Apvienojot biobanku resursus, tie var kļūt par ļoti spēcīgu instrumentu jaunu pandēmiju ierobežošanā, ja atkārtotos COVID‑19 vai līdzīgi scenāriji. Uz to īpaši norādīja pirmā Lietuvas biobanku foruma organizatori, kas pirmdien norisinājās Viļņā.
Lietuvas valsts biobanku infrastruktūra strādā ar pilnu jaudu
Lietuvas biobanku forumā, kas notika Viļņas Universitātes Medicīnas zinātņu centrā, sabiedrībai un zinātniekiem tika prezentēta tikko pilnībā izveidotā un jau ar pilnu jaudu darbojošās valsts biobanku infrastruktūra. Tā ir praktisks rīks, kas ļauj radīt jaunas diagnostikas un ārstēšanas metodes, stiprināt veselības aprūpes sistēmu un ieviest Lietuvā personalizētās medicīnas risinājumus.
Forumu organizēja Lietuvas biobanku tīkls, kurā apvienotas astoņas licencētas biobankas. Tās vāc Lietuvas iedzīvotāju – gan veselu, gan ar dažādām slimībām sirgstošu cilvēku – bioloģiskos paraugus un citu ar veselību saistītu informāciju. Visas šīs biobankas aktīvi darbojas kā starptautiskā BBMRI‑ERIC (Eiropas biobanku un biomolekulāro resursu) tīkla dalībnieces.
Jums varētu patikt šie:
Biobankas – zinātnes un medicīnas attīstības balsts
Augsta līmeņa pētniecībā iesaistītajiem zinātniekiem biobankas nodrošina piekļuvi bioloģiskajiem paraugiem, ģenētiskajai un bioloģiskajai informācijai, kā arī citiem veselības datiem. Tas veicina Lietuvas medicīnas zinātnes attīstību un palīdz veidot efektīvāku un mūsdienīgāku veselības aprūpes sistēmu.
Lietuvas populācijas un reto slimību biobankas direktore Dr. Giedre Kvedaravičiene, kuras vadītā biobanka vāc bioloģiskos paraugus gan no veseliem cilvēkiem, gan pacientiem ar retām slimībām, uzsver, ka ir būtiski saglabāt un tālāk attīstīt sadarbībā balstītu valsts biobanku tīklu. Viņasprāt, tas var kļūt par nozīmīgu instrumentu gan jaunu infekciju pandēmiju laikā, gan cīņā ar Lietuvā plaši izplatītām hroniskām slimībām.
“Ja Lietuvā darbojošās biobankas apvieno savas spējas un kompetences, mēs iegūstam ļoti detalizētus un precīzus analītiskos datus, kas var izrādīties nenovērtējami noderīgi sabiedrības veselības pārvaldībā pandēmiju laikā. Lietuvā izveidotā biobanku infrastruktūra nodrošina pētniekiem piekļuvi augstas kvalitātes paraugiem un veselības datiem gan no veseliem iedzīvotājiem, gan pacientiem ar dažādām slimībām.
Tas rada priekšnoteikumus daudz ātrākai un mērķtiecīgākai reaģēšanai uz jauniem izaicinājumiem – veicot daudzpusīgus pētījumus un sniedzot uz zinātni balstītus ieteikumus, kas tieši balstīti Lietuvas iedzīvotāju datos,” norāda Dr. G. Kvedaravičiene, Lietuvas populācijas un reto slimību biobankas vadītāja pie Viļņas Universitātes. Pēc viņas teiktā, COVID‑19 pandēmija pierādīja biobanku nozīmi ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī Lietuvā – Santaros klīniku biobanka spēlēja būtisku lomu koronavīrusa genoma mutāciju analīzē, diagnostikas algoritmu pilnveidē un ārstiem adresētu ārstēšanas ieteikumu izstrādē.
Populācijas biobanka un jaunas datu sasaistes iespējas
“Toreiz Lietuvā vēl nebija populācijas biobankas, bet tagad mums valstī ir pilnībā izveidota infrastruktūra gan veselo iedzīvotāju, gan klīniskajām biobankām. Kā populācijas biobanka esam uzsākuši aptauju datu vākšanu, kas laika gaitā ļaus izveidot nepārtrauktu un ilgtermiņa pārskatu par iedzīvotāju dzīvesveida faktoriem.
Jums varētu patikt šie:
Turklāt, sadarbojoties ar Valsts datu aģentūru un Santaros klīnikām, mēs izstrādājam risinājumus, kas drošā vidē ļauj savienot veselības datus no dažādiem avotiem un veidot uz mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos balstītus algoritmus. Tie palīdz uzticami analizēt ļoti apjomīgus datu kopumus.
Visi šie instrumenti ir nepieciešami gan infekciju pandēmiju, gan tā saukto “lēno pandēmiju” – piemēram, sirds un asinsvadu slimību – efektīvākai pārvaldībai,” uzsver Dr. G. Kvedaravičiene. Viņa atgādina, ka populācijas biobankā var iesaistīties ikviens Lietuvas iedzīvotājs – gan pieaugušie, gan bērni no dzimšanas brīža, ja tam piekrīt abi vecāki un tiek nodots asins paraugs.
Medicína bez biobankām neattīstās
Zinātnieki: bez biobankām medicīnas zinātnes progress nav iespējams
Lietuvas Nacionālā vēža institūta (NVI) zinātnes sekretāre un direktora vietniece zinātnes un attīstības jautājumos Dr. Živile Gudlevičiene uzsver, ka biobankās glabātie cilvēku paraugi ir neaizstājams resurss medicīnas zinātniskajiem pētījumiem. Pēc viņas teiktā, Lietuvas biobanku infrastruktūra vairs neatpaliek no Rietumeiropas līmeņa. Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem ir Lietuvas biobanku pievienošanās starptautiskajai pētniecības infrastruktūrai BBMRI‑ERIC, kas ir viens no lielākajiem biobanku konsorcijiem pasaulē. Tas pavēris Lietuvas biobankām un zinātniekiem ceļu uz starptautiskiem medicīnas pētniecības projektiem, kuros Lietuvas vārds izskan arvien biežāk.
“Lietuvas biobanku tīklā pašlaik ietilpst astoņas biobankas Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Tās pētniecības vajadzībām vāc bioloģiskos paraugus gan no veseliem cilvēkiem, gan pacientiem ar dažādām slimībām. Nacionālā vēža institūta biobanka vāc tikai onkoloģisko pacientu bioloģisko materiālu. Santaros klīniku, Lietuvas Veselības zinātņu universitātes un Kauņas klīniku, kā arī Klaipēdas Universitātes slimnīcas biobankās par Augustus tiek vākti no pacientiem ar dažādām asins, infekcijas, neiroloģiskām, ģenētiskām un citām slimībām – sākot no asinīm un urīna līdz kaulu smadzenēm un galvas smadzeņu šķidrumam.
Papildus tam Valsts patoloģijas centrā darbojas biobanka, kur tiek uzglabāti pacientu audi, savukārt Inovatīvās cilvēkmedicīnas zinātnes centrā – biobanka, kurā glabā dzīvotspējīgas sasaldētas šūnas.
Tas nozīmē, ka mums ir visa nepieciešamā infrastruktūra, kas ar biobanku starpniecību ļauj īstenot zinātniskos pētījumus un tādējādi veidot Lietuvā efektīvāku veselības aprūpes sistēmu. Līdzekļi un kompetence ir pieejami – atliek šīs iespējas izmantot un tālāk attīstīt,” norāda NVI zinātnes sekretāre Dr. Ž. Gudlevičiene.
Bez sistemātiski vāktiem datiem pētījumi nenotiek
Zinātnieki Dr. Ingrida Olendraite un Dr. Giedriuss Gasiūns, kuri savos pētījumos izmanto biobanku datus, apliecina, ka bez sistemātiski vāktiem biobanku datiem daudzi zinātniskie projekti vienkārši nebūtu realizējami.
“Mēs sadarbojamies ar Santaros klīniku biobanku vienā no projektiem, un es pat nespēju iedomāties, kā tas vispār varētu notikt bez biobankas datiem. Kādam ir sistemātiski jāievāc iedzīvotāju paraugi, tie jāsakārto, jāraksturo un pareizi jāuzglabā. Tas ir milzīgs darbs un ļoti liela vērtība medicīnas zinātnei, par kuru sabiedrība bieži vien pat nenojauš,” saka multiomikas datu analīzes uzņēmuma “Vugene” zinātniskā direktore Dr. I. Olendraite.
Viņa piebilst, ka citu valstu pieredze skaidri parāda, cik efektīvi biobanku datus var izmantot medicīnas zinātnes attīstībā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tiek veikti ne tikai pētījumi, kuros iesaistīta visa valsts populācija, bet arī dažādas iedzīvotāju grupas, izmantojot biobanku datus. Viens no zināmākajiem piemēriem ir ilgtermiņa liela dvīņu izpēte “twinsUK”, kurā tiek sekots vairāk nekā 15 000 dvīņu no visas Apvienotās Karalistes veselības stāvoklim. “Šādas apjoma izpētes atsevišķām pētnieku grupām nebūtu iespējamas bez ilgtermiņa biobanku ieguldījuma,” uzsver Dr. I. Olendraite.
Biotehnoloģiju uzņēmuma “Caszyme” līdzdibinātājs un zinātniskais direktors, Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra Biotehnoloģijas institūta vecākais pētnieks Dr. G. Gasiūns norāda, ka tieši tāpēc biobankām ir ārkārtīgi svarīga sabiedrības uzticēšanās un aktīva līdzdalība, ziedojot savus bioloģiskos paraugus.
“Mums ir jāapzinās viena būtiska lieta – medicīna bez zinātnes nepastāv. Lai piedāvātu labākus un efektīvākus veselības aprūpes pakalpojumus, mums ir vajadzīgi uzticami zinātniskie dati. Biobanku panākumi savukārt ir atkarīgi no sabiedrības uzticēšanās un iesaistes. Jo vairāk cilvēku izprot biobanku nozīmi un piedalās to darbībā, jo vairāk iespēju rodas arī mums, pētniekiem,” saka Dr. G. Gasiūns, kurš savos pētījumos arī izmanto biobankās savāktos datus.
Pirmais Lietuvas biobanku forums apvienoja visus iesaistītos
Viļņas Universitātes Medicīnas zinātņu centrā notikušais pirmais Lietuvas biobanku forums pirmo reizi zem viena jumta pulcēja visas nozīmīgākās valsts biobankas un visus biobanku darbībā iesaistītos dalībniekus – sākot ar valsts iestāžu, zinātnieku un ārstu pārstāvjiem un beidzot ar pacientu organizāciju, juristu un uzņēmēju pārstāvjiem.
Forumā ar ziņojumiem uzstājās Lietuvas biobanku, Lietuvas bioētikas komitejas, Valsts datu aģentūras pārstāvji, kā arī zinātnieki un eksperti no ārvalstīm. Starp viesiem bija, piemēram, Dr. Saba Abdulghani, Eiropas biobanku un biomolekulāro resursu tīkla BBMRI‑ERIC biobanku attīstības vadītājs no Austrijas, viens no pirmajām Polijas populācijas biobankām izveidojušajiem zinātniekiem Dr. Lukašs Kozera, kā arī Dr. Anurags Verma, Pensilvānijas Universitātes medicīnas biobankas genoma pētniecības direktora vietnieks un ASV valdības programmas “Miljons veterānu” galvenais pētnieks.
Šīs programmas ietvaros sistemātiski tika analizēti vairāk nekā 635 000 dalībnieku gēni, atklātas jaunas ģenētiskas saistības starp dažādām slimībām un pazīmēm, iegūta cita būtiska ar iedzimtību saistīta informācija un gūtas jaunas zināšanas par tādu slimību kā prostatas vēzis, nieru slimības un COVID‑19 norises ģenētiskajiem pamatiem.
