Eiropas arvien nopietnāk tiek apsvērti priekšlikumi ierobežot sociālo tīklu lietošanu bērniem līdz 15 gadu vecumam. Kamēr vienots regulējums vēl tikai tiek izstrādāts, Dānija jau oktobra sākumā ir iesniegusi atbilstošu likumprojektu, bet Francijā šī vecuma bērni drīkst izmantot sociālos tīklus tikai ar vecāku piekrišanu.
“Telia” daudzveidības un iekļaušanas jomas vadītāja Julija Markeliūne uzskata, ka šādi ierobežojumi ir apsveicami, tomēr brīdina – to reāla ieviešana praksē var izrādīties sarežģīta.
Pēc Markeliūnes teiktā, viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas dzīves daļu, taču pārmērīga to lietošana var būtiski ietekmēt bērnu emocionālo un sociālo attīstību. Viņa min piemēru – 2025. gadā žurnālā “Psychological Bulletin” publicēts pētījums rāda, ka bērniem līdz 10 gadu vecumam, kuri vairāk laika pavada pie ekrāniem, biežāk novērojamas emocionālas un uzvedības grūtības.
“Jo vairāk bērns izmanto ekrānus, jo ciešāk tas saistās ar dusmu lēkmēm, nepaklausību pieaugušajiem, noslēgšanos sevī, trauksmi vai zemu pašvērtējumu. Pētījuma autori uzsver, ka bērni, kuri jūtas emocionāli slikti, nereti glābiņu meklē digitālajā vidē – tā kļūst par veidu, kā bēgt no reālās dzīves grūtībām. Tā veidojas apburtais loks: problēma netiek atrisināta, tā tikai padziļinās,” skaidro J. Markeliūne.
Grūtības nodrošināt ierobežojumu ievērošanu
Pieaugot bažām par sociālo tīklu ietekmi uz bērnu veselību un viņu piekļuvi vecumam neatbilstošam saturam, Eiropas Komisija apsver iespēju ierobežot nepilngadīgo pieeju sociālajiem tīkliem. Līdzīgi pasākumi jau ir ieviesti Francijā, kur bērni līdz 15 gadu vecumam drīkst lietot sociālos tīklus tikai ar vecāku piekrišanu, savukārt Dānijas premjerministre oktobra sākumā iesniedza līdzīgu priekšlikumu parlamentā.
Līdzīgas iniciatīvas īstenotas arī ārpus Eiropas. 2024. gada beigās Austrālijas parlaments aizliedza bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot tādas platformas kā “TikTok”, “Facebook” un “Instagram”. Pēc “Telia” daudzveidības un iekļaušanas vadītājas domām, regulējums pats par sevi ir nepieciešams, taču godīgu un konsekventu tā ievērošanu ir ļoti sarežģīti nodrošināt.
“Jau šobrīd redzam, ka, lai piekļūtu saturam, kas nav piemērots nepilngadīgajiem, bieži pietiek ar vienu klikšķi – apstiprini, ka esi 18 gadus vecs, un pieeja ir atvērta. Kamēr ES digitālās identitātes risinājums vēl top, mums trūkst tehnisku iespēju garantēt, ka šos noteikumus nevar tik viegli apiet. Tāpēc bērnu sociālo tīklu lietošanu joprojām visvairāk ietekmē viņu tuvākā vide – vecāki, skolotāji un citi apkārtējie pieaugušie,” norāda Julija Markeliūne.
Svarīgi piedāvāt reālu alternatīvu
Šoruden Zviedrijā stājies spēkā jauns valsts atbalsta instruments bērniem un jauniešiem – tā dēvētā brīvā laika karte “Fritidskortet”. Tās mērķis ir nodrošināt, lai visi bērni varētu piedalīties dažādās interešu nodarbībās neatkarīgi no ģimenes finansiālās situācijas. Eksperte uzsver, ka šāda pieeja ir apsveicama alternatīva stingriem aizliegumiem, jo tā mudina bērnus aktīvi pavadīt brīvo laiku un mazina ekrāna laika ietekmi.
“Vecāki bieži jautā, ko viņi var darīt līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā jaunie likumi vai tehnoloģiskie risinājumi. Pirmais solis ir personīgs piemērs. Laiks bez telefona pie vakariņu galda, sarunas, kopīgas aktivitātes ārā – tas viss palīdz bērniem saprast, ka klusums, hobiji, uzmanība un saikne ar ģimeni var būt spēcīgāki par ekrānu vilkmi un aizraujošāki par virtuālo pasauli,” iesaka J. Markeliūne.
Vecākiem ieteicams aizsargāt mājas Wi‑Fi tīklu, izveidojot atsevišķas paroles ģimenes locekļiem un viesiem. Tikpat svarīgi ir ar bērnu atklāti pārrunāt, ka internetā iespējams saskarties ar vecumam neatbilstošu saturu, tādēļ ir jāprot to atpazīt un ziņot pieaugušajam. Bērna viedierīcē var iestatīt dažādus vecāku kontroles rīkus: ierobežot pie ekrāna pavadīto laiku, bloķēt noteiktas vietnes vai saturu. Drīzumā vecāku kontroles funkcijas tiks integrētas arī “Telia Safe” lietotnē.
Veselīgi digitālie ieradumi ir efektīvāki par likumiem
“Tehnoloģijas ir lielisks līdzeklis mācībām, brīvā laika pavadīšanai un saziņai, taču pārmērīgs ekrāna laiks kaitē koncentrēšanās spējai, emocionālajam līdzsvaram un prasmēm veidot patiesas attiecības. Tāpēc mēs arī turpmāk aicinām cilvēkus vismaz uz vienu stundu dienā nolikt viedierīces ‘Ryšio dėžė’ kastītē un pievērst vairāk īstas uzmanības cits citam. Veselīgi ieradumi ģimenē nereti var izrādīties pat efektīvāki nekā jebkurš likums,” uzsver Julija Markeliūne.


