitamīna daudzumu, bet ingvera sakne – ar savu pretmikrobu iedarbību. Pētījumi apliecina, ka ingvers būtiski kavē respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) izplatību, kas bieži izraisa elpceļu infekcijas.”
Farmaceite piebilst, ka timiāns veicina krēpu atdalīšanos, priedes dzinumi šķidrina biezo gļotu, mazina aizlikta deguna sajūtu un darbojas antibakteriāli, islandes ķērpis satur polisaharīdus, kas palīdz mazināt kairinājumu un sāpīgumu kaklā, bet salvijas lapas ir ar pretiekaisuma un antiseptisku iedarbību un atvieglo krēpu izdalīšanos.
“Altejas sakne palīdz mazināt sausu klepu un kakla kairinājumu, ceļmallapas lapas nomierina klepu un mazina aizsmakumu, savukārt liepu ziedi ir pazīstami ar spēju pazemināt temperatūru un veicināt svīšanu, kā arī mazina sausu klepu un darbojas pretmikrobu veidā,” norāda D. Zalagaitytė.
Ne tikai veselībai, bet arī labsajūtai

Pēc V. Mažeikes teiktā, melisa, liepu ziedi un lavanda ir piemēroti labāka miega veicināšanai, savukārt piparmētra, dilles, ķimenes un kumelīte palīdz uzlabot gremošanu.
“Ne visas zāļu tējas izmanto tikai ārstnieciskos nolūkos,” uzsver zāļu augu pazinēja. “Daļa no tām ir drīzāk patīkams rituāls, garastāvokļa uzlabošanai un mājīgas, sasildošas atmosfēras radīšanai. Piemēram, piparmētru vai citronzāles tēju nereti dzer to svaigās garšas dēļ, lavandu – tās smaržas un nomierinošās iedarbības dēļ. Maisījumus ar kaltētiem augļiem un ogām parasti izvēlas tieši garšas dēļ.”
Pareiza pagatavošana un biežākās kļūdas
D. Zalagaitytė iesaka zāļu tēju pēc uzliešanas ar karstu ūdeni noteikti pārklāt, ļaut ievilkties 5–10 minūtes un dzert 2–3 reizes dienā: “Gatavo tēju var saldināt ar medu, taču to vajadzētu darīt tikai tad, kad dzēriens nedaudz atdzisis, lai medus saglabātu savu pretmikrobu iedarbību un vērtīgās vielas. Lai karstums nepārlieku neietekmētu medus labās īpašības, ieteicams to tējai pievienot ar koka, nevis metāla karoti.”
V. Mažeike norāda, ka viena no biežākajām kļūdām zāļu tējas pagatavošanā ir pārlieku karsts ūdens – verdošs ūdens var iznīcināt ēteriskās eļļas. Tāpēc viņa iesaka tēju gatavot, izmantojot 80–90 °C karstu ūdeni. Otrs biežs klupšanas akmens ir pārāk ilga stāvēšana – ilgi nostāvējusies tēja zaudē daļu aktīvo vielu, tāpēc vislabāk to izdzert 15–30 minūšu laikā.

“Tāpat nevajadzētu tējai pievienot pārāk daudz augu, jo pārāk stiprs uzlējums var kairināt gļotādu. Vienai tasei pietiek ar 1–2 tējkarotēm,” skaidro zāļu augu pazinēja. “Ārstniecības augi jāsargā no mitruma un saules gaismas un jāuzglabā cieši noslēgtās stikla burkās. Jāņem vērā arī tas, ka daži augi pārspēj citus pēc garšas: piemēram, kumelīte bieži nomāc citu sastāvdaļu garšas, tāpēc to labāk dzert atsevišķi.”
Ne visi ārstniecības augi der ikvienam
V. Mažeike uzsver, ka daži ārstniecības augi nav piemēroti grūtniecēm, barojošām māmiņām, bērniem un cilvēkiem, kuri regulāri lieto medikamentus. Tāpēc, pirms dzert spēcīgas iedarbības augu uzlējumus, ir ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. “Tējas vajadzētu lietot ar mēru – ikdienas baudai vai vieglai pašsajūtas uzlabošanai, nevis kā vienīgo ārstēšanās metodi nopietnu slimību gadījumā,” viņa skaidro.
Šim viedoklim piekrīt arī D. Zalagaitytė, kura iesaka dažādus ārstniecības augus lietot ne ilgāk kā 7–14 dienas pēc kārtas, noteikti ņemot vērā arī esošās hroniskās slimības. Piemēram, autoimūnu slimību pacientiem pirms preparātu ar ehinaceju lietošanas būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
“Liepu ziedus nav ieteicams lietot ilgstoši cilvēkiem ar sirds vai asinsrites slimībām, savukārt gļotvielas saturošus ārstniecības augus, piemēram, islandes ķērpi vai ceļmallapu, lai izvairītos no iespējamām mijiedarbībām ar medikamentiem, vajadzētu dzert tikai 2 stundas pēc zāļu lietošanas. Ilgstoša ārstniecības augu lietošana pāri ieteiktajam laikam var veicināt alerģisku reakciju rašanos vai kairināt gremošanas traktu, izpaudoties kā slikta dūša vai vemšana,” brīdina D. Zalagaitytė.


