Pēdējā laikā arvien biežāk izskan aicinājumi glabāt skaidru naudu ne tikai senioriem, bet ikvienam, kurš vēlas būt gatavs negaidītām situācijām.
Pavisam nesen vairākas Eiropas bankas – īpaši Nīderlandē un Zviedrijā – aicināja savus klientus turēt mājās tik daudz skaidras naudas, lai ar to pietiktu vismaz dažām dienām ikdienas vajadzībām.
Šāds ieteikums ātri vien izraisīja diskusijas: kādēļ mums būtu jāsper solis atpakaļ uz skaidrās naudas laikmetu? Tomēr iemesls ir daudz nopietnāks, nekā sākumā var šķist. Mūsdienu digitalizētajā pasaulē rodas iespaids, ka skaidra nauda gandrīz pazūd no aprites.
Jums varētu patikt šie:
Skaidrās naudas loma digitālajā laikmetā
Daudzi cilvēki jau sen norēķinās tikai ar bankas karti, izmanto mobilās lietotnes un internetbankas pārskaitījumus. Līdz ar tehnoloģisko attīstību pieaug arī riski – kiberuzbrukumi, elektroapgādes traucējumi vai pilnīgs norēķinu sistēmu sabrukums var acumirklī paralizēt to, ko esam pieraduši uzskatīt par pašsaprotamu.
Ziņots, ka šādus brīdinājumus pēdējos mēnešos izplatījušas bankas Zviedrijā un Nīderlandē. Galvenās bažas saistās ar iespējamiem energoapgādes pārtraukumiem.
Tiek prognozēts, ka 2025. gadā, pieaugot draudiem infrastruktūras drošībai, varam nonākt situācijā, kurā bankomāti nedarbojas, maksājumu kartes kļūst nelietojamas un vienīgais veids, kā iegādāties pirmās nepieciešamības preces, ir skaidra nauda.
Elektroapgādes traucējumi ietekmētu gan elektrības pieejamību, gan interneta savienojumu, un tas praktiski paralizētu visu digitālo norēķinu vidi.
Vai arī mums Latvijā jāuztraucas?
Latvijā pagaidām nav izskanējuši oficiāli ieteikumi, taču ir skaidrs, ka šādus signālus nevajadzētu ignorēt. Mūsu atkarība no digitālajām tehnoloģijām ir ļoti liela, un arī šeit aizvien biežāk dzirdami ekspertu brīdinājumi, ka “melniem” scenārijiem ir vērts savlaicīgi sagatavoties.
Jums varētu patikt šie:
Ne tāpēc, ka risks būtu neizbēgams, bet gan tādēļ, ka vissliktākie scenāriji mēdz piepildīties tieši tad, kad tos gaida vismazāk.
Nīderlandes eksperti iesaka mājās glabāt 200–500 eiro skaidrā naudā, Zviedrijā – aptuveni 170 eiro. Abos gadījumos tā ir summa, ar kuru viens cilvēks varētu izdzīvot apmēram nedēļu. Latvijā par saprātīgu tiek uzskatīts 500–1000 eiro liels skaidrās naudas uzkrājums, lai nepieciešamības gadījumā varētu iegādāties pārtiku, zāles un apmaksāt būtiskākos pakalpojumus.
Tāpat tiek atgādināts, ka ilgstošāku traucējumu gadījumā var būt noderīgi daļu skaidrās naudas turēt ne tikai eiro, bet arī kādā citā stabilāk uzskatītā valūtā, piemēram, ASV dolāros vai Šveices frankos.
Kā sagatavoties atbildīgi?
Tas nenozīmē, ka būtu jāsasteidz kontu iztukšošana vai jāglabā lieli naudas kalni zem matrača. Dažu simtu eiro rezerve skaidrā naudā nav panika, bet saprātīga piesardzība. Šādu summu ieteicams turēt drošā vietā un galvenokārt sīkākās banknotēs.
Ja mājsaimniecībā dzīvo vairāki cilvēki, ir vērts rūpīgi pārdomāt visu ģimenes faktisko naudas nepieciešamību. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai skaidra nauda tiktu glabāta sausā, no tiešas gaismas aizsargātā vietā, un vajadzības gadījumā nolietotās banknotes laicīgi apmainīt bankā.
Mūsdienās, kad pat daudzi tirgotāji tirgos pieņem maksājumu kartes, šāds ieteikums var šķist nedaudz novecojis. Tomēr neviena krīze savlaicīgi nebrīdina par savu ierašanos, un tieši tāpēc ir prātīgi turēt nelielu finanšu rezerves plānu.
Tā nav tikai finansiāla, bet arī emocionāla drošība – apziņa, ka vismaz pirmās nepieciešamības lietas vienmēr varēsi iegādāties. Kā mēdz teikt: labāk, lai ir un nevajag, nekā vajag, bet nav.
