Ja tev kādreiz ir nācies pavadīt dienu ar mazu bērnu, tu droši vien esi dzirdējis nebeidzamu jautājumu virkni: “Kāpēc debesis ir zilas?”, “Kāpēc suņi rej?”, “Kāpēc nedrīkst brokastīs ēst cepumus?”
Šie jautājumi atkārtojas atkal un atkal, līdz pieaugušajam sāk reibt galva. Tomēr psihologi uzsver, ka šāda uzvedība ir ļoti būtiska bērna attīstības sastāvdaļa. Apmēram divu līdz trīs gadu vecumā bērna smadzenes attīstās īpaši strauji. Viņš veido jaunus sakarus, mācās cēloņu un seku sakarības un cenšas saprast, kā darbojas pasaule.
Jautājums “kāpēc?” bērnam ir veids, kā pētīt, mācīties un pārbaudīt savas domas. Katru reizi, kad pieaugušais atbild, bērns savas veidojošās domāšanas “mūrim” pievieno vēl vienu zināšanu “ķieģelīti”.
Jums varētu patikt šie:
Uzdodot jautājumu “kāpēc?”, bērns ne tikai meklē informāciju, bet arī mācās domāt, izdarīt secinājumus un paredzēt, kas varētu notikt tālāk. Tādā veidā viņš veido savu priekšstatu par pasauli, kas sniedz drošības sajūtu.
Ziņkārība palīdz bērnam justies droši
Lai gan vecākiem var šķist, ka nebeidzamie jautājumi ir tikai vēlme pievērst uzmanību, patiesībā bērns tā cenšas labāk izprast apkārtējo pasauli. Kad viņš zina, kas notiek apkārt, bērns jūtas mierīgāks un drošāks par sevi.
Tas ir dabisks maza bērna veids, kā tikt galā ar jaunu informāciju un nezināmām parādībām. Dažkārt jautājumam “kāpēc?” ar atbildi ir maz sakara. Ja bērns, piemēram, ierauga tauriņu un jautā: “Kāpēc viņš ir oranžs?”, viņš atbildi var jau nojaut, bet viņam daudz svarīgāk ir dalīties priekā: “Skaties, cik interesanta lieta!” Šādos brīžos jautājumi kļūst par saziņas veidu un palīdz veidot tuvību.
Ziņkārība, vēlme sarunāties un centieni izprast pasauli ir veselīgas bērna domāšanas attīstības pazīmes.
Kā reaģēt uz nebeidzamajiem “kāpēc?” jautājumiem?
Atbildēt uz jautājumiem visu dienu var būt nogurdinoši, taču ir vērts atcerēties, ka tas ir zīme – bērns ir gudrs un zinātkārs. Nepārtraukts jautājumu un atbilžu dialogs veido bērna pašapziņu un attīsta domāšanas prasmes.
Jums varētu patikt šie:
Ja jūti, ka bezgalīgais “kāpēc?” sāk nogurdināt, pamēģini atbildēt ar jautājumu: “Bet kā tu domā pats?” vai “Ko tu par to domā?”. Tādējādi tu iedrošini bērnu meklēt risinājumus pašam. Tas attīsta radošumu un patstāvību.
Vissvarīgākais ir saglabāt pacietību un izvairīties no dusmām vai pārmērīgas aizrādīšanas. Ja tev nepieciešams pauze, tu vari mierīgi pateikt: “Tagad ieturēsim nelielu atpūtu un pēc tam kopā pamēģināsim atrast atbildi.” Ja kāds jautājums tevi patiešām pārsteidz, tā ir lieliska iespēja kopā ar bērnu atklāt kaut ko jaunu.
“Kāpēc?” – mazi soļi lielajā domāšanas pasaulē
Bērna “kāpēc?” jautājumi nav tikai ziņkārības izpausme, bet veids, kā augt, iepazīt pasauli un veidot attiecības ar pieaugušajiem. Tāpēc, ja tavais mazais nākamreiz jautās: “Kāpēc debesis ir zilas?”, atceries – tas ir mazs solis viņa lielajā domāšanas un atklājumu pasaulē.
