Astronomi ir fiksējuši iespaidīgu parādību: planēta aptuveni 620 gaismas gadu attālumā no Zemes aprij to ieskaujošo gāzu un putekļu mākoni ar neticamu ātrumu – līdz pat 6 miljardiem tonnu sekundē.
Visstraujāk augošā “rijīgā” planēta, kāda līdz šim novērota
Šī ir visstraujāk augošā tā dēvētā rijīgā planēta, kāda jebkad atklāta. Planēta ar apzīmējumu Cha 1107-7626 ir aptuveni 5–10 reizes masīvāka nekā Jupiters.
Novērojumi sniedz jaunus pavedienus par to, kā veidojas zvaigznēm nepiesaistītās planētas – objekti, kas neapriņķo nevienu zvaigzni un kurus dēvē par klejojošām vai brīvi peldošām planētām.
Jums varētu patikt šie:
Planētu dzimšana akrēcijas ceļā
Planētas rodas procesā, ko sauc par akrēciju: gāze, putekļi un citas daļiņas sakrājas diskā, kas pakāpeniski sablīvējas un veido vienu debessķermeni.
Šajā gadījumā akrēcijas ātrums ir tik milzīgs, ka, pēc zinātnieku domām, daļa klejojošo planētu veidojas drīzāk kā zvaigznes, nevis kā klasiskas planētas, kas riņķo ap savu sauli.
Vai tā ir zvaigzne vai planēta?
“Klejojošo planētu izcelsme joprojām ir mīkla,” skaidro viens no pētījuma līdzautoriem, Skotijas Sentendrjūsas universitātes pētnieks Alekss Šolcs.
“Vai tās ir vismazāk masīvie zvaigžņu tipa objekti, vai tomēr milzu planētas, kas izmestas no savām sistēmām?”
Stihisks izaugsmes uzrāviens
Zinātnieki pamanīja, ka planēta neaug vienmērīgā tempā. Izaugsmes uzrāviena laikā akrēcijas ātrums sasniedza līdz pat 6 miljardiem tonnu sekundē, kas ir gandrīz astoņas reizes straujāk nekā tikai dažus mēnešus agrāk.
Jums varētu patikt šie:
“Mēs pieķērām jaundzimušu klejojošu planētu brīdī, kad tā burtiski aprija vielu neiedomājamā ātrumā,” komentē Rejs Džajavardhana no Džonsa Hopkinsa universitātes ASV.
“Pārsteidzoši, cik ļoti šo brīvi peldošo planētu jaunība atgādina Saules tipa zvaigžņu veidošanās agrīnās fāzes.”
Ķīmiskās pārmaiņas un ūdens tvaika rašanās
Interesanti, ka pirms izaugsmes uzrāviena planētas tuvumā netika konstatētas nekādas ūdens tvaika pēdas. Tās parādījās tikai straujās akrēcijas laikā, kas norāda uz planētas ķīmiskā sastāva izmaiņām.
Šādus procesus līdz šim bija izdevies novērot tikai zvaigznēs, taču nekad – planētā.
“Fakts, ka planētas izmēra objekts var uzvesties kā zvaigzne, ir pārsteidzošs un liek no jauna pārdomāt, kādi bija mūsu Visuma pasaulēm līdzīgie objekti tā agrīnajos attīstības posmos,” skaidro Amēlija Bajo no Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO).
Spēcīgs magnētiskais lauks kā zvaigznei
Pētnieki uzskata, ka Cha 1107-7626 ir ļoti spēcīgs magnētiskais lauks, kas varētu veicināt tik strauju izaugsmi. Tik aktīvu magnētisko uzvedību līdz šim bija novērojuši tikai zvaigznēs.
“Šis atklājums izpludina robežu starp zvaigznēm un planētām,” norāda Sentendrjūsas universitātes zinātniece Belinda Demiana.
“Mēs pirmo reizi redzam, kā izskatās pavisam pirmie klejojošo planētu dzīves mirkļi.”
Ļoti lielie teleskopi un jaunās paaudzes novērojumi
Pirmie novērojumi veikti, izmantojot ESO Very Large Telescope Čīlē, bet vēlāk – arī ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Planētas izaugsmes tempu izmaiņas tika sekotas līdzi aprīlī, maijā un jūnijā, bet papildu novērojumi veikti augustā.
“Tas ir spēcīgākais akrēcijas process, kāds jebkad reģistrēts planētas izmēra objektā,” uzsver pētījuma vadošais autors Viktors Almendross-Abads no Palermo observatorijas Itālijā.
“Cilvēki parasti iedomājas planētas kā klusus un stabilus pasaules ķermeņus, taču šis atklājums parāda, ka klejojošas planētas var būt ārkārtīgi dinamiskas un stihiskas.”
Ko tas stāsta par planētu dzimšanu?
ESO zinātnieki cer, ka jaunais Extremely Large Telescope ļaus atklāt vēl vairāk šādu objektu un izpētīt to veidošanos daudz detalizētāk.
“Mūsu rezultāti liecina, ka daļa milzu planētu veidojas līdzīgi kā zvaigznes – no sabrūkošiem gāzu un putekļu mākoņiem ar saviem diskiem,” rezumē Džajavardhana.
“Izskatās, ka to bērnība ir daudz vētraināka un dramatiskāka, nekā līdz šim bijām iedomājušies.”
