Sociālo mediju platformas apkopo milzīgus daudzumus personas datu par miljardiem lietotāju. Tie vairs nekalpo tikai mērķētai reklāmai, bet kļūst par degvielu strauji attīstošajam mākslīgajam intelektam (MI).
Sociālie tīkli kā neredzams “otrais darbs”
ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission, FTC) savā ziņojumā norāda, ka tādi milži kā Meta, YouTube un TikTok veic plašu lietotāju izsekošanu un apkopo informāciju arī par nepilngadīgajiem. “Telia” kiberdrošības vadītājs Dariuss Povilaitis uzsver, ka sociālie tīkli cilvēkiem ir kļuvuši par sava veida otru darba vietu – tādu, par kuru paši pat neapzinās, un par kuru viņiem nekad netiks samaksāts.
Povilaitis skaidro, ka algoritmi mūs vairs tikai neuzrauga no malas – tie aktīvi izmanto lietotāju datus savu mērķu sasniegšanai, un šīs pārmaiņas vairumam notiek nemanāmi. Ja sākumā tā bijusi drīzāk viņa profesionāla nojauta, tad tagad to arvien skaidrāk apstiprina konkrēti pētījumu rezultāti.
Jums varētu patikt šie:
Algoritms kā psihologs, kas nestrādā tavās interesēs
“Agrāk algoritmam pietika ar to, ka tas redzēja, ko cilvēki dod priekšroku. Tagad tā mērķis ir panākt, lai lietotāji paši rada aizvien vairāk satura. Mūsdienās algoritms ir kļuvis par sava veida psihologu, kurš lielākoties – un bieži vien nekad – <strong nedarbojas jūsu interesēs. Tas precīzi zina, kāds kompliments, kāds “patīk” vai komentārs radīs jums labas emocijas un pakāpeniski “iedzresē” cilvēkus dalīties ar aizvien vairāk satura,” skaidro Povilaitis.
FTC jau 2024. gadā savā pētījumā norādīja, ka vairāki sociālo mediju uzņēmumi plaši izseko savus lietotājus, tostarp nepilngadīgos, un apkopo un izplata lielu apjomu personiskās informācijas.
Atklājās, ka deviņi uzņēmumi – to skaitā Meta, YouTube un TikTok – sistemātiski ievāca un izmantoja lietotāju datus. Ziņojumā secināts, ka šīs platformas, kas piedāvā šķietami bezmaksas pakalpojumu, pelna ar datiem, novirzot lietotājus uz reklāmām, kas pielāgotas viņu demogrāfiskajām īpašībām un uzvedībai. Vienlaikus lietotāju aizsardzība, īpaši bērnu un pusaudžu gadījumā, izrādījusies nepietiekama.
Pēc FTC teiktā, izmeklēšana sākta gandrīz pirms pieciem gadiem, ar mērķi pirmo reizi padziļināti izvērtēt lielāko interneta platformu caurspīdībai trūkstošās biznesa prakses – to uzņēmumu, kas uz lietotāju datiem ir uzbūvējuši daudzmiljardu reklāmas biznesus.
Mākslīgais intelekts mācās no mūsu uzvedības
Povilaitis skaidro, ka mākslīgais intelekts mācās no datiem tāpat, kā cilvēks mācās no pieredzes. Lai MI spētu atpazīt emocijas, noskaņojumu un valodas nianses, tam nepieciešams milzīgs daudzums reālu cilvēku uzvedības piemēru.
Jums varētu patikt šie:
“Te spēlē iesaistās sociālo mediju platformas – tās ik dienu rada triljonus datu punktu: tekstus, attēlus, reakcijas, skatīšanās ilgumu, komentāros apslēptas emocionālās norādes. Viss šis saturs kļūst par mācību materiālu MI modeļiem, palīdzot tiem saprast, kā cilvēki sazinās, reaģē un pieņem lēmumus. Citiem vārdiem, mūsu digitālā dzīve sociālajos tīklos ir kā neredzama laboratorijas vide, no kuras MI iegūst zināšanas, lai kļūtu “cilvēcīgāks”,” norāda “Telia” kiberdrošības vadītājs.
Kāpēc nevajadzētu atklāt par sevi pārāk daudz?
Povilaitis aprakstīto mehānismu, kurā algoritms faktiski kļūst par psihologu, apstiprina arī 2025. gada pētījums, ko veikuši Le Čens un Jižins Guo, un kas publicēts darbā “Privacy Protection on Social Media Platforms: Overdisclosure of Online Behavioral Data is Labeling Users”. Pētnieki uzsver, ka ikviena tava darbība sociālajos tīklos – sākot no “patīk” nospiešanas līdz ieraksta pārpublicēšanai – tev piešķir neredzamu “digitālo etiķeti”.
Laika gaitā šīs etiķetes saplūst detalizētā psiholoģiskā profilā, kas algoritmiem ļauj ne tikai prognozēt, bet arī veidot tavas vēlmes, izmantojot tavas personīgās vājās vietas. Pētnieki uzsver, ka pašreizējās piekrišanas formas, ko lietotāji apstiprina ar ķeksīti, ir lielākoties formālas un nenodrošina aizsardzību pret algoritmisko profilēšanu.
Praktiski soļi savas privātuma aizsardzībai
Povilaitis iesaka sākt ar vienkāršāko: “Atvēliet 15 minūtes un rūpīgi pārskatiet savu sociālo tīklu profilu privātuma iestatījumus. Izslēdziet visu, kas nav būtiski – piemēram, neatļaujiet atrašanās vietas koplietošanu, ierobežojiet piekļuves, ko esat devuši trešo pušu lietotnēm. Pirms nospiežat “patīk” vai dalāties ar saturu, pajautājiet sev, kādu “etiķeti” šī darbība jums piešķirs un vai patiešām vēlaties ar šādu informāciju barot algoritmu.”
Lai efektīvi pasargātos no algoritmu ietekmes, viņš iesaka apvienot uzticamus tehnoloģiskus risinājumus un apzinātu lietotāja rīcību. Papildu drošību meklējošajiem vērts apsvērt specializētus risinājumus, piemēram, “Telia Safe” lietotni, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas kiberdrošības līderi F-Secure un ļauj vienuviet pārvaldīt, kurām lietotnēm ir piekļuve taviem personas datiem.
Ar tehnoloģijām vien nepietiek: nozīme ir arī lietotājam
Povilaitis uzsver, ka tehnoloģiskā aizsardzība ir tikai viena medaļas puse. Otrā, tikpat svarīgā, ir mūsu pašu izpratne un paradumi. Katrs tavs “patīk” vai komentārs ir signāls platformai, kas pasaka, kādu saturu tu vēlies redzēt vairāk.
Ignorējot manipulatīvu vai zemas kvalitātes saturu, mēs platformām sūtām skaidru vēstījumu, ka dodam priekšroku kvalitātei, nevis kvantitātei. Lai arī viena cilvēka izvēle šķiet niecīga, miljoniem lietotāju apzināta rīcība var piespiest platformas mainīties un veidot vidi, kas kalpo cilvēkiem, nevis tikai cenšas no tiem iegūt maksimālu labumu.
Autentiskums kā pretlīdzeklis algoritmiem
“Spēja pretoties algoritma vilinājumiem nozīmē, pirmkārt, saglabāt savu autentiskumu. Algoritms darbojas kā vidējā gaumes standarta formula – tas izceļ saturu, kas patiks pēc iespējas plašākai auditorijai, un tādējādi spiež visus kļūt līdzīgākiem. Ja jūs neskrienat pakaļ “patīk” skaitam un veidojat saturu, kas jums patiešām ir nozīmīgs, nevis vienkārši populārs, jūs sargājat savu neatkārtojamību.
Tā ir izvēle – būt personībai, nevis tikai vēl vienam datu punktam, kuru sistēma var viegli paredzēt un virzīt,” rezumē Povilaitis.
