Reaģējot uz sabiedrībā augošajām gaidām attiecībā uz dzīvnieku labturību, vietējo ražotāju investīcijām un skaidru tirgus virzību, “Rimi” paziņo, ka vēlākais līdz 2026. gada beigām visos mazumtirdzniecības tīkla veikalos Lietuvā pilnībā atteiksies no sprostos turētu dējējvistu olām. Tas ir noslēdzošais solis pārejā uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem gan svaigo olu sortimentā, gan visos veikalu privātās preču zīmes produktos.
Līdz 2026. gada sākumam veikalos būs atļauts tirgot tikai vienu produktu, kas satur sprostos turētu vistu olas – un arī to vienīgi no tiem ražotājiem, kam ir skaidra sociālās atbildības politika un oficiāls apņemšanās termiņš pilnībā atteikties no šādas turēšanas prakses. “Rimi Lietuva” sabiedrisko attiecību un korporatīvās atbildības vadītāja Luka Lesauskaite-Remeike norāda, ka jau šobrīd aptuveni 95% “Rimi” pārdoto olu nāk no vistām, kas netiek turētas sprostos, un pieprasījums pēc šādām olām nepārtraukti pieaug.
“Svaigas vistas olas ir viens no pieejamākajiem olbaltumvielu avotiem un nonāk gandrīz ikviena pircēja grozā. Tāpēc ir būtiski, lai, nodrošinot augstāku dzīvnieku labturību, cena joprojām paliktu pieejama. Nākamā gada laikā pilnībā pāriesim uz olām no vistām, kas netiek turētas sprostos – gan veikalu plauktos, gan mūsu produktos, tostarp ‘Mano dienai’ un citās produktu līnijās,” skaidro viņa.

Sadarbība ar dzīvnieku aizstāvjiem un ražotājiem
Vairāku gadu garumā izveidota cieša sadarbība ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām un Baltijas valstu ražotājiem, lai izstrādātu līdzsvarotu plānu, kas ņem vērā gan dzīvnieku labturību, gan vietējo ražotāju iespējas, gan arī arvien atbildīgāku patērētāju uzvedību. Mērķis palicis nemainīgs – augstāka dzīvnieku labturība, apmierināti klienti un pieejama cena, uzsver L. Lesauskaite-Remeike.
Nevalstiskās organizācijas “Tušti narvai” vadītāja Gabriele Vaitkevičūte uzskata tirdzniecības tīkla lēmumu pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olām par nozīmīgu soli plašākas dzīvnieku aizsardzības virzienā Lietuvā.
“Kad lieli un pazīstami uzņēmumi izvēlas tirgot tikai ētiskāk ražotas preces, mainās viss tirgus. Ražotāji ir spiesti pielāgoties, turklāt tiek parādīts arī labs piemērs citiem. Es atzinīgi vērtēju ‘Rimi’ lēmumu, kas pasargās tūkstošiem putnu no dzīves sprostos,” viņa saka.
Lietuvas ražotāji: pārmaiņas prasa mērķtiecīgas investīcijas
“Rimi” pārejas pēdējais posms uz augstākiem labturības standartiem ir atteikšanās no 3. koda jeb sprostos turētu vistu olām. Šo pārmaiņu ieviešanu atbalsta atbildīgi un ilgtspējīgi tīkla piegādātāji.
Viens no lielākajiem olu ražotājiem valstī – “Groward Group” – pēdējos gados speris nozīmīgus soļus šajā virzienā.
“Šogad esam panākuši būtiskas pārmaiņas – lielākā daļa mūsu saimniecībās turēto putnu vairs netiek turēti sprostos, bet gan uz pakaišiem. Plānojam turpināt mērķtiecīgi investēt risinājumos, kas palielinās uz pakaišiem turēto putnu īpatsvaru un stiprinās mūsu darbības ilgtspēju,” skaidro “Groward Group” pārdošanas vadītājs Vītis Bradauškas.
Viņš uzsver, ka sadarbība ar partneriem, kuri ievēro atbildības, caurspīdīguma un dzīvnieku labturības principus, ir ārkārtīgi nozīmīga. Pārmaiņu tempu paātrina arī citi Lietuvas ražotāji. Lauksaimniecības uzņēmums “Sparnai” pēdējos gados veicis vērā ņemamas investīcijas.
“Vienā no mūsu fermām ierīkotas speciālas iekārtas vistu brīvai turēšanai, bet sešās saimniecībās ieviesti moderni pakaišu turēšanas risinājumi. Kopumā šajās pārmaiņās ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro,” precizē uzņēmuma direktors Dainius Spirikavičus.
Dzīvnieku labturība kā jaunais tirgus standarts
Pēc L. Lesauskaites domām, “Rimi” lēmums pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olām atspoguļo tendenci, ko arvien aktīvāk atbalsta gan Lietuvas ražotāji un mazumtirdzniecības tīkli, gan paši patērētāji. Pāreja uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem ne tikai uzlabo produktu kvalitāti, bet arī stiprina ilgtspējīgu mājputnu nozari un veicina atbildīgu patēriņu.
Lai gan šādas pārmaiņas prasa ievērojamas investīcijas, gan ražotāji, gan tirgotāji ir vienisprātis: tas ir ilgtermiņa un neizbēgams attīstības virziens Lietuvas tirgum.


