Pasaules tehnoloģiju tirgus gatavojas nopietniem satricinājumiem. Ķīna ir paziņojusi par jauniem ierobežojumiem retzemju metālu eksportam – šie metāli ir neaizstājami pusvadītāju, atmiņas moduļu un procesoru ražošanā.
Šis lēmums ir kārtējais solis tirdzniecības karā starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, un tā sekas drīz izjutīs visa elektronikas nozare. Turpmāk Ķīnas varasiestādes prasīs īpašu atļauju šo metālu eksportam, kā arī tehnoloģiju, kas nepieciešamas to apstrādei, izvešanai no valsts.
No decembra ierobežojumi tiks attiecināti arī uz ārpus Ķīnas ražotiem produktiem, ja to sastāvā būs Ķīnas izcelsmes materiāli. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas, ka no 1. novembra ieviesīs 100% muitas nodokli visam importam no Ķīnas.

Šādi soļi draud izraisīt jaunu piegāžu krīzi, kas var skart gan viedtālruņu, gan automobiļu ražotājus. Analītiķi brīdina, ka cenas neizbēgami augs, un par valstu ekonomisko konfrontāciju nāksies maksāt patērētājiem.
Retzemju metāli – tehnoloģiju sirds
Retzemju metāli ir mūsdienu elektronikas pamats, bez kura tā nespēj pastāvēt. Tos izmanto gandrīz visur – sākot no telefonu ekrāniem un datoriem līdz saules paneļiem un elektroauto. Lai gan šos elementus dabā atrod salīdzinoši bieži, to ieguve ir sarežģīta, dārga un saistīta ar bīstamu ķīmisko procesu izmantošanu.
Ķīna jau daudzus gadus apzināti veido savu pārsvaru šajā jomā, un šobrīd tā kontrolē aptuveni 70% pasaules ieguves un pat 90% apstrādes jaudu. Tagad Pekina cenšas saglabāt Rietumvalstu atkarību ne tikai no savām izejvielām, bet arī no tehnoloģijām, bez kurām šo metālu ieguvei zūd lielākā daļa jēgas.
Trieciens globālajai tehnoloģiju nozarei

Jaunie ierobežojumi pirmo reizi tieši ietekmē pusvadītāju ražošanu, kas ir viena no svarīgākajām mūsdienu rūpniecības nozarēm. No decembra tie attieksies arī uz iekārtām, kas ražotas ārpus Ķīnas, bet satur Ķīnas izcelsmes komponentes. Tas radīs nopietnas problēmas pasaulē lielākajiem ražotājiem – no viedtālruņu un datoru līdz spēļu konsolēm.
Turklāt Ķīna ir paziņojusi, ka attīstītu mikroshēmu eksports turpmāk būs atļauts tikai atsevišķos gadījumos ar valdības īpašu saskaņojumu. Šāda neprognozējama politika rada haosu piegāžu ķēdēs, jo uzņēmumi nevar paredzēt, kuras kravas tiks aizturētas uz robežas. Tas ātri dzen cenas augšup un piespiež ražotājus bremzēt vai pat apturēt ražošanas procesus.
Ekonomiskais karš starp Ķīnu un ASV
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uz Ķīnas soļiem reaģēja stingri, izsludinot jaunus muitas tarifus, uz ko finanšu tirgi reaģēja acumirklī. Dažu minūšu laikā galvenais akciju indekss zaudēja vairāk nekā simts punktus, un investori sāka runāt par jaunu saasinājuma posmu globālajā ekonomikā.
ASV jau vairākus mēnešus cenšas atjaunot neatkarību retzemju metālu ieguvē, ieguldot līdzekļus Austrālijas un Kanādas raktuvēs. Tomēr bez Ķīnas apstrādes tehnoloģijām šo materiālu efektīva izmantošana ir ļoti sarežģīta un dārga, tādēļ pilnīga neatkarība pagaidām joprojām šķiet neaizsniedzama.
Sekas izjutīs ikviens pircējs

Ja spriedze starp valstīm nesamazināsies, no cenu kāpuma neizbēgs neviens. Dārgāki kļūs ne tikai datori un telefoni, bet arī automašīnas, sadzīves tehnika un viss, kas saistīts ar mākslīgo intelektu. Šo satricinājumu ietekme var būt līdzīga iepriekšējām tirdzniecības krīzēm, kad cenu kāpumu izraisīja datoru mikroshēmu trūkums.
Šoreiz situācija var izrādīties vēl nopietnāka. Elektronikas ražotāji brīdina, ka bez Ķīnas izejvielām ražošana palēnināsies un piegāžu ķēdes kļūs neprognozējamas. Rezultātā veikalos parādīsies arvien dārgāka tehnika. Pircējiem atliek vien rēķināties ar to, ka digitālā pasaule tuvākajā laikā kļūs ievērojami dārgāka.


