Autovadītāju strīdi par to, vai ātruma fotoradars var nofotografēt transportlīdzekli no aizmugures, turpinās jau gadiem. Vienkāršas un visiem gadījumiem derīgas atbildes nav, jo viss ir atkarīgs no konkrētā radara tipa un tā uzstādījuma.
Šajā rakstā skaidrojam, kā darbojas ātruma fotoradari Latvijā un citur, ko tieši var redzēt uz fotogrāfijas un kad var sagaidīt sodu.
Vai ātruma fotoradars fotografē no priekšpuses vai aizmugures?
Lielākā daļa stacionāro ātruma fotoradaru fotografē transportlīdzekļus no priekšpuses. Tādējādi iespējams fiksēt ne tikai automobiļa valsts reģistrācijas numuru, bet bieži vien arī vadītāja seju. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad pārkāpējs mēģina izvairīties no atbildības vai atsakās pieņemt sodu.
Mūsdienīgākas ierīces, it īpaši uz autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti vai bīstamiem posmiem, bieži aprīko ar divām kamerām. Šādas sistēmas fiksē pārkāpumu gan no priekšpuses, gan no aizmugures. Pie šā tipa iekārtām pieder, piemēram, „MultaRadar CD“, „TraffiStar SR390“ un „Mesta Fusion RN“.
Ja transportlīdzeklis tiek nofotografēts no aizmugures, attēlā parasti redzams tikai aizmugurējais numura zīmes turētājs ar numurzīmi, taču ar to vairumā gadījumu pilnīgi pietiek, lai uzsāktu administratīvā soda piemērošanas procesu.
Kā darbojas ātruma fotoradari un no kāda attāluma tie mēra?

Ātruma fotoradari darbojas, izmantojot radiosignālu vai lāzertehnoloģiju. Kad ierīce konstatē atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tā automātiski uzņem fotogrāfiju – reizēm vienu, citkārt līdz pat trim kadriem, atkarībā no iestatījumiem.
Mērīšanas attālums parasti ir līdz aptuveni 60 metriem, taču praksē fotogrāfijas visbiežāk tiek uzņemtas 10–30 metru attālumā. Vadītājs ne vienmēr pamana, ka ir ticis nofotografēts, jo ne visi radari izmanto spilgtu zibspuldzi, turklāt dienas laikā zibspuldzes uzliesmojums bieži ir grūti pamanāms.
Vai zibspuldze vienmēr nozīmē sodu?
Nē, ne vienmēr. Lai gan zibspuldzes uzliesmojums parasti liecina, ka fotoradars ir uzņēmis attēlu, tas automātiski nenozīmē, ka noteikti sekos sods.
Ir vairāki izņēmumi:
- Testēšana un kalibrēšana – iekārtas regulāri pārbauda, un šajā laikā zibspuldze var darboties arī bez faktiskas sodu piemērošanas.
- Neliela ātruma pārsniegšana – radars var reaģēt arī uz robežsituācijām (piemēram, 51 km/h vietā, kur atļauts 50 km/h), taču gadījumi, kas nepārsniedz noteikto tolerances robežu, netiek izskatīti kā pārkāpumi.
- Slikti apstākļi – daļa fotogrāfiju netiek izmantota, ja nav iespējams skaidri nolasīt reģistrācijas numuru (migla, stiprs lietus, tumsa, atspīdumi u. tml.).
Līdz ar to pat tad, ja redzi zibspuldzes uzliesmojumu, tas vēl nenozīmē garantētu sodu.
Ko var redzēt ātruma fotoradara fotogrāfijā?

Tipiska ātruma fotoradara fotogrāfija parasti ietver:
- transportlīdzekļa reģistrācijas numuru;
- vadītāja seju (ja attēls uzņemts no priekšpuses un redzamība to atļauj);
- datumu, laiku un pārkāpuma fiksēšanas vietu;
- izmērīto braukšanas ātrumu un atļauto ātruma ierobežojumu;
- konkrētās iekārtas identifikācijas numuru un sistēmas vai operatora kodu.
Visi šie dati vēlāk tiek apkopoti un norādīti oficiālajā paziņojumā, ko izsūta institūcija, kura nodarbojas ar ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanu un izskatīšanu.
Kad un kā sods nonāk pie vadītāja?

Administratīvais sods parasti ir jāpiemēro ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Ja runa ir par ilgstošu pārkāpumu (piemēram, ja pārkāpums turpinās noteiktu laiku), termiņš tiek rēķināts no pārkāpuma atklāšanas brīža.
Administratīvais protokols ar brīvprātīgas samaksas priekšlikumu paredz, ka sods jāsamaksā:
- 15 kalendāro dienu laikā no protokola saņemšanas dienas, ja persona ir klāt pie tā sastādīšanas, vai
- 30 kalendāro dienu laikā no dienas, kad protokols ar etekrirakstu nosūtīts, ja persona nebija klāt tā noformēšanas laikā.
Praksē paziņojumi par sodiem vadītājus sasniedz aptuveni 2–4 nedēļu laikā. Ja pārkāpumu ir ļoti daudz vai sistēma ir pārslodzē, šis laiks var būt ilgāks.
Soda paziņojumi visbiežāk tiek nosūtīti ierakstītā vēstulē. Vēstulei var būt pievienota arī prasība norādīt, kura persona konkrētajā brīdī vadīja transportlīdzekli.
Kopsavilkums: kā izvairīties no sodiem?
Lielākā daļa ātruma fotoradaru transportlīdzekļus fotografē no priekšpuses, taču jaunās paaudzes sistēmas arvien biežāk spēj fiksēt pārkāpumu arī no aizmugures. Zibspuldzes uzliesmojums ne vienmēr nozīmē, ka sekos sods, tomēr paļauties uz to nav prātīgi.
Drošākais veids, kā izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir ievērot noteiktos braukšanas ātruma ierobežojumus.


