Iknodienas dzīves novērojumi rāda vienkāršu patiesību – bankomāti vairs nešķiet tik nepieciešami kā agrāk. Aizvien vairāk cilvēku pierod pie mobilo lietotņu, norēķinu karšu vai pat viedpulksteņu izmantošanas, un skaidras naudas lietošana kļūst arvien retāka.
Vai bankomātu laikmets tuvojas beigām?
Tomēr šī situācija rada arī nopietnākus jautājumus: vai bankomātu laikmets tiešām tuvojas noslēgumam? Vai tie patiešām varētu kļūt par tikpat retu parādību kā mūsdienu pastkastītes, kuras pilsētās nereti uztver vairāk kā arhitektūras liecību, nevis reāli izmantotu objektu?
Lielpilsētās bankomāti joprojām ir pieejami, taču arī tur to tīkls ir ievērojami sarucis. Mazākās pilsētās un ciemos aina ir vēl drūmāka – cilvēkiem nereti nākas mērot desmitiem kilometru, lai sasniegtu tuvāko vietu, kur var izņemt skaidru naudu.
Jums varētu patikt šie:
Šādas pārmaiņas ietekmē gan cilvēku ikdienas paradumus, gan finanšu pakalpojumu drošību un pieejamību. Diskusija par bankomātu nepieciešamību nav tikai jautājums par tehnoloģijām vai moderniem norēķinu risinājumiem.
Runa ir arī par sociālo taisnīgumu, ģeogrāfisko pieejamību un vecāka gadagājuma cilvēku iespējām palikt pilnvērtīgiem dalībniekiem ekonomiskajā sistēmā. Tālāk – sīkāk par to, kurp esam ceļā un kas nākotnē varētu aizstāt veco, tik ierasto bankomātu.
Bankomātu skaita samazināšanās iemesli
Galvenais iemesls, kādēļ bankomātu tīkls sarūk, ir mainījusies klientu uzvedība. Lielākā daļa cilvēku dod priekšroku bezkontakta maksājumiem, mobilajai bankai un digitālajiem makiem. Tas ir ne tikai ātrāk, bet nereti arī drošāk. Bankas redz, ka fiziskas skaidras naudas nepieciešamība samazinās, tāpēc vairs nav ekonomiski pamatoti ieguldīt līdzekļus bankomātu uzturēšanā, apsardzē un naudas kasetņu loģistikā.
Būtiska loma ir arī skaidras naudas izņemšanas limitu samazināšanai un tam, ka aizvien mazāk darījumu tiek veikti skaidrā naudā. Dažās valstīs, piemēram, Zviedrijā vai Norvēģijā, skaidrā nauda jau veido tikai pavisam nelielu daļu no visiem maksājumiem.
Lietuvā šī daļa gan vēl ir ievērojami lielāka, taču virziens ir skaidrs – arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju vairs pat nepiedāvā iespēju norēķināties skaidrā naudā.
Jums varētu patikt šie:
Sociālā noslāņošanās un reģionālā nevienlīdzība
Ja lielo pilsētu iedzīvotājus tehnoloģiskās pārmaiņas lielākoties iepriecina, tad lauku apvidos tās var kļūt par nopietnu pārbaudījumu. Mazpilsētu un ciemu iedzīvotājiem, īpaši senioriem, kuriem nav viedtālruņa vai prasmju lietot internetbanku, bankomātu pazušana nav tikai neērtība, bet sociālās atstumtības izpausme.
Pensijas, pabalsti un daudzi ikdienas nelielie tēriņi joprojām bieži tiek veikti skaidrā naudā. Ja tuvākais bankomāts atrodas desmitiem kilometru attālumā, rodas jautājums: vai šāda sistēma tiešām ir vienlīdz pieejama visiem?
Bankas gan ievieš mobilos bankomātus vai sadarbojas ar pasta nodaļu tīkliem, tomēr šie risinājumi vēl nav kļuvuši pietiekami izplatīti.
Alternatīvu meklējumi
Pavisam bez skaidras naudas pagaidām neiztiek gandrīz neviens. Tāpēc tiek meklēti starprisnājumi – daži tirdzniecības centri, aptiekas un pasta nodaļas piedāvā iespēju, maksājot ar karti, izņemt skaidru naudu kasē. Lai gan tas palīdz mazināt problēmu, tas tomēr neaizstāj pilnvērtīgu bankomātu, kas pieejams visu diennakti un piedāvā plašāku operāciju klāstu.
Vienlaikus vērojami arī pozitīvi procesi. Valstis, kas aktīvi attīsta digitālos pakalpojumus, iegulda alternatīvos skaidras naudas izsniegšanas risinājumos – sākot ar maziem un viegli pārvietojamiem automātiem, beidzot ar sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Tādējādi rodas iespēja izņemt skaidru naudu arī attālākos reģionos, vienlaikus samazinot banku izmaksas par pakalpojuma nodrošināšanu.
Vai bankomāti pilnībā izzudīs?
Vai bankomātu nākotne būs līdzīga kā pastkastītēm? Iespējams. Taču tas nenozīmē, ka tie pilnībā pazudīs. Visticamāk bankomāti kļūs par nišas pakalpojumu – domātu noteiktām lietotāju grupām un koncentrētu lielos satiksmes un pakalpojumu mezglos: stacijās, slimnīcās, tirdzniecības centros.
Jau tagad bankomāti atkāpjas no “katra stūra” – tie vairs nav visur, bet gan dažās stratēģiski izvēlētās vietās. Tajā pašā laikā, kamēr daļai iedzīvotāju bankomāts ir galvenais veids, kā tikt pie savas naudas, no tiem pilnībā atteikties nav iespējams. Tas būtu ne tikai riskanti, bet arī sociāli bezatbildīgi.
Nākotnes scenārijs – hibrīdsistēma?
Tuvākajā nākotnē varētu izveidoties divpakāpju sistēma: pilsētās gandrīz pilnībā dominēs digitālie norēķinu risinājumi, savukārt lauku reģionos saglabāsies skaidra vajadzība pēc bankomātiem un citiem skaidras naudas risinājumiem. Iespējams, ka bankomātu skaits ar laiku turpinās samazināties, taču tie pilnībā neizzudīs – tāpat kā neizzūd bibliotēkas.
Tomēr viens princips paliek nemainīgs: nauda – neatkarīgi no tās formas – ir jābūt pieejamai ikvienam. Ja skaidra nauda arī turpmāk saglabās nozīmīgu lomu finanšu sistēmā, tad bankomātiem vēl ilgi būs svarīga un neaizstājama funkcija.
