Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīnikas informē, ka pēdējās dienās, īpaši aizvadītajā nedēļas nogalē, ievērojami pieaudzis pacientu skaits, kuriem nepieciešama palīdzība gripas un citu akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju dēļ. Īpaši izteikti tas redzams bērnu pieplūdumā Uzņemšanas–neatliekamās medicīnas nodaļā.
Palielinājies bērnu pacientu skaits nedēļas nogalēs
Nedēļas nogalē – piektdien, sestdien un svētdien – Santaras klīniku bērnu Uzņemšanas–neatliekamās medicīnas nodaļā vērsās gandrīz 600 bērni, no kuriem 127 tika diagnosticēta gripa. Viļņā nedēļas nogalēs, kad ģimenes ārstu un primārās veselības aprūpes centri nestrādā, ir tikai divas slimnīcas, kur var vērsties ar bērniem – Viļņas klīniskā slimnīca Antakalnis rajonā un Santaras klīnikas.
“Ne visi bērni un pieaugušie ar gripu ir jāstacionē, taču, lai saņemtu pretgripas medikamentus, nepieciešama recepte – tāpēc cilvēki masveidā dodas uz slimnīcu,” skaidro bērnu Uzņemšanas–neatliekamās medicīnas nodaļas vadītāja, ārste Ingrīda Sapagovaite, komentējot lielo pacientu skaitu. “Bērnus parasti nepavada viens pieaugušais – bieži ierodas visa ģimene, arī vecvecāki vai tantes. Tāpēc Uzņemšanas–neatliekamās medicīnas nodaļa bija pilna ar cilvēkiem.”
Kad doties uz slimnīcu un kad palīdzēt bērnam mājās?
Dienā gripas dēļ slimnīcā tiek stacionēti apmēram pieci bērni. Pēc ārstes teiktā, uzņemšanā bērnus izmeklē, veic nepieciešamās analīzes, nozīmē ārstēšanu, un lielākā daļa pēc tam tiek nosūtīti atpakaļ mājās turpināt ārstēšanos. Rindas un gaidīšanas laiks būtu īsāks, ja vecāki sāktu drudža ārstēšanu bērnam vispirms mājas apstākļos.
“Ja bērnam paaugstinās temperatūra – kas ir visraksturīgākā gripas sākuma pazīme – vispirms mājās vajadzētu dot pretdrudža un pretsāpju līdzekļus, nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu un rūpīgi sekot bērna pašsajūtai. Uz slimnīcu jābrauc, ja:
- temperatūra pēc zāļu lietošanas nesamazinās zem 38 °C,
- bērns atsakās dzert, negrib ēst, ir apātisks, miegains, tikai guļ un nevēlas spēlēties,
- vai, gluži pretēji, kļūst ļoti nemierīgs,
- bērnam ir atkārtota vemšana un pastāvīga caureja.”
“Lūdzam uz Uzņemšanas–neatliekamās medicīnas nodaļu ierasties ar bērnu tikai vienam pieaugušajam, bet pārējiem ģimenes locekļiem palikt mājās vai gaidīt automašīnā. Liels cilvēku skaits traucē medicīnas personāla darbu, rada neērtības citiem pacientiem un palielina infekcijas izplatīšanās risku. Lūdzam visus izturēties ar izpratni un pacietību,” uzsver I. Sapagovaite.
Pēc ārstes domām, pacientu pieplūdums nedēļas nogalēs būtu mazāks, ja daļa pakalpojumu būtu pieejami arī primārās veselības aprūpes iestādēs.
Kāpēc uzņemšanas nodaļā jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku?
Laiks, kas jāpavada uzņemšanas nodaļā, ieilgst galvenokārt lielā pacientu skaita un nepieciešamo izmeklējumu dēļ. Laboratoriskās analīzes aizņem vismaz vienu stundu, turklāt pēc pacienta stāvokļa izvērtēšanas nereti nepieciešama intravenoza šķidruma terapija, pretvīrusu zāles, un tikai pēc tam pacients var doties mājās turpināt ārstēšanos.
I. Sapagovaite uzsver, ka palīdzību varētu saņemt daudz ātrāk, ja cilvēki biežāk vispirms vērstos pie sava ģimenes ārsta. Ja pacienta stāvoklis patiešām prasa ārstēšanos slimnīcā, poliklīnikā jau veiktās analīzes ļautu samazināt gaidīšanas laiku slimnīcā vismaz par vienu stundu.
Pieaug gripas gadījumu skaits pieaugušo vidū
Infekcijas slimību centra vadītāja, infektoloģe prof. Ligita Jančorienė norāda, ka šogad gripas sezona sākusies agrāk nekā parasti. Ja ierasti saslimstība ar gripu pieaug no janvāra līdz martam, tad šogad gripas pacienti slimnīcā sāka parādīties jau novembra vidū.
Nedēļas nogalē Infekcijas slimību centra Uzņemšanas–neatliekamās medicīnas nodaļā tika konsultēti vairāk nekā 30 pacienti ar akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju, un astoņi pacienti tika stacionēti smagas gripas dēļ: “Pašlaik uz neatliekamo palīdzību ierodas vairāk cilvēku, taču to, kuriem nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, joprojām ir salīdzinoši maz – lielākā daļa pēc izmeklējumiem un ārstēšanas ieteikumu saņemšanas var doties mājās,” skaidro prof. Jančorienė.
Kam nepieciešama ārstēšanās slimnīcā?
Daļai pacientu tomēr ir vajadzīga stacionāra ārstēšana. Infekcijas slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe doc. Birute Zablockiene norāda, ka gripas pacienti šobrīd aizņem aptuveni trešdaļu nodaļas gultasvietu:
“Slimnīcā mēs galvenokārt uzņemam:
- pacientus ar pneimoniju, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešama papildu skābekļa terapija,
- kā arī gados vecākus pacientus ar hroniskām slimībām, kuru stāvoklis saslimšanas ar gripu dēļ būtiski pasliktinās.”
Gripas bīstamība un profilakse
Ārsti atgādina, ka gripa ir vīrusu izraisīta slimība, kas var radīt smagas komplikācijas – pneimoniju, sirds un nervu sistēmas bojājumus, īpaši bērniem, gados veciem cilvēkiem, grūtniecēm un pacientiem ar hroniskām slimībām. Tā kā vīrusu izplatības kulminācija vēl tikai priekšā, šobrīd ir īpaši svarīgi ievērot profilakses pasākumus.
Nozīmīgi ieteikumi gripas un citu vīrusu infekciju profilaksei
Vakcinācija – drošākais aizsardzības veids
Gripai paredzētā vakcīna būtiski samazina smagas saslimšanas, hospitalizācijas un komplikāciju risku. Ieteicams vakcinēties katru gadu.
Mazgāšanās līdzekļu un masku lietošana
COVID‑19 pandēmija skaidri pierādīja, ka sejas maskas mazina pa gaisu izplatāmo infekciju izplatību. Ja jūtat saaukstēšanās vai gripas simptomus, sabiedriskās vietās lietojiet sejas masku.
Roku mazgāšana un dezinfekcija
Rokas jāmazgā ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes, īpaši pēc uzturēšanās sabiedriskās vietās, pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma. Ja nav pieejams ūdens un ziepes, izmantojiet roku dezinfekcijas līdzekli.
Klepošanas un šķaudīšanas kultūra
Klepojiet un šķaudiet nevis plaukstā, bet vienreiz lietojamā salvetē vai elkoņa locītavā (uz piedurknes). Izlietoto salveti nekavējoties izmetiet atkritumos un nomazgājiet rokas.
Izvairieties no kontakta ar saslimušajiem
Samaziniet uzturēšanos cilvēku pilnās telpās, īpaši vīrusu izplatības maksimuma laikā, un izvairieties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir slimības pazīmes.
Palieciet mājās, ja esat saslimis
Ja esat slims, nedodieties uz darbu, skolu vai bērnudārzu. Tā jūs pasargāsiet citus un mazināsiet vīrusa izplatību.
Telpu vēdināšana
Regulāra telpu vēdināšana samazina pa gaisu izplatāmo vīrusu koncentrāciju. Vēdiniet telpas vairākas reizes dienā, īpaši, ja tajās uzturas vairāki cilvēki.


