Pēdējos gados gan sociālajos tīklos, gan kafejnīcās arvien biežāk izskan jautājums: “Kādu pienu tu dzer – govs vai augu pienu?” Mandeľu, auzu, sojas un pat banānu dzērieni kļuvuši par populāru izvēli jauniešu un veselīga dzīvesveida piekritēju vidū.
Taču – vai šī izvēle patiesi saistīta ar veselību, vai tomēr vairāk ar modes tendencēm? Augu izcelsmes piena alternatīvas bieži tiek pasniegtas kā veselīgāks risinājums, īpaši, ja cilvēks pieļauj iespēju, ka viņam varētu būt laktozes nepanesība.
Tomēr dietologi, kuri strādā ar zinātniski pamatotu informāciju, arvien biežāk runā par pretēju ainu. Viens no speciālistiem intervijā atklāti skaidroja, kāpēc pilnīga atteikšanās no govs piena var būt nepareizs solis.
Jums varētu patikt šie:
Augu piens – skaists iepakojums, bet cukura “bumba”?
Lielākais risks slēpjas sastāvā. Speciālistu ieskatā vairums augu dzērienu, ko nereti sauc par “pienu”, pēc uzturvērtības un sastāva pat tuvu nestāv īstam pienam.
Šādos dzērienos bieži ir liels pievienotā cukura daudzums, kas ir pretrunā ar veselīga uztura principiem. Vēl būtiskāk – augu dzērienos trūkst tā, kas pienu padara īpašu, proti, pilnvērtīga dzīvnieku izcelsmes olbaltumviela.
Tāpat tajos nereti ir nepietiekams daudzums svarīgu vitamīnu un minerālvielu, piemēram, holīna, B12 vitamīna, kālija un kalcija. Šīs vielas ir tieši saistītas ar nervu sistēmas darbību un kaulu stiprumu. To trūkums uzturā ilgtermiņā var veicināt dažādu veselības problēmu attīstību.
Profesors uzsver: augu izcelsmes alternatīvām ir ievērojami vājāki uzturvērtības rādītāji nekā govs pienam, kazas pienam un citiem raudzētiem piena produktiem.
Laktozes nepanesība – pārspīlēts interneta burbulis?
Laktozes nepanesība kļuvusi par vienu no galvenajiem argumentiem, kāpēc daļa cilvēku atsakās no govs piena. Dietologs norāda, ka šīs tēmas popularitāte biežāk saistīta ar sociālo tīklu ietekmi, nevis ar reālām veselības vajadzībām.
Jums varētu patikt šie:
Interneta radītais troksnis ap piena nepanesību īpaši ietekmē jauniešus, kuri arvien biežāk dod priekšroku mandeļu vai auzu dzērieniem, nevis parastam pienam. Tomēr pētījumi rāda, ka patiesu laktozes nepanesību konstatē tikai aptuveni 15 procentiem pieaugušo. Bērniem šī problēma ir ļoti reta.
Dietologs brīdina, ka mūsdienās populārie ģenētiskie testi vien nav pietiekami, lai droši noteiktu laktozes nepanesību. Jāvērtē ne tikai analīžu rezultāti, bet arī praktiskā pieredze – kā organisms patiesībā reaģē uz pienu.
Ko darīt tiem, kuriem piens tiešām neder?
Cilvēkiem, kuriem piena lietošana patiešām izraisa gremošanas traucējumus, ārsts iesaka vienkāršu, bet efektīvu risinājumu – samazināt apēsto daudzumu, nevis pilnībā atteikties no piena. Piemēram, izdzerot mazāk nekā vienu glāzi piena vienā reizē, deviņi cilvēki no desmit neizjūt nekādas nepatīkamas pazīmes.
Šāda mērena lietošana ļauj joprojām uzņemt nepieciešamo olbaltumvielu, kalcija, vitamīnu un probiotiku daudzumu – visas tās vielas, kas organisma normālai darbībai ir būtiskas un ko ar augu dzērieniem nevar pilnvērtīgi aizstāt.
Piens nav ienaidnieks – svarīgs ir līdzsvars un apzināta izvēle
Dietologa galvenais vēstījums ir šāds: govs piens un piena produkti ir vērtīga daļa no pilnvērtīga uztura. Augu piens var šķist moderns un vizuāli pievilcīgs, taču bieži vien tas nenodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas.
Ir situācijas, kad augu dzēriens var būt pamatota izvēle, tomēr vairumā gadījumu tā lietošanu nosaka mode un mārketings, nevis cilvēka reālais veselības stāvoklis vai vajadzības.
Ja tev nav oficiāli diagnosticētas laktozes nepanesības, nav pamata pilnībā atteikties no dzīvnieku izcelsmes piena. Daudz saprātīgāk ir atrast savu individuālo panesamības robežu un iekļaut uzturā raudzētus piena produktus, kas papildus augstai uzturvērtībai nodrošina arī spēcīgu probiotisku iedarbību.
Nobeigumā: uzturs nav mode, bet veselības pamats
Augu piens var būt daļa no daudzveidīga uztura, taču to nevajadzētu automātiski uzskatīt par veselīgāku izvēli. Svarīga ir kritiska domāšana – nevajadzētu pieņemt lēmumus par ēšanu tikai tāpēc, ka kaut kas konkrētā brīdī ir populārs internetā.
Pārdomāts, zinātnē balstīts uzturs ir ilgtermiņa veselības stūrakmens. Modes tendences nāk un aiziet, bet organisma pamatvajadzības nemainās.
