Mūzika mūs pavada gandrīz visur – no rīta gatavojoties darbam līdz vakara treniņam vai atpūtai mājās. Austiņas, bezvadu austiņas un skaļruņi kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Mūzika palīdz regulēt emocijas, paaugstināt motivāciju un nereti kalpo arī kā saziņas līdzeklis.
Mūzikas ietekme uz veselību: vai par to domājam pietiekami?
Reti aizdomājamies, vai ieradums gandrīz nepārtraukti klausīties mūziku ilgtermiņā var ietekmēt veselību. Lai gan mūzikai neapšaubāmi ir daudz ieguvumu garīgajai labsajūtai, pārāk skaļa un pārāk ilga klausīšanās var bojāt dzirdi.
Īpaši apdraudēti ir tie, kuri dod priekšroku mūzikai austiņās – tā ir strauji izplatīta tendence jauniešu, studentu un arī strādājošo vidū, kuri pavada stundas „mūzikas iekšienē“. Daudzi neapzinās, ka pat „patīkams“ un nešķietami ne pārāk skaļš skaļums ilgtermiņā var nodarīt kaitējumu.
Jums varētu patikt šie:
Dzirdes pasliktināšanās attīstās pakāpeniski, visbiežāk bez sāpēm un skaidriem brīdinājuma signāliem. Tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kādas ir drošas robežas gan klausīšanās laikam, gan skaļumam.
Drošs skaļuma līmenis un klausīšanās ilgums
Pareizi izvēlēts skaļums un klausīšanās ilgums ir galvenais priekšnoteikums dzirdes aizsardzībai.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) un daudzi otolaringologi iesaka ievērot tā dēvēto „60/60 likumu“: mūziku ieteicams klausīties ne vairāk kā ar 60% no maksimālā skaļuma un ne ilgāk kā 60 minūtes no vietas.
Tas nozīmē, ka, klausoties mūziku austiņās, būtu jāizvairās no skaļuma, kas pārsniedz šo robežu. Protams, ne vienmēr ir reāli aprobežoties ar vienu stundu dienā – it īpaši tiem, kas strādā radošu darbu vai izmanto mūziku kā fona troksni, lai noslāpētu apkārtējo vidi.
Šādos gadījumos ir svarīgi ik pēc stundas vai divām ieplānot pauzes, samazināt skaļumu līdz iespējamam, bet vēl komfortablam līmenim un izvēlēties mērķim piemērotas austiņas – priekšroku dodot slēgta tipa iekšējām vai virs auss liekamām austiņām, vajadzības gadījumā ar trokšņu slāpēšanas funkciju.
Jums varētu patikt šie:
Dienā mūziku parasti var droši klausīties aptuveni 2–3 stundas, ja skaļums ir mērens un tiek ievērotas regulāras pauzes. Jo skaļāka ir mūzika, jo īsāks ir drošais klausīšanās laiks. Skaļums virs 85 decibeliem (dB) jau ir riskants, turklāt daudzu telefonu un mūzikas atskaņotāju maksimālais skaļums, lietojot austiņas, sasniedz pat 100–110 dB.
Kas notiek, ja robežas tiek pārsniegtas?
Pārāk skaļa un pārāk ilga mūzikas klausīšanās ietekmē iekšējā ausī esošās matiņšūnas, kas pārvērš skaņas viļņus elektriskajos signālos, ko smadzenes spēj uztvert. Šīs šūnas ir ļoti jutīgas un neatjaunojas, ja tās reiz ir bojātas. Rezultātā veidojas lēns, bet neatgriezenisks dzirdes zudums.
Pirmās pazīmes, ka klausīšanās paradumi var kaitēt dzirdei, ir, piemēram:
- dunēšana vai zvana skaņa ausīs pēc mūzikas klausīšanās,
- pagaidu dzirdes „apslāpējums“,
- grūtības uztvert runu trokšņainā vidē.
Ja šādi simptomi atkārtojas, noteikti jāvēršas pie ārsta un nekavējoties jāpārskata savi klausīšanās ieradumi.
Īpaši apdraudēti ir bērni un pusaudži – viņu dzirdes orgāni vēl attīstās un ir jutīgāki pret skaļu troksni. Turklāt jaunieši bieži neapzinās ilgtermiņa sekas un klausās mūziku ļoti skaļi stundām ilgi, nereti pat aizmiegot ar austiņām ausīs.
Kā klausīties mūziku, saudzējot dzirdi?
Lai mūziku varētu baudīt, nebojājot dzirdi, vērts ievērot dažus vienkāršus, bet efektīvus principus:
- Regulē skaļumu. Ja mūzika no tavām austiņām dzirdama arī apkārtējiem, skaļums ir par lielu.
- Izvēlies kvalitatīvas austiņas. Priekšroku dod modeļiem, kas labi izolē apkārtējo troksni, lai nebūtu jāpalielina skaļums.
- Ieplāno pauzes. Pat pie mērena skaļuma ik pēc stundas atrodi 5–10 minūtes klusumam.
- Klausies savā ķermenī. Ja jūti nogurumu, spiediena sajūtu vai dzirdi zvanīšanu ausīs, tas ir skaidrs signāls samazināt skaļumu vai pārtraukt klausīšanos.
- Izvēlies mūziku apzināti. Ļoti augstu frekvenču, agresīva un nepārtraukti skaļa mūzika nogurdina dzirdi vairāk nekā mierīga, lēnāka tempa skaņdarbi.
Cik stundas dienā ir droši?
Kopējais ieteikums – līdz 2 stundām dienā mūzikas klausīšanās mērenā skaļumā ar regulārām pauzēm parasti ir pietiekami droša.
Arī ilgāka klausīšanās ir iespējama, tomēr izšķirošais faktors nav tikai minūšu skaits, bet galvenokārt skaļuma līmenis un klausīšanās paradumu kvalitāte. Mūzika nav ienaidnieks – gluži pretēji, tā var dziedēt, nomierināt un iedvesmot. Taču, tāpat kā gandrīz viss dzīvē, pārspīlējums var kļūt kaitīgs.
Gudrība slēpjas līdzsvarā – klausīsimies mūziku tā, lai sargātu un augstu vērtētu ne tikai labu skanējumu, bet arī savu dzirdi.
