Ilgu laiku valdīja pārliecība, ka Suesas līcis kontinentu šķelšanās sen jau ir apstājusies. Zinātnieki uzskatīja, ka Zemes garoza šajā reģionā vairs nekustas un process ir beidzies. Tomēr jaunākie pētījumi rāda pavisam citu ainu.
Izrādās, ka Āfrika un Āzija ir attālinājušās un joprojām turpina ļoti lēni virzīties viena no otras. Lai gan kustība ir ārkārtīgi lēna – aptuveni pusmilimetrs gadā –, tā nekad nav pilnībā apstājusies. Šis atklājums pētniekus pārsteidza, jo līdz šim Suesas līcis tika uzskatīts par pilnīgi mierīgu zonu.
Iepriekš valdīja uzskats, ka kontinentu plaisa šajā vietā „iestrēga” apmēram pirms pieciem miljoniem gadu. Taču tagad zinātnieki secina, ka process tikai ievērojami palēninājās, bet nekad nav beidzies.

Kāpēc Suesas līcis ilgi tika uzskatīts par „iemigušu” zonu?
Gadu desmitiem ģeologi šo vietu raksturoja kā neveiksmīgu mēģinājumu izveidot jaunu okeānu. Mācību grāmatās Suesas līcis bieži tika minēts kā piemērs reģionam, kur kontinentu šķelšanās it kā būtu bijusi jāturpina, taču process palicis pusceļā.
Jaunais pētījums šo priekšstatu pilnībā apgāž. Zinātnieki atrada skaidrus pierādījumus, ka Zemes garozas augšējais slānis šajā reģionā joprojām tiek izstiepts. Pētījuma vadītājs, doktors Davids Fernandes-Blanko, uzsver, ka šādas plaisas var būtiski palēnināties, taču tas vēl nenozīmē, ka tās pilnībā izzūd.
Jau agrāk novērotās pazīmes – virs jūras līmeņa paceltu senu koraļļu rifu paliekas, nelieli zemestrīču viļņi un smalkas plaisas zemes garozā – liecināja, ka reģionā tomēr kaut kas notiek. Tagad šīs norādes ir galīgi apstiprinātas ar padziļinātiem pētījumiem.
Kā tika noskaidrots, ka kontinentu kustība turpinās?
Speciālisti izpētīja aptuveni 300 kilometrus garu joslu ap Suesas līci. Viņi analizēja zemes virsas reljefu, upju ieleju formas un vietas, kur senie koraļļi pacēlušies virs mūsdienu jūras līmeņa. Šie dati ļāva atjaunot ainu par to, kā reģions ir mainījies vairāku miljonu gadu gaitā.
Analīze skaidri parādīja, ka kustība nav apstājusies, bet tikai kļuvusi lēnāka. Daļa tektoniskās aktivitātes ir pārvietojusies Sarkanās jūras un Nāves jūras virzienā, tomēr Suesas līča apkārtne joprojām turpina kustību. Kustības ātrums ir līdzīgs tam, kādā veidojas kalnu grēdas ASV rietumos. Tas apliecina, ka līcis nebūt nav „miris” vai pilnīgi mierīgs apgabals, kā līdz šim tika domāts.
Ko šis atklājums nozīmē reģionam un zinātnei?

Ja Suesas līcis joprojām ir tektoniski aktīvs, tas nozīmē paaugstinātu zemestrīču risku visam reģionam. Pat ļoti lēna zemes garozas kustība ilgākā laika posmā var būtiski ietekmēt infrastruktūru, pilsētu plānošanu un riska novērtēšanu.
Vēl nozīmīgāks ir fakts, ka līdzīgs scenārijs varētu attiekties arī uz citiem līčiem un plaisām pasaulē, kurus līdz šim uzskatīja par „izdzisušām” tektoniskām zonām. Iespējams, tie nav kļuvuši pilnībā neaktīvi, bet gan darbojas daudz lēnākā režīmā.
Tas paver jaunu skatījumu uz to, cik dzinīga un mainīga patiesībā ir Zeme. Doktors Fernandes-Blanko uzsver, ka šādi pētījumi palīdz labāk izprast planētas ilgtermiņa attīstību. Zeme nepārtraukti mainās, tikai šīs pārmaiņas ir tik lēnas, ka mūsu ikdienas dzīvē tās gandrīz nav pamanāmas.


