Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (ADHD) ir tikai bērnu problēma, kas ar laiku “izaug”, tāpēc pieaugušos ar līdzīgām grūtībām ilgi neuztvēra pietiekami nopietni.
Tagad ir skaidrs, ka daļa bērnu no šiem traucējumiem neizaug – to pazīmes saglabājas arī pieaugušā vecumā un ikdienā rada ievērojamus izaicinājumus. Psihiatre Rima Juknaitė no Kauņas psihisko traucējumu klīnikas “Meliva” (agrāk “InMedica”) uzsver, ka nediagnosticēts ADHD var apgrūtināt darbu un attiecības, savukārt apziņa par savu traucējumu daudziem pacientiem sniedz ievērojamu atvieglojumu.
ADHD nepazūd, kļūstot pieaugušam
“Ilgu laiku ADHD diagnosticēja tikai bērniem, kuri nespēj nosēdēt mierīgi, nepārtraukti kustina rokas un kājas un ir skaļi. Pieaugot traucējumi nepazūd, bet gan mainās to izpausmes veids,” skaidro psihiatre.
Jums varētu patikt šie:
Lielas fiziskas nemieras vietā pieaugušajiem bieži parādās iekšējs trauksmes stāvoklis. Simptomi – impulsivitāte, uzmanības traucējumi, grūtības plānošanā un organizēšanā – bieži tiek kļūdaini uztverti kā rakstura iezīmes, sliktas manieres vai apzināta noteikumu neievērošana.
ADHD tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība
Pēdējos gados attieksme pret ADHD ir būtiski mainījusies. Veselības speciālisti un sabiedrība šo traucējumu spēj labāk atpazīt un izprast.
“Pie mums nonāk arvien vairāk jaunu pētījumu un zinātnisku rakstu par ADHD simptomiem un norisi. Starptautiski atzīti novērtēšanas kritēriji un diagnostiskās skalas kļuvušas par ikdienas darba instrumentu, tāpēc speciālisti ir daudz labāk sagatavoti šīs diagnozes noteikšanai,” stāsta R. Juknaitė.
Pēc psihiatres teiktā, lielu nozīmi spēlē arī plašāka informācijas pieejamība un mazāka garīgās veselības stigmatizācija – pacienti arvien biežāk ierodas uz konsultāciju jau ar zināmu priekšstatu par to, kas varētu slēpties aiz viņu grūtībām.
Sākums vienmēr meklējams bērnībā
ADHD ir psihoneiroloģisks attīstības traucējums, kura sākums vienmēr ir bērnībā, pat ja tolaik simptomi netiek pamanīti. Tas var notikt, piemēram, ja bērns aug ļoti strukturētā vidē, viņam ir maz patstāvīgu pienākumu, viņš ir emocionāli ļoti nobriedis vai ātri pielāgojas izvirzītajām prasībām.
Jums varētu patikt šie:
Šādos gadījumos grūtības bieži kļūst redzamas tikai pieaugušā vecumā, kad pašam jāplāno laiks, darbs, attiecības un ikdienas pienākumi – tad kļūst skaidrs, ka “parastie” risinājumi vienkārši nedarbojas.
Biežākie simptomi pieaugušajiem
“Meliva” psihisko traucējumu klīnikas vadītāja, bērnu, pusaudžu un pieaugušo psihiatre dr. Devika Gudienė skaidro, ka pieaugušie visbiežāk vēršas pie speciālista ar šādām sūdzībām:
- grūtības koncentrēt uzmanību;
- nepabeigti uzdevumi un projekti;
- grūtības plānot darbus un aktivitātes;
- tieksme pārlēkt no viena uzdevuma uz citu;
- emociju svārstības un impulsīva rīcība;
- strauja motivācijas zudšana un izklaidētas, saraustītas domas.
Dažos gadījumos novēro arī tā dēvēto hiperfokusu – pārmērīgu iegrimšanu vienā jomā vai nodarbē, kuras dēļ viss pārējais tiek atstāts novārtā.
ADHD bieži ir iedzimts
Ir zināms, ka ADHD vairumā gadījumu ir iedzimts traucējums. Citi riska faktori – priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars, kaitīgu vielu ietekme agrā bērnībā vai galvas smadzeņu trauma – joprojām tiek aktīvi pētīti.
“Praksē bieži redzam situācijas, kad uz konsultāciju ADHD aizdomu dēļ tiek nosūtīts bērns, bet sarunas laikā līdzi atnākušie vecāki pamana, ka paši piedzīvo ļoti līdzīgas grūtības – arī viņiem ir sarežģīti koncentrēties, plānot laiku un pabeigt iesāktos darbus,” stāsta psihiatre.
Diagnostikas process pieaugušajiem sniedz ļoti vērtīgu informāciju un palīdz labāk pamanīt un izprast gan emocionālās grūtības, gan ikdienas funkcionēšanas īpatnības.
Savlaicīga diagnoze maina dzīves kvalitāti
Dr. Devika Gudienė uzsver, ka savlaicīgi noteikta diagnoze var būtiski mainīt cilvēka dzīves kvalitāti. Jo agrāk traucējums tiek atpazīts, jo ātrāk var sākt piemērotu palīdzību un, ja nepieciešams, ārstēšanu.
Tas savukārt palīdz:
- mazināt emocionālu diskomfortu;
- uzlabot darba spējas;
- stiprināt attiecības ar tuviniekiem;
- uzlabot kopējo pašsajūtu.
Ļoti būtiski, ka savlaicīga palīdzība palīdz izvairīties no pastiprinātas pašpārmetumu, vainas un kauna izjūtas, kā arī pašvērtējuma krišanās, kas pieaugušajiem ar nediagnosticētu ADHD ir ļoti izplatīta.
Kompleksa ārstēšana: vairāk nekā tikai zāles
ADHD diagnostika pieaugušajiem notiek vairākos posmos. Pirmajā vizītē psihiatrs kopā ar pacientu detalizēti pārrunā:
- kādus simptomus cilvēks piedzīvo;
- cik ilgi tie pastāv;
- cik izteikti tie ir;
- kā tie mainījušies laika gaitā.
Bieži pacients tiek nosūtīts arī pie psihologa, kur tiek veikti papildu testi, lai precīzāk novērtētu stāvokli. Otrajā vizītē, kad visi dati ir izvērtēti, ADHD diagnoze tiek apstiprināta vai noraidīta.
Ārstēšanas iespējas
“ADHD ārstēšana ietver gan nemedikamentozu, gan medikamentozu palīdzību,” skaidro dr. Devika Gudienė. “Īpaši bērniem un pusaudžiem ir svarīgi izmantot kompleksu pieeju.”
Biežāk lietotie palīdzības veidi ir:
- specifiskas zāles, kas palīdz mazināt simptomus un uzlabot ikdienas funkcionēšanu (Latvijā tiek izmantotas divas galvenās medikamentu grupas);
- psiholoģiskā konsultēšana;
- kognitīvi biheiviorālā terapija, kas palīdz:
- plānot un strukturēt laiku,
- labāk regulēt emocijas,
- mazināt impulsīvu uzvedību.
Tuvinieku loma
Ģimenes un tuvinieku atbalsts ir ļoti nozīmīgs gan ārstēšanā, gan ikdienas funkcionēšanā. Ja tuvinieki saprot, kas ir ADHD, ir daudz vieglāk:
- pieņemt un izskaidrot cilvēka uzvedības īpatnības;
- palīdzēt viņam izveidot un uzturēt dienas plānu;
- nodrošināt ikdienā pēc iespējas lielāku struktūru.
Ar ADHD ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi
“Pat ar ADHD diagnozi ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi,” uzsver psihiatre R. Juknaitė. “Svarīgi ir skaidri saprast, ko es vēlos, kas man neder un ko es gribu mainīt.”
Viņa norāda, ka pārmaiņām jābūt pakāpeniskām:
- virzība notiek pa vienam solim;
- tikai tad, kad iepriekšējais solis kļuvis par ikdienas ieradumu, ir lietderīgi pievienot nākamo.
Kognitīvi biheiviorālā terapija, psiholoģiskā konsultēšana un koučings sniedz daudz praktisku instrumentu, kas palīdz labāk tikt galā ar ADHD izaicinājumiem. Ļoti noderīga var būt arī pašizglītošanās – uzticama informācija par dažādām stratēģijām šodien ir viegli pieejama.
Jo agrāka diagnoze, jo labāka prognoze
Speciālisti uzsver, ka jo agrāk tiek diagnosticēts ADHD, jo ātrāk cilvēks var saņemt nepieciešamo palīdzību. Tajā pašā laikā svarīgi saprast, ka traucējumu izpausmes laika gaitā var mainīties.
Somatiskas slimības vai spēcīgs emocionāls stress var izraisīt jaunas grūtības, tomēr agrāk iegūtās zināšanas un prasmes palīdz ar tām labāk tikt galā.
