Eiropu ir sasniegusi satraucoša ziņa: Apvienotajā Karalistē pirmo reizi konstatētas tropiskā ūdens odiņa Aedes aegypti olas. Šis kukainis ir galvenais tādu slimību pārnēsātājs kā dengue drudzis, čikungunja un Zikas vīruss. Tajā pašā laikā Eiropas kontinentā tiek uzstādīti jauni rekordi – arvien biežāk tiek reģistrēti vietējie ar odiem pārnēsāto vīrusu infekcijas gadījumi.
Eiropa ieiet jaunā slimību izplatības posmā
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) eksperti brīdina, ka kontinents ir nonācis jaunā situācijas posmā. Tropiskās infekcijas slimības, kas agrāk tika uzskatītas par tālu reģionu problēmu, arvien biežāk tiek konstatētas Dienvideiropā un pat Centrāleiropā. Kā uzsver ECDC direktore Pamela Rendi-Vāgnera, šo slimību izplatība kļūst par “jauno ikdienu”.
Pētnieki norāda, ka sasilstošais klimats, garākas un siltākas vasaras, kā arī intensīvāki nokrišņi rada ideālus apstākļus odu populācijas pieaugumam. Būtiska nozīme ir arī cilvēku un preču arvien intensīvākai pārvietošanai, kas palīdz kukaiņiem izplatīties jaunās teritorijās.
Jums varētu patikt šie:
Bīstamie odi sasniedz Apvienoto Karalisti
Atklājums tika izdarīts netālu no Hītrovas lidostas, kur laboratoriskā analīze apstiprināja Aedes aegypti olu klātbūtni. Tas ir pirmais pierādījums, ka šie odi spēj vairoties Lielbritānijas klimatiskajos apstākļos. Vienlaikus veselības iestādes identificēja arī otru sugu – Aedes albopictus, kas plašāk pazīstams kā “tīģerods”.
Lai gan inficēšanās risks šobrīd tiek vērtēts kā zems, jau pats faktors, ka šie odi spēj noturīgi pastāvēt valstī, tiek uzskatīts par lūzuma punktu. Tas nozīmē, ka labvēlīgos apstākļos pat vietējās odu sugas var sākt pārnēsāt bīstamus vīrusus.
Arī vietējie odi var kļūt par vīrusu pārnēsātājiem
Apvienotajā Karalistē veiktie pētījumi rāda, ka vietējie odu veidi Culex pipiens un Culiseta annulata var pārnēsāt Usutu vīrusu jau pie 19 °C temperatūras. Šāda temperatūra britu vasarā ir pilnīgi ierasta, tādēļ vīrusa izplatība teorētiski ir pilnīgi iespējama.
Iepriekšējie eksperimenti liecina, ka arī piekrastes rajonos sastopamais ods Ochlerotatus detritus spēj pārnēsāt Rietumnīlas vīrusu. Šie dati norāda, ka maigākas ziemas un ilgāks siltuma periods atver durvis slimību izplatībai arī Ziemeļeiropā.
Rekordi Dienvideiropā: līderos Itālija un Francija
2024. gadā Itālijā tika reģistrēti vairāk nekā 200 vietējie dengue drudža gadījumi, lielākā daļa – Marke reģionā. Francijā situācija ir vēl nopietnāka – līdz 2025. gada oktobrim konstatēti 637 čikungunjas gadījumi. Vienlaikus Rietumnīlas vīruss izplatās arvien jaunās teritorijās Itālijā, Rumānijā un citviet.
Jums varētu patikt šie:
Saskaņā ar ECDC datiem astoņas Eiropas valstis 2025. gada vasarā reģistrēja 335 vietējos Rietumnīlas vīrusa gadījumus un 19 ar tiem saistītus nāves gadījumus. Odu sezona tagad sākas agrāk, ilgst ilgāk un aptver arvien lielāku Eiropas daļu.
Kā Eiropa cīnās ar pieaugošo risku?
ECDC ir izstrādājis jaunas vadlīnijas valstīm, kā uzraudzīt odu populācijas un ierobežot slimību izplatību. Ieteikts regulāri pārbaudīt potenciālās odu vairošanās vietas – lietusūdens notekas, puķu podus, dīķus un citas vietas ar stāvošu ūdeni – un tās pēc iespējas likvidēt.
Tāpat tiek ieteikts izmantot videi draudzīgus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus un īpašu uzmanību pievērst sabiedrības informēšanai. Joprojām ļoti efektīvi ir arī vienkārši profilakses pasākumi:
- naudot odu atbaidīšanas līdzekļus (repellentus),
- valkāt apģērbu ar garām piedurknēm un garas bikses,
- uzstādīt odu un citu kukaiņu tīklus logos un durvīs,
- nodrošināt telpās labu ventilāciju.
Vairākās valstīs jau tiek izmantotas vakcīnas pret čikungunju, taču vakcīna pret Rietumnīlas vīrusu cilvēkiem joprojām nav pieejama.
Vai risks sasniegs arī Baltiju?
Lai gan Igaunija un Polija pagaidām neietilpst augstākā riska zonas valstīs, speciālisti brīdina, ka situācija var strauji mainīties. Vietējie Culex dzimtas odi, kas spēj pārnēsāt Rietumnīlas vīrusu, šeit ir plaši izplatīti.
ECDC rekomendē izveidot nacionālās uzraudzības sistēmas, organizēt gatavības mācības pašvaldību līmenī un laikus, skaidri informēt iedzīvotājus. Ātra pirmo saslimšanas gadījumu atklāšana joprojām ir vissvarīgākais faktors – ja slimība tiek identificēta agrīni, tās tālāko izplatību vēl iespējams būtiski ierobežot. Novēlota reakcija padara iejaukšanos daudz sarežģītāku un ievērojami dārgāku.
