Pēdējo divdesmit gadu laikā cilvēku skaits, kuri sasnieguši Everesta virsotni, ir pieaudzis teju par 50 procentiem. Alpīnists un grupu pārgājienu vadītājs Tads Jeršovs stāsta, ka cilvēku plūsma ir pieaugusi uz visu kontinentu augstākajām virsotnēm. Parasti kāpšana tiek sākta ar zemākiem kalniem, un, kad tie veiksmīgi uzvarēti, kļūst drošāk mērķēt uz augstākajām virsotnēm pasaulē.
Pēc T. Jeršova novērojumiem kalnos kopā ar viņu dodas ļoti dažādas pieredzes un vecuma cilvēki – sākot ar studentiem un beidzot ar uzņēmējiem un augstākā līmeņa vadītājiem. Dalībnieku vecums parasti ir no 16 līdz 73 gadiem.
„Mūsdienās virsotnēs var sastapt ļoti atšķirīgus cilvēkus, kurus vieno vēlme sevi pārbaudīt. Tik strauja vides maiņa atslābina prātu daudz efektīvāk nekā atpūta kūrortā ar visu iekļauto piedāvājumu,” viņš pasmaida.
Jums varētu patikt šie:
Pirms došanās kalnos svarīgi ir ne tikai mentāli noskaņoties, bet arī rūpīgi sagatavoties. Izturības treniņi un laba fiziskā forma palīdz organismam pielāgoties kalnu gaisam, savukārt tehnoloģiskie risinājumi ļauj ekstrēmos apstākļos pārvietoties krietni drošāk.
Tehnoloģijas maina attieksmi pret ekstrēmiem izaicinājumiem
Lai gan pats kāpiens kalnos pēdējo divdesmit gadu laikā nav kļuvis vieglāks, T. Jeršovs atzīst, ka būtiski attīstījusies gan domāšana, gan sagatavošanās iespējas. Ērtāka infrastruktūra, pieredzējušāki gidi un modernāks ekipējums palīdz labāk izvērtēt riskus un drošāk pārvietoties sarežģītos apstākļos.
Ekspedīcijās parasti dodas grupās kopā ar pieredzējušiem gidiem, kas mazina nelaimes gadījumu risku sliktas pašsajūtas vai apmaldīšanās dēļ. Turklāt kalnos parādās arvien vairāk palīgierīču, kas ļauj precīzāk sekot līdzi organisma stāvoklim.
Mūsdienu ekspedīcijas grūti iedomāties bez asins skābekļa līmeņa mērītājiem un viedierīcēm, kas pārņem arvien vairāk tradicionālā ekipējuma funkciju. Ļoti nozīmīga loma kalnos ir, piemēram, „Samsung S25” sērijas tālruņiem, kas kļūst par galveno navigācijas un informācijas rīku – tie ļauj lietot bezsaistes kartes, pārbaudīt laika prognozes, uzturēt saziņu ar komandu un iemūžināt ceļojumu.
Šo modeļu konstrukcija ir pielāgota skarbiem apstākļiem: metāla rāmis, izturīgs korpuss un „Corning Gorilla Glass Victus 2” ekrāns pasargā ierīci no triecieniem un apkārtējās vides ietekmes. Augstkalnu apstākļos tas ir īpaši svarīgi, jo jebkura ekipējuma kļūme var radīt nopietnas sekas.
Jums varētu patikt šie:
Viedtālruņa nozīme kalnu virsotnēs
Kalnos navigācijai visbiežāk izmanto viedtālruņus. Satelītinternets ļauj sazināties arī vietās, kur nav mobilo sakaru pārklājuma, sekot līdzi laikapstākļiem un uzturēt kontaktu ar tuviniekiem.
Piemēram, Argentīnas augstkalnu plato bāzes nometnēs „Starlink” termināļi nodrošina interneta piekļuvi arī 5–6 kilometru augstumā. Kā stāsta alpīnists, internets viņam ir vissvarīgākais tieši meteoroloģisko prognožu dēļ – bez tām viņš kalnos nedotos.
„Kāpiena laikā tālrunis ir mans svarīgākais personīgais viedais rīks, kurā apkopota visa nepieciešamā informācija. Es to bieži izmantoju lidmašīnas režīmā, lai pagarinātu akumulatora darbības laiku. Mūsu teltīs nav elektrības rozetes, tāpēc dažkārt jāizvēlas – saglabāt interneta savienojumu vai nodrošināt, ka tālrunis vispār darbojas. Galvenais enerģijas avots kāpiena laikā ir saules baterijas, tādēļ esošā enerģija jāizmanto ļoti pārdomāti,” skaidro T. Jeršovs.
Alpīnists uzsver, ka lielos augstumos tālruņi jātur siltumā – piemēram, pie ķermeņa vai pat guļammaisā. Tas palīdz labāk pasargāt ierīces no apstākļiem, kas ir bīstami gan cilvēkiem, gan tehnikai.
