Pēdējās nedēļās braukšana ar automašīnu kļuvusi jūtami dārgāka. Degvielas cenas atkal aug, un autovadītājiem nākas risināt jau ierastos jautājumus: kur var uzpildīties lētāk, vai Polija joprojām ir brauciena vērta tikai degvielas dēļ un kādas pārmaiņas tuvākajā laikā varētu gaidīt.
Kritiskais punkts degvielas tirgū: ko rāda novembra dati?
Novembra vidus dati iezīmē interesantu lūzuma punktu. Benzīna cena Lietuvā un Polijā ir praktiski vienāda, taču dīzeļdegviela Polijā joprojām ir lētāka. Šīs izmaiņas atspoguļo ne tikai reģionālā tirgus dinamiku, bet arī iespējamos attīstības scenārijus nākotnē.
Degvielas cenas jau vairākas nedēļas pēc kārtas ir augšupejošā tendencē. Lietuvā benzīns nedēļas laikā sadārdzinājās gandrīz par 1 procentu, bet dīzeļdegviela – vēl straujāk.
Jums varētu patikt šie:
Pieaug arī vidējie rādītāji Eiropas Savienībā, lai gan Lietuva joprojām ir starp tām valstīm, kur benzīns maksā mazāk nekā lielākajā daļā citu ES dalībvalstu. Tas sniedz zināmu atvieglojumu, tomēr kopējais cenu kāpums jūtams visur.
Situācija kļūst vēl interesantāka, aplūkojot naftas cenu pasaules tirgū. Brent jēlnaftas cena nedēļas laikā gandrīz nemainījās, tomēr tas nekādā ziņā nenozīmē, ka cenas degvielas uzpildes stacijās būtu stabilizējušās.
Degvielas cenas Lietuvā: benzīna un dīzeļdegvielas sadārdzināšanās
17. novembrī benzīna litrs Lietuvas degvielas uzpildes stacijās maksāja vidēji 1,42 eiro, bet dīzeļdegvielas litrs – 1,53 eiro. Nedēļas laikā benzīns sadārdzinājās par 0,8 procentiem, savukārt dīzeļdegviela – par 1,3 procentiem. Šīs izmaiņas atbilst kopējai cenu celšanās tendencei visā Eiropas Savienībā.
ES līmenī benzīna cena nedēļas laikā pieauga par 0,9 procentiem, dīzeļdegvielas – par 0,8 procentiem. Lietuva tomēr izceļas ar to, ka benzīns tur joprojām ir manāmi lētāks nekā daudzās citās ES valstīs. Benzīns ir par 13,6 procentiem lētāks nekā ES vidēji, bet dīzeļdegviela – par 3,6 procentiem.
Šādu situāciju daļēji skaidro mērenāka nodokļu politika un reģionālā konkurence. Tomēr kopējais cenu pieaugums rāda, ka degvielas sadārdzināšanās nav nejaušība – tā ir saistīta ar naftas cenām pasaules tirgū, lai gan pēdējās nedēļas laikā tās gandrīz nav mainījušās. Brent jēlnafta maksāja vidēji 63,9 eiro par barelu, kas ir tikai par 0,2 procentiem mazāk nekā nedēļu iepriekš. Nākotnes darījumi liecina, ka tuvākajos mēnešos cena, visticamāk, saglabāsies aptuveni šajā līmenī.
Jums varētu patikt šie:
Benzīna cenas Lietuvā un Polijā: cenu izlīdzināšanās
Autovadītājiem būtiska ziņa ir tā, ka benzīna cena Lietuvā un Polijā šobrīd ir vienāda. Polijā benzīna litrs maksā tos pašus 1,42 eiro.
Tas nozīmē, ka Lietuvas autovadītājam vairs nav būtiska finanšu ieguvuma, ja brauciens uz kaimiņvalsti tiek plānots tikai benzīna iegādes dēļ. Toties dīzeļdegviela Polijā joprojām ir lētāka – 1,46 eiro par litru, kas ir par 0,07 eiro mazāk nekā Lietuvā.
Šāda cenu izlīdzināšanās starp kaimiņvalstīm nav īpaši bieža parādība. Šogad Lietuvā benzīns bija lētāks nekā Polijā tikai trīs dienas: 10. februārī, 31. martā un 14. jūlijā. Tas apliecina, ka cenas starp kaimiņvalstīm var mainīties ļoti strauji, taču kopējā tendence ir abu tirgu arvien ciešāka savstarpēja saistība.
Degvielas cenu karte Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā
Baltijas valstīs benzīna cenas pašlaik ir salīdzinoši līdzīgas. Gan Igaunijā, gan Latvijā benzīna vidējā cena ir 1,54 eiro par litru, tāpēc Lietuva, neraugoties uz sadārdzinājumu, joprojām ir valsts ar lētāko benzīnu Baltijā.
Dīzeļdegvielas cenas arī ir salīdzināmas: Igaunijā dīzeļdegvielas litrs maksā 1,45 eiro, Latvijā – 1,52 eiro.
Eiropas Savienības mērogā Lietuva ir starp valstīm ar zemākām cenām. Lētākais benzīns ir Maltā, Kiprā un Bulgārijā, kur litra cena ir no 1,21 līdz 1,34 eiro. Savukārt visaugstākās cenas ir Dānijā, Nīderlandē un Grieķijā – 1,76–1,98 eiro par litru.
Arī dīzeļdegvielas tirgū aina ir līdzīga: lētākā dīzeļdegviela ir Čehijā, Bulgārijā un Maltā, bet dārgākā – Dānijā, Nīderlandē un Beļģijā.
Kopumā Lietuva atrodas vidējā cenu kategorijā, lai gan dažos segmentos tā joprojām ir starp lētākajām valstīm. Šobrīd divpadsmit ES dalībvalstīs dīzeļdegviela ir lētāka nekā Lietuvā, tāpēc vietējo tirgus situāciju var raksturot kā mērētu un līdzsvarotu.
Vairumtirdzniecības cenas un naftas imports: kas patiesībā nosaka cenu?
Cenas degvielas uzpildes stacijās lielā mērā ietekmē vairumtirdzniecības cenas. Laikā no 1. līdz 18. novembrim benzīna vairumtirdzniecības cena pieauga par 0,03 eiro, bet dīzeļdegvielas – par 0,04 eiro litrā. Tik īsā periodā tas ir jūtams kāpums.
Septembrī abu veidu degvielas vairumtirdzniecības cenas pieauga par 0,02 eiro, savukārt oktobrī dīzeļdegviela sadārdzinājās par 0,02 eiro, bet benzīns kļuva par 0,02 eiro lētāks.
Šie rādītāji skaidri parāda, ka pieaugošās izmaksas piegādātājiem un naftas pārstrādes uzņēmumiem neizbēgami atspoguļojas arī gala cenā. Būtisks faktors ir arī jēlnaftas izcelsmes valstis. Lietuva naftu importē galvenokārt no Norvēģijas, Saūda Arābijas, Alžīrijas un Apvienotās Karalistes. Tie ir salīdzinoši stabili piegādātāji, tomēr jebkurš ģeopolitisks notikums var līdzsvaru tirgū ātri izjaukt.
Ko tas nozīmē autovadītājam?
Degvielas cenas joprojām ir jutīgas gan pret ģeopolitiskām spriedzēm, gan globāliem ekonomiskiem faktoriem. Tuvākajā laikā tirgū, visticamāk, valdīs relatīva stabilitāte, taču jebkura jauna attīstība naftas ieguves reģionos var atkal izraisīt cenu kāpumu.
Autovadītājam svarīgi zināt, ka Polija vairs nepiedāvā būtisku ietaupījumu, uzpildot benzīnu, lai gan dīzeļdegviela tur joprojām ir izdevīgāka.
Plānojot garākus braucienus, ir vērts regulāri sekot degvielas cenu izmaiņām un stratēģiski plānot pieturas degvielas uzpildes stacijās. Pašlaik Lietuva vēl saglabājas starp lētākajām ES valstīm, tomēr kopējās cenu celšanās tendences neapies arī vietējos patērētājus.
