Ūdens ir klusa, bet milzīga jauda, kas tur priekšā autobūves nozari. Sākot no krāsošanas kamerām līdz dzesēšanas torņiem – bez ūdens nevienā rūpnīcā netop neviens automobilis. Vienlaikus klimata pārmaiņas liek ražotājiem arvien rūpīgāk skaitīt katru izlietoto litru.
Vai auto var izvēlēties arī pēc tā, cik saudzīgi tas ir ražots?
Aizvien vairāk autoražotāju ievieš risinājumus ūdens taupīšanai un atkārtotai izmantošanai. Ieguvumi neaprobežojas tikai ar mazāku ietekmi uz vidi – šīs pārmaiņas tieši ietekmē arī pircējus, piedāvājot jaunas iespējas gudrai un apzinātai patēriņa izvēlei.
Parasti, izvēloties auto, domā par cenu un tehniskajiem rādītājiem, taču arvien biežāk rodas jautājums: vai nebūtu vērts ņemt vērā arī to, cik vides ziņā saudzīgi ir ražots konkrētais transportlīdzeklis?
Jums varētu patikt šie:
Pircēji vēl šaubās, ražotājiem izvēles vairs nav
Auto apskatnieks Vitenis Kudarausks norāda, ka pircēju, kuri interesējas par ražotāju vides politiku un izmanto to kā atsevišķu kritēriju, izvēloties automobili, pagaidām ir maz. Tomēr šī tēma ir ārkārtīgi nozīmīga pašiem ražotājiem: viņiem jāizpilda stingrākas vides prasības, jāpalielina atjaunojamās enerģijas izmantošana, jāievieš plašāka materiālu pārstrāde un to atkārtota izmantošana u. c.
“Tas nenozīmē, ka pircējs, kuru šie jautājumi it kā neinteresē, nejutīs šo risinājumu ietekmi uz gala produktu,” skaidro žurnālists. “No vienas puses, šādas pārmaiņas prasa lielas investīcijas, taču ilgtermiņā tās palīdz samazināt ražošanas izmaksas un padara uzņēmumu mazāk atkarīgu no ārējiem energoresursiem.”
Atjaunojamā enerģija sasniedz arī Baltijas pircējus
Videi draudzīgi risinājumi tieši ietekmē arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu autovadītājus. Piemēram, Čehijas pilsētā Nošovicē esošajā rūpnīcā “Hyundai Motor Manufacturing Czech” (HMMC), kur tiek komplektēts lielākais vairums Baltijā populāro kompaktā krosovera Hyundai Tucson modeļu, panākts līmenis, kur 100% izmantotās elektroenerģijas nāk no atjaunojamiem energoresursiem. Tā ir pirmā “Hyundai” rūpnīca pasaulē, kas sasniegusi šādu līmeni.
Pēc V. Kudarauska teiktā, ražotāji bieži vien aprīko milzīgos rūpnīcu jumtus ar saules paneļiem. Daļa uzņēmumu izbūvē arī savus vēja ģeneratorus, kas vienlaikus mazina CO₂ izmešu apjomu ražošanas procesā un nodrošina stabilāku energoapgādi.
“Ja elektrība tiek ražota no gāzes, ogļu vai citiem fosilajiem resursiem, tās cena ir cieši saistīta ar izejvielu cenu. Tas nozīmē, ka sadārdzinājums pāriet uz ražošanas izmaksām un galu galā – uz auto gala cenu. Nodrošinot daļu enerģijas pašiem un plašāk izmantojot materiālu pārstrādi, ražotāji iegūst vairākus būtiskus ieguvumus: viņi var optimizēt ražošanas izmaksas, mazināt CO₂ emisijas un kļūt energoziņā neatkarīgāki. No tā ieguvējs ir arī pircējs, kuram ir iespēja iegādāties auto par konkurētspējīgāku cenu,” viņš uzsver.
Jums varētu patikt šie:
Ūdens – dārgs un ierobežots resurss
Kamēr par enerģijas patēriņu autotehnikas ražotnēs runā visbiežāk, arvien nozīmīgāks kļūst arī ūdens izmantošanas efektivitātes rādītājs. Fons ir globāls: ANO 2024. gada Pasaules ūdens attīstības ziņojumā brīdināts par pieaugošu ūdens trūkuma risku un labākas ūdens apsaimniekošanas nepieciešamību – rūpniecība šeit nav izņēmums.
Čehijā ieviestie korejiešu ražotāja risinājumi neaprobežojas tikai ar enerģiju. Nošovices “Hyundai” rūpnīcas krāsošanas cehā izmantotā ūdens atkārtotas izmantošanas sistēma ļauj ik gadu ietaupīt aptuveni 17,28 miljonus litru ūdens un samazināt izmaksas par apmēram 91 000 eiro. Pēc ražotāja teiktā, tam ir ļoti taustāms efekts: samazinās notekūdeņu apjoms, kas nonāk vidē, un tiek saudzēti dabas resursi.
Piecpadsmit gadu laikā šajā rūpnīcā saražoti vairāk nekā 4 miljoni automobiļu, no kuriem vairāk nekā 70% ir modelis Tucson. Tādēļ tieši šī modeļa īpašnieki Latvijā un citās Baltijas valstīs var pamatoti just, ka viņi atbalsta videi draudzīgākus ražošanas procesus Eiropā.
Ūdens taupīšanas prakse izplatās visā Eiropā
Ūdens patēriņa samazināšanas iniciatīvas strauji izplatās visā Eiropā. Piemēram, BMW rūpnīcā Leipcigā (Vācija) jau vairākus gadus darbojas slēgta ūdens cirkulācijas sistēma, kas ļauj samazināt ūdens patēriņu līdz pat 40%, salīdzinot ar tradicionālajiem ražošanas procesiem.
“Toyota” rūpnīcā Burnastonā (Apvienotā Karaliste) attīrīšanas un atkārtotas izmantošanas tehnoloģijas ik gadu ļauj ietaupīt vairāk nekā 75 miljonus litru ūdens. Savukārt “Volkswagen” Wolfsburgas rūpnīca kopš 2010. gada īsteno programmu “Think Blue. Factory”, kas ietver ūdens taupīšanu, notekūdeņu atkārtotu izmantošanu un inovatīvas filtrēšanas sistēmas. Rezultātā ūdens patēriņš nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā samazināts par vairāk nekā ceturto daļu.
Šie piemēri parāda, ka autoražotāji ūdens taupīšanu uztver ļoti nopietni un ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj to darīt ļoti efektīvi.
Ūdens kā jauns nozīmīgs izvēles kritērijs
Atbildīga ūdens izmantošana autobūves nozarē arvien biežāk kļūst par publiski pieejamu un salīdzināmu rādītāju. Daudzi ražotāji publicē savu rūpnīcu pārskatus un dalās datos par vides aizsardzības pasākumiem un ilgtspēju gan ar partneriem, gan ar klientiem. Tādēļ šī informācija kļūst pieejama ikvienam, kam tā ir būtiska.
Baltijas valstīs politiskajā līmenī arvien biežāk izskan priekšlikumi gudras un ilgtspējīgas ražošanas rādītājus sasaistīt ar publiskajiem iepirkumiem. Tas nozīmētu, ka iestādes, kas publiskā iepirkuma ietvaros iegādājas automobiļus, līdzās cenai, tehniskajām īpašībām un CO₂ emisiju rādītājiem ņemtu vērā arī ražošanas procesu vides ziņā saudzīgumu.
Šāda prakse pircējiem dotu iespēju uzzināt, cik daudz ūdens ir ietaupīts auto ražošanas procesā, kā samazināta ietekme uz vidi un kāds ir automobiļa kopējais dzīves cikla nospiedums uz vidi. Tādējādi viņi varētu apzinātāk atbalstīt videi draudzīgāku transporta nākotni.
Ekoloģiskums kā jaunā norma
“Tam, ka tiek vērtēta un mērīta auto kopējā ietekme uz vidi – sākot ar ražošanu un beidzot ar materiālu pārstrādi –, vajadzētu kļūt par jauno standartu ne tikai publiskajos iepirkumos,” uzsver V. Kudarausks. “Ja runājam par nepieciešamību samazināt ietekmi uz vidi visaptveroši, nepietiek izvērtēt vienīgi automobiļa ekspluatācijas laikā radīto nospiedumu. Tikpat svarīgi ir tas, kā auto tiek ražots un kā tā materiāli vēlāk atgriežas apritē.”
Viņš piebilst, ka visbiežāk sabiedrībai ir zināms tikai viens rādītājs – CO₂ emisijas uz kilometru. Patiesā ietekme uz vidi tomēr sākas jau ražošanas posmā, krietni pirms brīža, kad automobilis nonāk uz ceļa.
“Ja šos datus ir iespējams precīzi izmērīt un publiski atspoguļot, tad tie ir arī apzināti jānovērtē – jo īpaši tagad, kad vides jautājumi piesaista arvien lielāku uzmanību,” viņš rezumē.
