Sarunas par tēmu, vai mākslīgais intelekts (MI) atņems cilvēkiem darbu, visbiežāk saistās ar automatizāciju un efektivitāti. Sabiedriskajā telpā MI nereti tiek attēlots kā spēks, kas aizstāj noteiktas profesijas un samazina darbavietu skaitu. Šāda attieksme ir kļuvusi gandrīz par noklusētu baili.
Tomēr jaunākie pētījumi rāda citādu ainu. Mākslīgais intelekts var būt ne tikai instruments uzdevumu paātrināšanai, bet arī partneris, kas palīdz cilvēkiem domāt radošāk. Tas nozīmē, ka tehnoloģija ne vienmēr aizēno cilvēka ieguldījumu, bet var to pat pastiprināt.
Pārsteidzošs atklājums: MI kā radošuma partneris
Šādu negaidītu ietekmi atklāja plašs eksperiments, kas veikts Svonsī Universitātē. Pētnieki centās saprast, kā cilvēki rada jaunas idejas, ja līdzās darbojas algoritms, kas piedāvā dažādus risinājumus. Rezultāti lika pārskatīt ierasto priekšstatu par attiecībām starp cilvēku un MI.

Svonsī Universitātes pētījuma saturs
Eksperimentā piedalījās vairāk nekā astoņi simti cilvēku, kuri izstrādāja virtuālo automobiļu dizainus. Viņi strādāja ar sistēmu, kas ģenerēja veselas galerijas ar ļoti atšķirīgiem variantiem – to vidū bija gan līdz galam izstrādāti, gan arī apzināti dīvaini un riskanti piedāvājumi. Tieši šī daudzveidība kļuva par galveno radošumu veicinošo faktoru.
Pētnieki novēroja, ka dalībnieki, kuri redzēja MI piedāvātos risinājumus:
- veltīja uzdevumam vairāk laika,
- radīja kvalitatīvākus risinājumus,
- izjuta lielāku iesaisti un interesi.
Algoritms nedarbojās kā vienkāršs paātrinātājs, bet gan kā sarunu partneris, kas rosināja meklēt drosmīgākus virzienus. Īpaši nozīmīgi bija tas, ka arī “slikti” vai nepilnīgi piemēri iedrošināja dalībniekus eksperimentēt un paplašināt savus ierastos domāšanas rāmjus.
Kāpēc ideju daudzveidība ir tik svarīga?
Izmantotā sistēma atšķīrās no daudziem ierastiem dizaina rīkiem ar to, ka nemēģināja piedāvāt tikai “labākos” risinājumus. Tā vietā tika izmantota pieeja, kas radīja ļoti plašu dizaina variantu klāstu – gluži kā karti, kurā dažādi ceļi tiek uzskatīti par vienlīdz nozīmīgiem. Cilvēkam tas deva daudz vairāk telpas izpētei.
Pētījuma autori uzsvēra, ka tieši plašs priekšlikumu spektrs visvairāk palīdzēja dalībniekiem izkļūt no savām sākotnējām, ierobežojošām izvēlēm. Redzot negaidītu vai pat “nepareizu” variantu, cilvēkam ir vieglāk pārvarēt pirmo, pārlieku šauro ideju un sākt pētīt plašāku radošo lauku. Šādā veidā MI kļūst par katalizatoru, nevis tikai padomdevēju.
Kā novērtēt cilvēka un MI kopradi?

Nozīmīgs secinājums skar veidu, kā šobrīd tiek vērtēti uz mākslīgo intelektu balstīti dizaina rīki. Bieži tiek mērīts, cik reižu cilvēks nospiedis pogu vai cik daudz MI ieteikumu ir tieši nokopēti, taču šādi rādītāji neparāda patieso ietekmi uz domāšanu. Tie ir pārāk šauri, lai atklātu radošo procesu kopumā.
Pētnieki iesaka pievērst lielāku uzmanību tam, kā MI maina lietotāja ideju meklēšanas veidu un lēmumu drosmi. Jo vairāk mākslīgo intelektu izmanto arhitektūrā, mūzikā vai spēļu veidošanā, jo svarīgāk ir saprast sadarbības dinamiku.
Šis pētījums liecina, ka nākotnē MI var kļūt par radošuma partneri, nevis tikai konkurentu darbavietai. Jautājums nav tikai tajā, ko MI paveic cilvēka vietā, bet arī tajā, kādus jaunus domāšanas veidus tas cilvēkos iedarbina.


