Stress ir neredzams, taču ļoti spēcīgs faktors, kas ietekmē visu organismu – no emocionālās pašsajūtas līdz pat fizioloģiskajiem procesiem. Pirmie uz paaugstinātu saspringumu bieži reaģē tieši āda un mati, jo to stāvoklis ir īpaši jutīgs pret hormonālām svārstībām, miega trūkumu un imūnsistēmas izmaiņām.
Tāpēc daudzi cilvēki pamana ādas stāvokļa pasliktināšanos vai izteiktu matu izkrišanu tieši pēc sarežģītākiem dzīves periodiem. Lai gan ādas un matu problēmas sākotnēji var šķist nejaušas, speciālisti uzsver, ka bieži tās ir tieši saistītas ar stresu.
Nonākot saspringuma stāvoklī, organisms sāk pastiprināti ražot kortizolu. Šis hormons ietekmē iekaisuma procesus, tauku dziedzeru darbību, ādas jutīgumu un šūnu atjaunošanās ātrumu. Tāpēc ierastā kopšanas rutīna viena pati ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu, ja problēmas patiesais iemesls ir emocionāla pārslodze.
Izplatītākās stresa izraisītās ādas un matu izmaiņas

Viena no biežākajām problēmām, kas tieši atspoguļo stresu, ir akne. Tā kļūst izteiktāka brīžos, kad organismā paaugstinās kortizola līmenis. Kortizols veicina pastiprinātu tauku izdalīšanos un iekaisuma procesus, kā rezultātā rodas vairāk aizsprostotu poru un sāpīgi iekaisuma perēkļi.
Vienlaikus novājinās imūnsistēma un ādas mikrobioms kļūst mazāk noturīgs. Svarīgi saprast, ka akne ir problēma, ko izraisa vairāku faktoru mijiedarbība, taču stress ir viens no būtiskākajiem tās saasināšanās veicinošiem faktoriem.
Stress var izraisīt vai pastiprināt arī ekzēmas, psoriāzes un rozācijas saasinājumus. Kad ādas aizsargbarjera novājinās, samazinās aizsargājošo lipīdu un olbaltumvielu daudzums, un āda kļūst ievērojami jutīgāka.
Bieži parādās arī tūska, īpaši acu apvidū. Tas saistīts ar šķidruma un nātrija aizturi organismā, ko ietekmē gan paaugstināts kortizola līmenis, gan nepietiekams miegs.
Vēl viena bieža pazīme ir matu izkrišana, kas var sākties pat vairākus mēnešus pēc spēcīga stresa izraisīta notikuma. Ja tiek traucēts matu augšanas cikls, liela daļa matu folikulu pāriet izkrišanas fāzē, un mati sāk acīmredzami retināties.
Stress var palielināt arī kopējo ādas jutīgumu. Pat parasts mitrinošais krēms var sākt kairināt ādu, radot savilktas ādas sajūtu, apsārtumu vai niezi. Šādā situācijā ir svarīgi izvēlēties īpaši maigus kopšanas līdzekļus un dot ādai laiku nomierināties un atjaunoties.
Kā mazināt stresa ietekmi uz ādu un matiem

Pirmais solis ir apzināta stresa līmeņa mazināšana. Regulāras fiziskās aktivitātes – pastaigas, joga, viegli treniņi – palīdz samazināt kortizola līmeni un uzlabo kopējo pašsajūtu.
Elpošanas vingrinājumi, meditācija un prāta mieru veicinošas praktikas arī sekmē ādas un matu stāvokļa uzlabošanos. Ļoti nozīmīga ir arī sabalansēta ēdienkarte. Šķidruma trūkums pastiprina ādas jutīgumu, tāpēc jāparūpējas par pietiekamu ūdens uzņemšanu.
Ieteicams samazināt cukura un ātro ogļhidrātu patēriņu, jo tie var veicināt iekaisuma procesus. Savukārt priekšroka jādod ar antioksidantiem bagātiem produktiem – ogām, dārzeņiem, treknām zivīm –, kas palīdz ādai labāk atjaunoties.
Kvalitatīvs miegs ir neaizstājams. 7–9 stundas miega diennaktī ļauj organismam atjaunoties un mazina stresa kaitīgo ietekmi. Pirms miega ieteicams ierobežot ekrānlaiku, jo ierīču zilā gaisma traucē hormonālo līdzsvaru un var vēl vairāk pastiprināt spriedzi.


