Kā sports mainās laikmetā, kurā intuīciju arvien biežāk aizstāj dati? Kādiem izaicinājumiem ikdienā stājas pretī Tour de France profesionāļi un ko no viņiem var mācīties amatieri?
Šosejas riteņbraukšanas meistars Ramūns Navardausks ir pārliecināts, ka rādītāju uzraudzība mūsdienās ir neatņemama treniņu sastāvdaļa. Tā ne tikai palīdz uzlabot rezultātus, bet arī saglabāt līdzsvaru starp slodzi un atpūtu.
Ar Ramūnu runājam par to, kurus datus viņš pats visvairāk seko līdzi, ko iesaka iesācējiem un kā tehnoloģijas palīdz gan profesionāļiem, gan tiem, kuri vienkārši nolēmuši vairāk pārvietoties un kustēties.
Jums varētu patikt šie:
Lielās uzvaras un mazie, taču svarīgie soļi
Jūs esat vienīgais lietuvietis, kurš uzvarējis posmos gan Tour de France, gan Giro d’Italia. Kādas ir nozīmīgākās mācības no šīm sacensībām?
Dalība šādās sacensībās un posma uzvara man bija sapņa piepildījums, par kuru gadu gaitā tika ieguldīts milzīgs darbs. Šajā laikā piedzīvoju visu – dienas, kad spēki bija pilnīgi izsīkuši un šķita, ka gudrāk būtu padoties, bet arī uzvaras, kas deva jaunu sparu turpināt.
Reizēm tās bija lielas uzvaras, piemēram, posma triumfs. Citkārt – mazākas, taču ne mazāk svarīgas: palikšana komandā, finišēšana vissmagākajās sacīkstēs vai vienkārši paša pārvarēšana. Brīdis, kad šķērsoju finiša līniju, man nozīmēja daudz vairāk nekā medaļu – tā bija iekšēja uzvara un apliecinājums, ka visas grūtības un ikdienas darbs galu galā atmaksājas.
Ikdiena profesionālā sportā: ritms starp slodzi un atpūtu
Kā šī pieredze atspoguļojās jūsu ikdienas dzīvē? Kāda bija tipiska profesionāla sportista diena sezonas laikā?
Ikdienu vienmēr plānoju iepriekš. Viena diena bija vieglāka: aizbraucu, piemēram, līdz kafejnīcai, mierīgi iedzēru kafiju un tikpat mierīgi atbraucu atpakaļ, dodot ķermenim iespēju atslābināties. Nākamajā dienā – gluži pretēji: devos ārā no rīta un atgriezos pēc sešām stundām pilnīgi izsmelts. Tāds ir ritms: viena diena vieglāka, otra – smagāka, un tad noteikti seko atpūta.
Jums varētu patikt šie:
Ja gribi attīstīties un kļūt labāks, nepietiek tikai nepārtraukti sevi nogurdināt – ķermenim ir jāļauj arī atjaunoties.
Šādā režīmā personīgajām lietām gandrīz neatlika laika – ar sportu nodarbojos nepārtraukti, un paralēli studēju Klaipēdas Universitātē. Mani vienmēr nedaudz nodarbināja jautājums, ko darīšu pēc sportista karjeras beigām, jo sports nav mūžīgs. Tāpēc tagad cenšos “atgūt nokavēto”: braucu ar motociklu, izmēģinu ūdens sporta veidus un citas nodarbes, kam agrāk vienkārši neatlika laika.
Izplatītākie mīti par riteņbraukšanu
Kādi stereotipi vai maldīgi priekšstati par riteņbraukšanu jūs visvairāk pārsteidz – gan sportistu, gan plašākas sabiedrības vidū?
Ļoti bieži dzirdu apgalvojumu, ka bez aizliegtām vielām nav iespējams uzvarēt. Šāda doma mulsina gan jaunos sportistus, gan sabiedrību kopumā. Jāsaprot, ka riteņbraucējs uzvar ne tikai ar kājām, bet arī ar galvu – ar spēju plānot, taupīt spēkus un īstajā brīdī pieņemt pareizos lēmumus.
Tour de France posmi ir ārkārtīgi smagi, taču tie ir smagi visiem. Tāpēc panākumu atslēga slēpjas drīzāk stratēģijā, nevis “papildu līdzekļos”: kādā dienā tu apzināti sevi saudzē, lai piektajā vai sestajā dienā vēl būtu enerģija. Ja brauc gudri, var uzvarēt arī pilnīgi bez „palīgiem“.
Pastāv arī ikdienas mīti. Cilvēki bieži nenovērtē, kādā tempā dzīvo profesionāļi – reiz, braucot kopā ar amatieru grupu, viņi bija pārsteigti, ka 40 kilometrus veicām mazāk nekā divās stundās. Mums tas šķita pilnīgi normāli. Šādi piemēri skaidri parāda, cik atšķirīgs ir skats no malas salīdzinājumā ar to, kas profesionālim ir ikdienišķa norma.
Tehnoloģiju izrāviens sportā
Kā tehnoloģijas jūsu karjeras laikā ir mainījušas sportu?
Sākumā treniņi bija ļoti vienkārši – treneris nosaka, ar kādu intensitāti jābrauc, izmantojot iedomātu piecu ballu skalu. Pieci nozīmē maksimālu piepūli, viens – mierīgu braucienu. Vēlāk parādījās pulsa mērītāji, taču tie reaģēja ar aizturi – pulss pieauga tikai pēc dažām minūtēm, tāpēc tas nebija īpaši precīzs slodzes kontroles veids.
Patiess izrāviens notika, parādoties jaudas mērītājiem. Tie nekavējoties parāda, cik vatu tu ražo, un tāpēc slodzi var ļoti precīzi dozēt jau no pirmajām minūtēm. Ja zini, ka tava darba jauda ir, piemēram, 350 vati, tu turies pie šī līmeņa, neatkarīgi no pulsa. Pulss tāpat pēc brīža pieaugs, taču nebūsi sevi “sadedzinājis” jau treniņa sākumā. Tas padarīja treniņus ievērojami efektīvākus.
Mūsdienās tehnoloģijas ir attīstījušās vēl tālāk – pulksteņi un jostas, papildus pulsam un jaudai, mēra arī miega kvalitāti, nogurumu un prognozē pašsajūtu. Attīstība ir tik strauja, ka reizēm ir grūti tam visam izsekot. Taču lielākā pārmaiņa ir tā, ka agrāk tikai profesionāļiem pieejamie rīki tagad ir pieejami ikvienam entuziastam.
Kādiem datiem profesionālis pats seko visvairāk?
Sākot lietot viedpulksteni, kuriem rādītājiem jūs pievērsāt lielāko uzmanību?
Sākumā galvenokārt skatījos ātrumu, nobrauktos kilometrus un pulsu – pēc treniņa izvērtēju, cik ļoti patiesībā biju noguris. Vēlāk radās nepieciešamība sekot līdzi vēl dažiem parametriem: jaudai un pedāļu apgriezienu biežumam, t. i., cik apgriezienu minūtē veic kāja.
Riteņbraukšanā būtībā ir pieci pamatrādītāji, uz kuriem vienmēr krīt skats: kilometri, pedāļu apgriezienu biežums, ātrums, pulss un jauda. Kopā tie sniedz pilnīgu priekšstatu par sportista stāvokli.
Mūsdienu viedpulksteņi parāda daudz vairāk – ne tikai treniņu datus, bet arī miega kvalitāti, nogurumu un pat paredzamo pašsajūtu. Tas ļauj daudz plašāk izprast savu ķermeni – ne vien sportā, bet arī ikdienas dzīvē.
Ko vajadzētu uzraudzīt pašiem iesācējiem?
Ko jūs ieteiktu iesācējiem – kuriem rādītājiem vispirms būtu jāpievērš uzmanība?
Amatieriem pats svarīgākais ir tas, lai pulkstenis precīzi parādītu slodzes intensitātes zonas un brīdinātu, kad šī robeža ir pārkāpta. Ļoti noderīga ir arī funkcija, kas garāka treniņa laikā atgādina, ka pienācis laiks paēst vai padzerties – ja to atliec par vēlu, uzreiz jūties vājāks, tādēļ šādi signāli tiešām palīdz.
Ikdienas dzīvē ļoti ērti ir arī pulksteņa paziņojumi un zvanu rādīšana. Šķiet sīkums, taču, sēžot uz velosipēda, nav jāmeklē telefons kabatā – visu redzi uzreiz un vari ātri reaģēt.
Viedpulksteņa loma sportā un ikdienā
Kā jūs vērtējat viedpulksteņu lomu sportā un ikdienas dzīvē? Kuras funkcijas pašam šķiet vissvarīgākās?
Man tie ir ļoti noderīgi, jo ļauj sekot līdzi svarīgākajiem rādītājiem gan treniņa laikā, gan pēc tā. Pašlaik pats lietoju Huawei Watch GT 6 – vispirms mani pārsteidza akumulators: pat pie intensīvas lietošanas tas tur vairāku dienu garumā bez uzlādes. Iepriekš izmantotie pulksteņi tik ilgi neturēja.
Man patīk arī vadības ritenītis jeb “kronis”, ar kuru var vadīt pulksteni – nav jāsmērē ekrāns ar pirkstiem, kad rokas ir netīras vai slapjas. Ritināšanas funkcija ļauj ātri pārvietoties pa izvēlnēm, un ekrāns paliek tīrs. Liela priekšrocība ir arī ūdensizturība – vairākas reizes esam trāpījuši stiprā lietū, bet tas nav ietekmējis ierīces darbību. Turklāt pulkstenim ir žāvēšanas režīms, ko iepriekš nekur nebiju redzējis – mūsu sporta veidā, kur mitrums ir bieža parādība, tas ir īpaši praktiski.
Ļoti augstu vērtēju iespēju reāllaikā redzēt tā dēvēto virtuālo jaudu – datus, kas agrāk bija pieejami tikai ar dārgu jaudas mērītāju palīdzību, bet tagad pieejami ikvienam entuziastam.
Vēl viens liels pluss ir paziņojumi. Braucot tūlīt redzu, vai atnācis ziņojums vai e-pasts, un varu ātri reaģēt. Vienu dienu visu dienu biju treniņā bez telefona, un man nekas neiztrūka – ar pulksteni pilnīgi pietika. Šīs lietas var šķist sīkumainas, taču sportistam tās ir ļoti nozīmīgas: ietaupa laiku, dod drošības sajūtu un ļauj koncentrēties tikai braucienam.
Mūsdienu tehnoloģijas dod ikvienam amatierim iespēju trenēties kā profesionālim – nepieciešama tikai vēlme un atbilstoši rīki.
