Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons aicināja Eiropu pāriet uz “kara režīmu”, lai efektīvi atturētu pretiniekus, aizsargātu iedzīvotājus un saglabātu mieru. Intervijā, kas sniegta Ukrainas medijiem, viņš uzsvēra, ka tikai reāla militārā gatavība un sabiedrības domāšanas maiņa var nodrošināt kontinenta drošību.
Eiropa vairs nedrīkst dzīvot miera ilūzijās
Pēc ministra teiktā, Eiropa šobrīd saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem un nedrīkst lolot ilūziju, ka miers saglabāsies pats no sevis. “Mums jāsaprot, ka mūs vieno kopīga vēlme dzīvot mierā. Taču, lai šo mieru noturētu, mums jābūt gataviem karam – gan morāli, gan militāri,” norādīja Jonsons.
Zviedrijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka “mums jāpāriet kara režīmā, lai spētu izlēmīgi atturēt, aizsargāt un uzturēt mieru”. Viņa skatījumā tikai patiesa gatavības apziņa spēj atturēt iespējamos agresorus un saglabāt stabilitāti visā Eiropā.
Jums varētu patikt šie:
Jauna pieeja Eiropas aizsardzībai
Jonsona ieskatā eiropiešiem būtiski jāpārskata savs priekšstats par drošību – no pasīvas gaidīšanas jāpāriet pie aktīvas aizsardzības. Tas nozīmē, ka katram pilsonim un katrai valstij ir jāiegulda savs ieguldījums drošības veidošanā, nepaļaujoties tikai uz sabiedroto palīdzību.
Par piemēru ministrs minēja Zviedriju, kur aptuveni deviņdesmit procenti iedzīvotāju atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai, un lielākā daļa piekrīt arī aizsardzības izdevumu palielināšanai. “Miers nav dāvana, tas ir vērtība, ko mums jāaizsargā ik dienu,” viņš uzsvēra.
Zviedrijas gatavība iespējamām krīzēm
Lai stiprinātu nacionālo drošību, Zviedrija ir sākusi veidot stratēģiskās graudu rezerves. Pirmās kravas jau nosūtītas uz četriem ziemeļu reģioniem, kas krīzes gadījumā tiek uzskatīti par būtiskiem pārtikas apgādes nodrošināšanai. Šis solis iezīmē jaunu pieeju ilgtermiņa noturībai.
Turklāt Zviedrijas valdība vēl pirms ziemas iestāšanās apstiprināja jaunu humānās palīdzības paketi Ukrainai vairāk nekā 116 miljonu eiro vērtībā. Atbalsts ietver gan finanšu līdzekļus, gan loģistikas palīdzību Ukrainas infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai.
Vienotība kā miera priekšnoteikums
Jonsons uzsvēra, ka Eiropai miera saglabāšanas vārdā jāsaglabā vienotība un jādarbojas kopīgi. Pēc viņa domām, tas vairs nav izvēles jautājums, bet gan neizbēgama nepieciešamība. “Mums miers aktīvi jāaizsargā, nevis vienkārši jāgaida tā atnākšana,” sacīja ministrs, aicinot dalībvalstis ciešāk sadarboties savā starpā.
Jums varētu patikt šie:
Viņš piebilda, ka miers ir ikdienas darbs, kas prasa drosmi, gatavību un apņēmību rīkoties. “Pārmaiņas sākas ar domāšanu – ja mēs esam vienoti, neviens agresors neuzdrošināsies uzbrukt mūsu vērtībām,” uzsvēra Zviedrijas aizsardzības ministrs.
Eiropa stāv izvēles priekšā
Zviedrijas vēstījums Eiropai ir nepārprotams: kontinentam jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Pieaugot ģeopolitisajai spriedzei, pasivitāte kļūst arvien bīstamāka. Tikai gatavība un spēcīga atturēšanas spēja var nodrošināt, ka karš neatgriežas Eiropas teritorijā.
Jonsona vārdi atgādina, ka miers nav pašsaprotams. Tas ir atkarīgs no mūsu pūlēm un katras valsts gatavības aizsargāt savu brīvību. “Mieru ir jāaizsargā katru dienu” – šie ministra vārdi šodien skan kā brīdinājums visai Eiropai.
