Daudzi zina, ka zivs ir ārkārtīgi vērtīga mūsu organismam, tomēr ikdienā tā joprojām tiek ēsta pārāk maz. Eiropā visbiežāk izvēlas tunci un lasi.
Foreli nereti dēvē par laša “brāli” – tā bieži ir arī lētāka, taču pavisam nepelnīti paliek otrajā plānā. Patiesībā tās uzturvērtība gandrīz nemaz neatpaliek no laša. Tieši tāpēc “Maxima” kulinārijas meistari piedāvā vairākas gardas un maciņam draudzīgas receptes ar foreli – gan ikdienišķām vakariņām pēc darba, gan svētku galdam.
Nepelnīti nenovērtētais laša “radinieks”

Lasis un forele abi pieder lašveidīgo dzimtai, tomēr gan igauņi, gan citi eiropieši daudz biežāk izvēlas tieši lasi. Eiropas zivju un jūras velšu tirgus uzraudzības aģentūras (EUMOFA) dati liecina, ka vidēji eiropietis gadā apēd aptuveni 2,6 kilogramus laša, bet tikai ap 0,49 kilogramiem foreles.
“Forele ir no tās pašas dzimtas un ļoti līdzīga lasim, taču bieži ir ievērojami draudzīgāka maciņam. Papildus lieliskajai uzturvērtībai un pieejamai cenai forelei ir vēl kāda priekšrocība – tās garša ir maigāka, tādēļ tā bieži patīk arī tiem, kuri parasti zivi īpaši neizvēlas,” skaidro “Maxima” mediju attiecību pārstāvis Tits Atraškevičuss.
Lai iedvesmotu gatavot garšīgas un uzturvielām bagātas vakariņas vai izmēģināt ko jaunu, T. Atraškevičuss uzsver, ka veselīga izvēle nebūt nav jādara uz augstas cenas rēķina.
“Tieši šonedēļ svaigu varavīkšņu foreli piedāvājam īpaši izdevīgā cenā. Tā ir lieliska iespēja biežāk iekļaut ēdienkartē zivi, kas diemžēl uz mūsu šķīvjiem nonāk pārāk reti,” saka T. Atraškevičuss.
Igauņi ēd pārāk maz zivju
Saskaņā ar oficiālajiem Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvaldes, kā arī Zemkopības ministrijas datiem pērn vidējais Igaunijas iedzīvotājs gadā apēda tikai aptuveni 14 kilogramus zivju un zivju produktu.
“Atbilstoši Veselības inspekcijas un veselības aprūpes speciālistu ieteikumiem pieaugušajam nedēļā būtu jāapēd vismaz 300–450 grami zivju, no kuriem vismaz 200 grami vēlams būtu trekna zivs, kas satur vairāk omega‑3 taukskābes, – piemēram, lasis, forele, svaiga vai svaigi saldēta siļķe. Citiem vārdiem, gadā mums vajadzētu apēst apmēram 15–23 kilogramus zivju,” skaidro “Maxima” sabalansēta uztura partneris, ārsts dietologs Edvardas Grišins.
Salīdzinot ar lasi, forele, pēc dietologa teiktā, ir nedaudz liesāka zivs – 100 grami termiski neapstrādātas foreles satur apmēram 20 g olbaltumvielu un, atkarībā no audzēšanas apstākļiem, aptuveni 6–10 g tauku.
“Forelei ir ļoti laba olbaltumvielu un tauku attiecība. Tā ir arī lielisks D, B12 un E vitamīnu un tādu minerālvielu kā kalcijs, cinks un kālijs avots,” piebilst E. Grišins.
Pēc T. Atraškevičusa domām tieši tagad ir īstais brīdis daudzveidot savu ēdienkarti un virtuvē pamēģināt par pieejamu cenu nopērkamu svaigu varavīkšņu foreli. “Maxima” kulinārijas meistari piedāvā vienkāršas receptes, kas derēs gan ikdienas vakariņām, gan svētku galdam.
Cepta forele krāsnī ar dārzeņiem

Šis vienkāršais un izdevīgais ēdiens neprasa īpašu svētku iemeslu un lieliski piestāv arī parastam darbadienas vakaram. Pagatavošanai būs vajadzīgs:
- 150–200 g svaigas varavīkšņu foreles filejas;
- 1 vidējs paprika;
- 1 neliels cukīni;
- 1 tomāts;
- 1 ēdk. olīveļļas;
- 1/2 sarkanā sīpola, 2 ķiploka daiviņas (pēc garšas);
- sāls un svaigi malti melnie pipari (pēc garšas);
- papildu garšvielas: kaltēts oregano, timiāns u. c. (pēc garšas).
Pagatavošana. Papriku, cukīni un tomātu sagriez gabaliņos. Ja izmanto sīpolu, to sagriez plānās šķēlēs, bet ķiploku sakapā rupjāk. Visus dārzeņus liec cepamtraukā. Pārslaki ar olīveļļu, pievieno sāli un piparus, visu rūpīgi samaisi, lai eļļa un garšvielas vienmērīgi pārklātu dārzeņus.
Varavīkšņu foreles fileju no abām pusēm viegli ierīvē ar sāli un pipariem. Ja vēlies, uz filejas vari uzlikt plānu citrona šķēli vai pārkaisīt ar kaltētiem garšaugiem.
Liec dārzeņus līdz 200 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un cep apmēram 5 minūtes. Pēc tam uz dārzeņiem, ar ādu uz leju, uzliec foreles fileju. Cep vēl 12–15 minūtes. Pirms pasniegšanas ēdienu var pārslacīt ar citrona sulu vai dekorēt ar svaigiem garšaugiem.
Forele folijā ar apelsīnu un medu svētku noskaņai

Šis svinīgais un vienlaikus izdevīgais ēdiens galdā ienes īstu svētku noskaņu. Pagatavošanai būs nepieciešams:
- 2 gab. 150–200 g svaigas varavīkšņu foreles filejas;
- 1 apelsīns;
- 1 tējk. šķidra medus;
- 1 ēdk. sviesta;
- 1/2 tējk. svaiga vai kaltēta timiāna;
- sāls un melnie pipari (pēc garšas);
- olīveļļa cepšanai (nav obligāta, bet palīdz novērst filejas pielipšanu pie folijas).
Pagatavošana. Foreles filejas nosusini ar papīra dvieli un viegli pārkaisi ar sāli un pipariem. Apelsīnu rūpīgi nomazgā un sagriez plānās šķēlēs. Sviestu sagriez nelielos gabaliņos, lai tas ātrāk izkustu.
Uz cepamplāts izklāj divus lielus folijas gabalus. Katras folijas centrā iepilini dažus pilienus olīveļļas. Tad vidū, ar ādu uz leju, liec pa vienai foreles filejai. Filejas pārsmērē ar medu, virsū liec sviesta gabaliņus un pārkaisi ar timiānu. Uz katras filejas sakārto 2–3 apelsīna šķēles.
Folijas malas uzmanīgi uzliec virs filejas un cieši aizloki, izveidojot slēgtus “paciņu” tipa sainīšus, lai cepoties tvaiks paliktu iekšā. Cep līdz 190 grādiem sakarsētā krāsnī aptuveni 20 minūtes. Ja filejas gabali ir lielāki, cepšanas laiku var pagarināt līdz 22–25 minūtēm.
Pēc izņemšanas no krāsns foliju atver uzmanīgi, jo izplūstošais karstais tvaiks var apdedzināt. Pasniegt šo ēdienu var ar kartupeļu biezeni, rīsiem, svaigiem salātiem vai krāsnī ceptiem dārzeņiem. Labu apetīti!


